Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2015
Drukāt

Par karoga neizkāršanu vairs nesodīs (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Turpmāk iedzīvotājus vairs nevarēs sodīt par valsts karoga neizkāršanu svētku un sēru dienās pie savām dzīvojamām ēkām – tas izriet no Satversmes tiesas (ST) vakar pieņemtā sprieduma, kas tuvākajās dienās stāsies spēkā.

ST gan atzinusi par atbilstošu Satversmei Latvijas valsts karoga likumā noteikto pienākumu svētku un sēru dienās izkārt karogu, taču par neatbilstošu atzīts Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais sods par šā pienākuma nepildīšanu. Līdz ar to likuma norma, kas nosaka pienākumu izkārt karogu, turpmāk kļūs dekoratīvāka, jo sodīt par tās nepildīšanu nevarēs. Turpmāk karoga izkāršana būs tāds pats pilsoņa pienākums kā, piemēram, piedalīšanās vēlēšanās, par kura nepildīšanu nekas nedraud.

Kā uzsver ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, spriedums attiecas tikai uz fiziskām personām piederošajām dzīvojamām mājām, jo par to bija iesniegta sūdzība. Tālāk jau Saeimas ziņā ir lemt, kā grozīt vai negrozīt likumus: vai, piemēram, saglabāt sodus par karoga neizkāršanu pie juridiskām personām piederošiem namiem un iestādēm, vai atcelt tos pavisam. Katrā ziņā fiziskas personas šis Satversmes tiesas spriedums no jebkādām soda sankcijām jau ir atbrīvojis un te nekas vairs nav maināms.

Kā “Latvijas Avīze” iepriekš rakstīja, “karoga lieta” tika ierosināta pēc Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docentes Solvitas Olsenas sūdzības. Viņa 2013. gada 14. jūnija sēru dienā rīkojusi radiem un draugiem viesības savā privātmājā Pār­daugavā, tādēļ nav izkārusi sēru karogu. Pašvaldības policija piefiksējusi šo pārkāpumu un Rīgas domes Administratīvā komisija noteikusi viņai administratīvo sodu – brīdinājumu. Olsena to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un pēc tam apelācijas kārtībā – arī Rīgas apgabaltiesā, bet tās abas sodu atstājušas spēkā. Tādēļ viņa vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot Karoga likuma prasības pēc būtības. Viņa pamatoja: “Likumā uzliktais pienākums obligāti izkārt karogu noteiktās svētku un atceres dienās pārkāpj valsts pamatlikumā garantētās tiesības uz vārda brīvību.”

Tomēr ST noraidīja Olsenas paustās pretenzijas pret Latvijas valsts karoga likumu, kas noteic, ka Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī, bet sēru noformējumā novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. Turpretī par neatbilstošu Satrversmei atzīta Administratīvo pārkāpumu kodeksa norma, kas paredz par valsts karoga nepacelšanu noteiktajās dienās vai par karoga pacelšanas kārtības pārkāpšanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 40 eiro apmērā, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti. Tiesas ieskatā sods par karoga nenovietošanu pie fiziskām personām piederošām dzīvojamām ēkām rada iespējamību, ka valsts karogs tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties Latvijas valstij nozīmīgos vēsturiskos notikumus. ST norāda, ka valstiskās apziņas veidošanās sekmējama atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai esot atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Tiesa arī uzsvērusi, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama soda paredzēšana par viedokļa nepaušanu. Līdz ar to sodīšana par karoga neizkāršanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām neesot samērīga un neatbilst Satversmes 
100. pantam.

Vienlaikus ST pamatojusi, kāpēc Latvijas valsts karoga likums, kas noteic pienākumu pacelt valsts karogu, atbilst Satversmei. Tiesa norādījusi, ka indivīda tiesības var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir attaisnojams, proti, nepieciešams sabiedrības interešu labā. Tiesa atzina, ka Latvijas valsts karoga novietošana pie dzīvojamām ēkām veicina demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Šī tradīcija nodrošinot ne vien to, ka konkrētās ēkas iedzīvotāji piedalās vēsturisko notikumu pieminēšanā, bet arī to, ka šādā veidā tiek informēta plaša sabiedrības daļa, atgādinot par Latvijas valstij būtiskiem vēsturiskiem notikumiem. Līdz ar to Olsenas apstrīdētajās normās noteiktais vārda brīvības ierobežojums tiesas ieskatā piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Komunisti un kremļa šakāļi rullē

  2. ST spriedums karoga pacelšanas lietā šiem tiešnešiem godu nedara, jo tas ir pilns pretrunām. No
    vienas puses likums uzliek par pienākumu noteiktās dienās karogu pacelt, jo tas kalpojot sabiedrības interesēm un atbilst Satversmei. No otras puses šo pienākumu drīkst nepildīt un karogu var nepacelt, bet par to sodīt nedrīkst, jo tas pārkāpjot Satversmes 100. pantu, tātad neatbilst Satversmei! Tad kas tas ir par Likumu, un kam tas vajadzīgs, ja to drīkst nepildīt? Likums likuma pēc! Tiesneši sprieduši nevis pēc būtības, bet pēc principa “lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva”.

  3. Man ir tiesības, man ir tiesības, tu te bazūnē! Bet kur ir tavi pienākumi pret valsti, kura tev ir devusi šīs tiesības? Tos tu savā visatļautībā esi aizmirsis vai apzināti ignorē un nodarbojies te ar demagoģiju, tāpēc valsts par to atgādina, ja vajag arī administratīvā kārtā. Tas ir tāpat kā ar alimentu nemaksāšanu: tiem, kuri nepilda savu pienākumu pret paša radītiem pēcnācējiem, valsts ir spiesta viņiem par šo pienākumu atgādināt. Tāpēc jau tu arī dzīvo Holandē, nevis Latvijā, jo laikam esi viens no tiem, kurus interesē vienīgi desa un izpriecas un neesi spējīgs saprast, kāpēc tur visi valsts svētkos izkar karogus. Viņiem tas nav nekāds apgrūtinājums, jo holandieši ciena savu valsti un tās vēsturi, pretstatā olsenām, kas savu valsti neciena vai ienīst un mazgā savu netīro veļu staigājot pa tiesām.

  4. Holandē neviens nav spiests karināt karogu katru dienu! Valsts svētkos visi izkar karogu bez kādas piespiešanas.Skolnieks beidz skolu un noliek gala eksamenus-pie majas karājas valsts karogs ar piesietu somu karogkāta galā. Kas būtu ,ja Latvijā tā izdarītu?? Histērijas,puņķi un asaras- karoga zaimošana!!! Atjēdzieties -es izkaru karogu tad kad tas ir MAN personīgi tuvs notikums! Piespiest mīlēt ir totals postsovjetu atrauga!!!

  5. Slinkuma un prāta aprobežotības aizsegā pilda Antonijas ielas ieteikumus. Un tiesa kā vienmēr palīdzēs norakt Latvijas valsti.Kāpēc gan mums vajadzēja to valsti atjaunot, jo lielākā daļa tālāk par lielveikalu neredz. Gara tumsība tai ir pat nepiciešama.

  6. Tie, kas nav Latvijas patrioti un pirmkārt ekskomunisti un kreisie nu var līksmot, jo karogu valstij un tautai svarīgās dienās viņiem vairs nav jāizkar! Jo nesodīs taču! Uzlikuši cilvēktiesību masku, viņi to panāca. Olsena un viņai līdzīgie nu varēs droši rīkot dzīres 14. jūnijā bez cieņas apliecinājuma tiem latviešiem, kas kļuva par genocīda upuriem 1941. gadā! Štrunts par morāli un jaunatnes audzināšanu, lai dzīvo demokrātija! Savā domāšanā neesam nekur tālāk tikuši par Romas plebejiem, kuriem arī pamatā bija
    divas prasības:”Maizi un izpriecas!”

    • bet tu vari čīkstēt,raudāt un vaimanāt par savu nožēlojamo neizdevušōs dzīvi-kas tev penzim ir atlicis??? Un turĒt karogu ar sēru lentem visu cauru gadu! Man ir tiesības būt citādam un aizmirst kā padomju laikos -soļot ierindā,ēst vienu veida maizi un cerēt uz saulaino nākotni! Kad tu ,vecīt, dzīvosi????

  7. Paldies Olsenas kundzei! Viņai būs pateicīgi daudzi, jo daudzi privātmāju īpašnieki, kuriem šis absurdais likums bojāja dzīvi. Patriotismu tas noteikti nevairoja,..aizkaitinājumu un īgnumu gan! Ja ir liela ģimene un mājās vienmēr ir kāds vectētiņš vai vecmāmiņa, kas to karogu var laikā izkārt un noņemt, tad, protams, tā nav liela problēma. Taču liela problēma tā bija tiem, kuri “karogotajās” dienās vēlas kaut kur aizbraukt vai vispār mājā pastāvīgi nedzīvo. Uzsveru: ar patriotismu te nav nekāda sakara, runa ir par dažu eksaltētu deputātu (piem. Līdakas kungs ar savu slaveno: “aizver muti”) uzspiesto absurdo likumu. Man prieks, ka dažiem tagad pašiem nāksies “aizvērt mutes”! 😀 Un man pat kļūst mazliet žēl nasko pašvaldības policistu, kuri bieži vien jau 10 minūtes pāri astoņiem braukāja pa privātmāju rajoniem ar sodu kvītīm kaujas gatavībā. Nabadziņi,..kur viņi tagad ņems tik vieglu peļņas avotu?! 😀

  8. Tornkalna Pašvaldības policijas meitenīte bija priecīga sastādīt protokolu par “”savlaicīgu””karoga neizkāršanu 4. jūlijā,kas vienlaicīci ir manas meitas dzimšanas diena,bet piedevām-‘pēc Nekustāmā īpašuma nodoklā samaksas un Protokola soda naudas nomaksa PENSIONĀRAM 3 DIENAS NEBIJA””PAR KO UZ BODI AIZIET PĒC ĒDAMĀ””.Beidzot varēšu nekonfliktēt ar savu sirdsapziņu ,jo Šustina komanda nošāva manu tēvu,bet man nez kāpēc 4.jūlijā jāizliekas raudam…

  9. Ja Krievijas valsts domē apspriež Latvijas valsts pastāvēšanas likumību,tad arī Latvijas valsts karogs ir nelikumības iemiesojums.Vienkāršie Latvijas pilsoņi kas cīnās par eksistenci un dzīvo tuvu vai zem nabadzības robežas un arī nedaudz virs tās šīs valsts pastāvēšanas likumība vai nelikumība ir pilnīgi vienaldzīga.Jāpiebilst,ka valsts svētki vai sēras lielākai latviešu tautas daļai nesaprotamas un vienaldzīgas,jo tā esam,, mācīti,, ,pastāvot dziļi plaisai starp valsts varu un tautu.

  10. gan tā ,,latviešu docente” ,rīko balli ,bet karogu slēpj,laikam kaunējās par sēru noformējumu. Bija taču tik daudz viesu,kuri to nesaprastu…

Draugiem Facebook Twitter Google+