Par cilvēku un marsiešu vienlīdzību 0
– Esmu drošībā uz Marsa virsmas. Geila krāter, esmu tevī! Otrdien daudzi saņēma prieka vēsti, īsziņu mobilajos telefonos un “Draugos.lv” no tonnīgā amīšu izdomas augļa, Saules sistēmu pārlidojušā robota “Zinātkāre”, kas bez aizķeršanās nolaidies uz kaimiņu planētas un sekmīgi pieslēdzies sociālajiem tīkliem.
Pasadenas (ASV) misijas kontroles centrā inženieri matemātiķi ar Morzes ābeci šifrē pienākošos apjomīgos ziņojumus un datus un vēsta zili zilos brīnumus. Ja pašgājēja laboratorija, vācot pierādījumus, ka Marss ir apdzīvots, nopeilētu un atraktu kaut baktēriju, aļģi vai ragā sasalušu zaļu vīriņu, NASA Visuma iekarotāji dzertu šampanieti, taču pārsteigumi ir daudzkārt neticamāki! Kolīdz Geila krāterī izklīda putekļi, uz Zemi translētā videoattēlā parādījās cilvēki! Mats matā kā mēs, tikai ģērbušies nevis skafandros, bet pižikos un kirzavikos. – Urrā! – viņi skriedami sauca, sabiedēdami vareno gāju putnu, cik vien tonnu smags lidaparāts var sabīties, – atveda pončikus, prjaņikus, konservus un suharus! Svešie tuvojās, grabinādami kastroļus un pannas, un pa gabalu māja ar roku – kindzadza, kū, zdrastvuite, tovarišči, sveiki, zemieši! Viens pūlītis robotam kosmoplānam salutēja: esam no “Brālības un harmonijas centra” partijas, atlidojām Gagarina laikos un vēlāk, kad jau kursēja lunohodi. No otras grupiņas stādījās priekšā: pārstāvam apvienību “Par cilvēku un marsiešu vienlīdzīgām tiesībām”, atbraucām uz Sarkano planētu, domādami, ka te uzcelts komunisms, bet, ak vai – dabūjām sprāguša ēzeļa ausis! Marsiešu šahtās un krāteros strādājam jau gadu desmitiem, maksājam nodokļus, kopā dzīvojam un dzīvosim uz šīs planētas – neesam šeit nejauši viesi, nedz ārzemnieki, nedz citplanētieši, taču mūs nospiež kā otrās šķiras marsiešus! Cilvēkus uzskata par čeburaškām!
No informācijas pārbagātības kosmiskā laboratorija “Zinātkāre” sāka vibrēt un dūmot – it kā aparāts būtu nosēdies uz karstām adatām, nevis ledainā nekurienē.
– Titulnācija rīko pazemojošas marsiešu valodas zināšanu pārbaudes, bet mūsu valodu pielīdzina svešvalodai! – kliedza sevišķi iededzies brālīgais harmoniķis un gribēja rāpties uz kosmoplāna kā uz bruņumašīnas.
– Te valda nošķirtība pēc etniskā principa, kad marsieši izceļ savas intereses pāri citām! – otrs agresīvais vicināja rokās lauzni.
– Nebūtu sapurgājusies raķešu tehnika un neavarētu mūsu sputņiki, sen būtu devies atceļā no zvērīgo nacionālistu Marsa! – zem deguna rūca trešais.
– Lai viņi mūs neapvaino, ka gribējām kolonizēt un okupēt Sarkano planētu, ieradāmies kā draudzīgā aicinājuma kultūras nesēju kontingents. Te taču nav bijuši ne marsiešu kari, ne okupācija! – sašuta vienlīdzīgo tiesību cīnītāji.
– Vau, vau, vau! – līksmi rēja Belkas un Strelkas mazmeitiņu bars, un misijas vadības centrā šo enigmu uzreiz atšifrēja kā – marsieši neņem iebraucējus valdošajā koalīcijā!
Krāteris kā pats Vezuvs ilgi nevarēja nomierināties. Atklājuši, ka visurgājēja burbona degvielas tvertnes ir līdz malām pilnas ar “Jack Daniels”, apspiestā Marsa iedzīvotāju daļa, kā saka, atvēra krānus līdz galam. “Par multikulturālu sabiedrību bez diskriminācijas!”, “Par cilvēku un marsiešu vienlīdzību!”, “Par Marsa pilsonības nulles variantu” – Pasadenā vēl paguva uztvert tostus un petīcijas, līdz pārraidei pienāca gals, un vientuļš radists naktī izmisis klaudzināja: “Zinātkāre, atsaucies! Zinātkāre, atsaucies!”
