Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. februāris, 2014
Drukāt

Par eksāmenu joprojām nav skaidrības (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Kamēr Saeimā apstiprinās vai noraidīs Ministru kabineta 7. janvāra sēdē pieņemtās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. līdz 2020. gadam, nebūs skaidrības arī par to, vai būs obligāts ķīmijas vai fizikas eksāmens vidusskolu absolventiem.

Tieši šajās pamatnostādnēs ierakstīts nodoms ieviest šādu eksāmenu. Skolēni varētu izvēlēties starp ķīmijas un fizikas eksāmeniem, taču viens no tiem būtu jākārto obligāti. Šādu lēmumu valdība pieņēma pēc Tautsaimniecības padomes priekšlikuma. Taču tagadējās valdības izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete izteikusi šaubas par nepieciešamību ieviest vēl vienu obligātu centralizēto eksāmenu. Vakar par to sprieda arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tajā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Andis Geižāns sacīja, ka “eksāmens kopējo zināšanu apjomu nepalielinās”. Arī Saeimas deputāti savās runās nepauda skaidru atbalstu eksāmenam. Tikmēr Tautsaimniecības padomes un Darba devēju konfederācijas pārstāvji joprojām uzstāj, ka eksāmens būtu vajadzīgs. Tam piekrīt arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadība, tā ir Latvijas lielākā augstskola.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs G Vasiļevskis sacīja, ka iepriekš, pirms parādījās ideja par obligāto eksāmenu, IZM vēlējusies ieviest diagnosticējošus darbus skolās, dažādās klasēs pārbaudot skolēnu zināšanas dabaszinībās, ķīmijā un fizikā. Taču kāda no tā jēga, ja rezultātus nepietiekami analizē? Pēdējos gados eksāmenu rezultāti analizēti tāpēc, ka bijis struktūrfondu finansējums, ko varēja izmantot šim mērķim.

Tautsaimniecības padomes pārstāvis Vilnis Rantiņš uzskata, ka nevar turpināties pašreizējā situācija, kad fizikas un ķīmijas eksāmenu kārto tikai daži simti skolēnu ik gadu. “Fiziku pērn kārtoja tikai 857 absolventi, bet ķīmiju – 457. Kur tālāk vēl varam iet? Ja tiešām domājat par valsts ekonomikas attīstību, nav cita ceļa kā obligāts eksāmens,” teica V. Rantiņš. Taču arī viņš piekrīt, ka nepieciešams jau mazotnē raisīt skolēnos interesi par eksaktajām zinātnēm. Mācību process jāorganizē tā, lai jau 1. klasē bērni varētu veikt vienkāršus eksperimentus, piemēram, ķīmijā.

Tautsaimniecības padomi neapmierina arī skolēnu sniegums matemātikā. Pērnā gada absolventi vidēji pareizi atrisinājuši vien 37,26 procentus eksāmena uzdevumu: “RTU pirmajā sesijā izkrīt ceturtdaļa studentu, jo viņi netiek galā ar fizikas un matemātikas uzdevumiem.”

Kā un vai tiks pieņemts lēmums par pamatnostādņu atbalstīšanu, kas nozīmētu arī jaunā eksāmena ieviešanu, pagaidām nav skaidrs. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola teica, ka šī ir pirmā reize, kad Saeima vispār pieņems kādas pamatnostādnes. Iecerēts, ka pamatnostādnēm atšķirībā no likumprojektiem deputāti nevarēs iesniegt labojumus – tās var tikai noraidīt vai atbalstīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kādreiz bija eksāmens gan fizikā, gan ķīmijā.Fiziku jau mācījāmies no 5. klases. Tehniskajās augstskolās tie obligāti bija jākārto. Visi arī kārtoja. Kas tos eksāmenus likvidēja?

  2. Jāpieņem Likums, ka eksāmenam ir jābūt arī sportā.

Draugiem Facebook Twitter Google+