Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Būtiskas pārmaiņas izglītības jomu nākamgad neskars, tomēr jaunumi ir (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kamēr šis mācību gads turpinās, šķiet, ka nākamais vēl aiz kalniem. Patiesībā tas sāksies jau pēc pusgada. Ar kādām pārmaiņām 2014./2015. mācību gadā saskarsies skolotāji, skolēni, kā arī studenti?

Izglītība ir joma, kurā pēdējos desmit gados nemitīgi tiek solītas pārmaiņas un daļēji tās arī tiek īstenotas. Tomēr joprojām vairāk tiek runāts par iespējamām pārmaiņām, bet konkrēti lēmumi par reformām un to ieviešana izpaliek.

Kad jautāju izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei, ar kādām pārmaiņām nākamajā mācību gadā sastapsies skolotāji un skolēni, atbilde bija: “2014./2015. mācību gads iezīmēs virkni diskusiju par nozarē uzsākto un pēctecīgu diskusiju.”

Nedaudz pieaugs 
skolotāju algas


Vispārējā izglītībā patlaban visaktuālākais ir pedagogu atalgojuma jautājums. Saskaņā ar 2012. gada vasarā parakstīto sadarbības memorandu starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un pedagogu organizācijām jau no šā gada 1. septembra jāstājas spēkā jaunam pedagogu algošanas modelim, kā arī skolotājiem būtu jāievieš 40 stundu darba nedēļa. Tagad jauno pedagogu algošanas modeli sola ieviest tikai 2015. gada 1. septembrī. Vienīgais jauninājums – nākamajā mācību gadā zemākā darba samaksa par likmi pedagogiem nedrīkstēs būt zem 420 eiro (patlaban ap 390 eiro).

Gan nākamajā, gan citos tuvākajos mācību gados skolām jārēķinās ar to, ka notiek jauna pamatizglītības standarta izstrāde. Tāpēc skolās tiks aprobētas, proti, izmēģinātas, dažādas tā sadaļas. Paredzēts ieviest arī diagnosticējošos darbus 8., 9., 10. un 11. klasē matemātikā, ķīmijā, fizikā, bioloģijā un informātikā. Iespējams, kāds no diagnosticējošiem darbiem skolēniem būs jāpilda jau nākamajā mācību gadā. I. Druviete aicina skolēnus nebaidīties no šiem darbiem: kaut arī tie ir līdzīgi kontroldarbiem, to mērķis ir noskaidrot skolēnu zināšanas, nevis tās vērtēt ar atzīmēm.

Turpina sakārtot 
arodskolas


Iepriekšējos gados vislielākās pārmaiņas bijušas profesionālajās vidusskolās, samazinot skolu skaitu un daļā skolu uzlabojot infrastruktūru. Tomēr nākamajā gadā turpināsies ēku rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde daļā profesionālo skolu. Savukārt profesionālās skolas, kurās ir līdz 300 audzēkņiem, plānots nodot pašvaldībām. Kuras tieši skolas varētu nodot nākamajā mācību gadā, pagaidām nav zināms.

Turpinās ieviest darba vidē balstīto profesionālo izglītību, kas nozīmē, ka audzēkņi daļu skološanās laika pavada uzņēmumā, strādājot izvēlētajā profesijā, un tikai daļu skolā. Šajā mācību gadā šāds mācību modelis ieviests sešās skolās, bet jau nākamajā mācību gadā praktiskāku profesionālo izglītību varēs apgūt desmit skolās.

Sākas koledžu 
iekļaušana augstskolās


Augstākajā izglītībā šobrīd runas par nepieciešamām visaptverošām reformām rimušās. Augstākās izglītības iestāžu skaits gan varētu tikt mazināts, pievienojot koledžas augstskolām un universitātēm. Koledžas piedāvā 1. līmeņa augstāko izglītību, kas ir starpposms starp vidējo un bakalaura izglītību. Vismaz pagaidām gan IZM tikai izteikusi viedokli, ka būtu jānotiek koledžu integrācijai augstskolās, bet konkrēti apvienošanās plāni nav piedāvāti. Taču Rīgas 1. Medicīnas koledža jau pati izteikusi vēlmi iekļauties Latvijas Universitātes (LU) struktūrā. Nesen līgumu par apvienošanos parakstījušas Rīgas Uzņēmējdarbības koledža un Banku augstskola.

I. Druviete skaidro: apvienošanās varētu uzlabot izglītības kvalitāti koledžās, jo augstskolu pasniedzēji tad varēs skolot arī koledžu studentus. Augstskolās vidēji 30 procentiem mācībspēku ir doktora grāds, bet koledžās – tikai nedaudz vairāk kā diviem procentiem. “Tas gan nenozīmē, ka visām koledžām jākļūst par augstskolu sastāvdaļu. Viss notiks uz brīvprātības principa, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, bet mācību process tikai iegūs,” teic izglītības un zinātnes ministre. Kuras vēl koledžas nākamā mācību gada laikā varētu ciešāk saistīties ar augstskolām, I. Druviete gan pagaidām nevēlējās atklāt.

Pie koledžām bieži vien darbojas arī profesionālās vidusskolas. Kas koledžu un augstskolu apvienošanās gadījumā notiks ar tām? I. Druviete saka: juridiski profesionālās skolas var pastāvēt arī pie augstskolām.

Jaunas, modernas ēkas


Kvalitatīvas izmaiņas visvairāk vērojamas augstskolu infrastruktūrā. Kamēr LU savu jaunās Torņakalna studentu pilsētiņas jauno celtni sola pabeigt tikai līdz nākamā gada vasarai, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) 2014./2015. studiju gadā jau vērs durvis jaunbūvētai Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēkai, kas atrodas Ķīpsalā. Ēkas sešos stāvos būs apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

Jaunajā ēkā tiks nodrošināta ērta un moderna studiju vide. Plašās auditorijas būs aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Tāpat jaunā ēka pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves.

Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes jaunā ēka ir tikai daļa no vērienīgā būvniecības projekta “RTU – pilsēta pilsētā”. Ķīpsalā tiks izveidots Baltijā modernākais inženierzinātņu studiju centrs – studentu pilsēta, ko nākotnē veidos septiņas RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka. Patlaban notiek arī rekonstrukcijas darbi RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes ēkā, kā arī tiek strādāts pie RTU Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcijas un jaunā laboratorijas korpusa izbūves. Pabeidzot projektu, RTU kļūs par pirmo valsts universitāti, kas Latvijā īstenojusi studentu pilsētiņas būvniecības projektu.

Arī Daugavpils Universitāte (DU) jau šā gada sākumā sola atvērt jaunu laboratoriju korpusu, kura celšanā un labiekārtošanā ieguldīti aptuveni 13 miljoni eiro – pārsvarā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, kas ir nozīmīgākās investīcijas, kas ieguldītas DU. “Tur būs jaunas, supermodernas telpas un aprīkojums,” stāsta DU rektors Arvīds Barševskis. “Gan esošie, gan topošie fizikas, ķīmijas, bioloģijas, daļēji arī vides zinātnes studenti šīs laboratorijas varēs izmantot jau no septembra.”

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) rekonstruējusi vienu no dienesta viesnīcām. Tā kļuvusi par modernāko dienesta viesnīcu Jelgavā. Katrā istabiņā ir duša, tualete, iebūvētais sienas skapis ar spoguli, jaunas mēbeles, ledusskapis. Ēkā ir profesionālās veļas mazgājamās mašīnas un žāvētāji. Negatīvais aspekts gan ir pieaugušās dzīvošanas izmaksas. Nerekonstruētajā dienesta viesnīcā par gultasvietu jāmaksā 27,75 eiro, bet modernajā kopmītnē par gultasvietu divvietīgā istabiņā būs jāšķiras no 64 eiro mēnesī.

Jaunas studiju programmas


Iespējams, tāpēc, ka pēdējos gados daudz runāts par to, ka Latvijā ir pārāk daudz studiju programmu, augstskolas pēdējos gados jaunas studiju pro­grammas rada maz. Tomēr daži jaunumi ir. LU Medicīnas fakultāte no nākamā studiju gada sāks skolot topošos zobārstus. Tieši šai jaunajai studiju programmai izveidota moderna Zobārstniecības mācību klīnika. Studiju programma izstrādāta sadarbībā ar Trumses universitāti (Norvēģija). Patlaban tā nodota licencēšanai. Kāda būs studiju maksa un vai būs arī budžeta vietas, pagaidām nav zināms.

Akreditāciju jau sagaidījušas divas jaunas LU maģistra studiju programmas – “Diplomātija”, ko iespējams apgūt Sociālo zinātņu fakultātē, un profesionālā maģistra programma “Skolotājs”, ko var apgūt Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Būtiski mainīta studiju programma “Matemātiķis statistiķis”, kas kļuvusi par profesionālā bakalaura studiju programmu. Tās absolventi turpmāk iegūs profesionālo bakalaura grādu statistikas matemātikā un statistikas matemātiķa kvalifikāciju.

Humanitāro zinātņu fakultātē rudenī uzņems Āzijas studiju bakalaura Sinoloģijas, Japānas studiju, Tuvo Austrumu (arābu, turku), kā arī Indijas un Indonēzijas apakšpro­grammā un Orientālistikas maģistra integrētajā programmā, kuras varētu būt ļoti pieprasītas. Katru gadu šajās studiju pro­grammās nav uzņemšanas. Paredzams, ka šogad tiks arī atvērta budžeta studiju grupa Tuvo Austrumu, proti, arābu un/vai turku valodas un kultūras studentiem. Iespējams, turku valodas un kultūras studenti jau pirmajā mācību gadā varēs apgūt zināšanas un valodu prasmi Turcijas augstskolās.

Sadarbība ar kaimiņiem


Parādās jauna tendence: augstskolas veido kopīgas studiju programmas ar citām augstskolām: gan Latvijā, gan ārzemēs.

Iecerēts, ka jau rudenī būs uzņemšana arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopīgajā bakalaura līmeņa studiju programmā “Medicīnas inženierija un fizika”. Jaunā programma veidota uz jau esošās RTU pro­grammas bāzes, to pilnveidojot. Jaunā programma ļaus studentiem izmantot visjaunākos un modernākos studiju līdzekļus, kas ir abu universitāšu rīcībā, kā arī tiks piesaistīti RTU un RSU spēcīgākie mācībspēki, sola RTU pārstāve Dita Arāja. Viņa uzsver, ka “šāda programma ir nepieciešama, jo mūsdienās jauno tehnoloģiju medicīnā ir ļoti daudz, tāpēc nepieciešami inženieri, kas specializējušies tieši medicīnas inženierijā”.

Sagatavota arī jauna maģistra studiju pro­gramma “Inovatīvā tiltu un ceļu inženierija”, ko RTU Būvniecības fakultāte organizēs kopā ar Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti. Tās būs trīs semestru ilgas studijas angļu valodā. Vienu semestri paredzētas studijas RTU, otru semestri – Viļņā, bet trešajā semestrī plānota maģistra darbu izstāde vai nu Latvijā, vai Lietuvā pēc studenta izvēles. Patlaban RTU ir maģistrantūras studiju programma “Transportbūves”, taču jaunā programma būs saturiski daudz plašāka.

RTU radusi arī jaunu pieeju studentu piesaistei. Kaut arī šai augstskolai šogad būs visvairāk valsts finansēto studiju vietu – 7079 –, RTU vēl veidos budžeta vietas par augstskolas līdzekļiem. To skaits gan vēl nav zināms.

Starpaugstskolu studiju programmu īstenos arī DU. Vienu jaunu studiju programmu DU veido kopā ar kādu ārvalstu augstskolu, savukārt doktorantūra vadības zinātnēs izveidota kopā ar biznesa augstskolu “Turība”. “Protams, vēl nav īsti skaidrs, kā reāli šīs kopīgās programmas darbosies,” atzīst A. Barševskis.

Savukārt RSU jaunas studiju programmas veidojusi arī patstāvīgi. Izstādē “Skola 2014” tā prezentēs divas jaunas studiju programmas – pazīstamā fotogrāfa, RSU lektora Aļņa Stakles izveidoto bakalaura studiju programmu “Fotogrāfija” un asociētās profesores Kristīnes Mārtinsones vadīto profesionālo maģistra studiju programmu “Supervīzija”, kas izveidota Latvijā pirmo reizi. Supervīzija ir mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija ar mērķi pilnveidot profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.

LLU nākamajā studiju gadā pirmoreiz piedāvās tieši ārzemju studentiem sagatavotu bakalaura studiju programmu pedagoģijā angļu valodā, kurā izglītos topošos datorikas, vizuālās mākslas un rokdarbu pedagogus. To īstenos Tehniskajā fakultātē.

Citas jaunas studiju programmas LLU nav veidojusi, bet dažas pārveidojusi. Tā Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē studiju programmā “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” pilna laika studiju ilgums samazināts no četriem uz trim gadiem, kā arī tiks piedāvāta iespēja šo programmu apgūt e-studiju formā.

LLU atzīst, ka, neraugoties uz studentu skaita samazinājumu, drīzumā varētu tapt jaunas, multidisciplināras studiju pro­grammas. Tuvākajā laikā LLU centīsies ieviest jaunas programmas bioekonomikā, biotehnoloģijā.Uzziņa

Šā mācību gada beigās centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldības izglītības pārvaldēm izsniegs 2014. gada 30. jūnijā. Reģistrēt un uzņemt studējošos, kuri vidusskolu absolvēs šogad Latvijā, augstskolas un koledžas varēs no 1. jūlija. Studētgribētājus no ārvalstīm Latvijas augstskolās varēs uzņemt jau no šā gada 1. marta.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ne vārda par vispārizglītojošo skolu mācību satura uzlabošanu…

  2. Kāds sakars Latvijas izglitības sistemai ar krievu valodu ???
    Labāk Lvovā sāciet mācities ķīniski, nevis maskaļu mēlē.
    Pēc tam, kad Sibirs būs neatkarīga valsts,
    sāksim nojaukt Maskavu.

  3. Львовские активисты решили 26 февраля говорить по-русски. Акция призвана проявить солидарность львовян с жителями восточных и южных областей Украины.
    Активисты предлагают жителям Львова 26 февраля говорить по-русски «дома, на работе, в транспорте, с друзьями». Как отмечает издание, активисты протестуют против действий некоторых украинских парламентариев, которые «используют свой статус для раскола Украины».
    KUNGI, A VAM SLABO???

Draugiem Facebook Twitter Google+