Par godu Jurjānu Andreja 160. jubilejai Ērgļu novadā notiks XIV Koru saiets 0
Par godu Jurjānu Andreja 160. jubilejai 17. septembrī Ērgļu novada Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā “Meņģeļi” notiks XIV Koru saiets, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.
Bika skaidroja, ka šis ir jubilejas gads visiem brāļiem Jurjāniem, kuri latviešu mūzikā ienākuši ar ko jaunu un nebijušu – Pēterim tiek svinēta 160, Andrejam – 160, Jurim – 155 un Pāvulam 150 gadu jubileja.
17.septembrī plkst.11 Ērgļu luterāņu baznīcā notiks Garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Carnikavas kamerkoris “Vēja balss”, Garkalnes novada jauktais koris “Pa saulei” un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris “Rīga”, bet plkst.13 “Menģeļos” uz Dziesmu kalna būs iespēja just līdzi koru konkursa “Par skatuviskāku brāļu Jurjānu oriģināldziesmu vai tautasdziesmu apdares izpildījumu” dalībniekiem.
Plkst.17 Latvijas koru saietu noslēgs svētku koncerts, kurā piedalīsies 70 Latvijas jauktie, sieviešu un vīru kori ar 2000 dziedātāju, Ērgļu saieta nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rūdolfs” un pūtēju orķestris Pētera Leiboma vadībā. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Ārijs Šķepasts, bet koncertu vadīs Artis Robežnieks.
Pēc koncerta ikviens būs aicināts uz balli ar Ērgļu novada pūtēju orķestri.
XIV Koru saietu rīko Ērgļu novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
Jurjānu Andrejs bija pirmais vispusīgi muzikāli akadēmiski izglītotais latviešu tautas pārstāvis trijās specialitātēs. Viņš bijis latviešu simfonisko partitūru radītājs, nozīmīgu latviešu kora oriģināldarbu autors, latviešu kora kantātes žanra izveidotājs, instrumentālā koncerta žanra radītājs un izcils latviešu izpildītājmākslinieks. Jurjānu Andrejs bija arī mūzikas kritiķis, pedagogs un folklorists, kurš vāca, pētīja un sistematizēja latviešu tautas dziesmu melodijas, sakārtojot tās krājumā “Latvju tautas mūzikas materiāli”. Jurjānu Andrejs bija latviešu izpildītājkolektīva – brāļu Jurjānu mežraga kvarteta – organizētājs un vadītājs, Latvijas konservatorijas profesors un viens no pirmajiem Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem un organizētājiem.
Juris Jurjāns diriģēja pirmo latvisko simfonisko koncertu 1905.gadā Horna dārzā Majoros, kā arī vadīja mežraga un pūšamo instrumentu klasi Latvijas Konservatorijā, savukārt Pāvuls Jurjāns bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu dziedāšanas pedagogs, simfonisko koncertu organizētājs un diriģents, latviešu operas trupas radītājs.
Vecākais brālis Pēteris Jurjāns savu dzīvi ar aktīvu muzicēšanu nav saistījis. Mežraga spēli ar brāļa palīdzību viņš apguva pašmācības ceļā kā pēdējais ar konkrētu mērķi – izveidot kvartetu.
