“Par kompensācijām krīzi pārcietušiem Latvijā” 0
Tikko lasīju Ērgļu novada mēra prātīgi teiktus hrestomātiskus vārdus, ka valdībai klātos vairāk domāt par tepat zaļākajā zemē Latvijā palikušajiem iezemiešiem un nevis koncentrēties plānu kalšanai, kā palīdzēt atgriezties svešumā nobraukušajiem.
Politiskos tekstos ieviesušos terminu “Atslēgas personas” arī es ministru padomniekiem ieteiktu atskārst un pavērst tā – priekš valdības atslēgas personas ir šeit dzīvojošie cilvēki! Lūk, cik sirsnīgus sveicienus priekšstrādnieka Dombrovska valsts remontbrigādei pa mūsu avīzes karsto telefonu šonedēļ nodevusi Zariņas kundze no Ādažiem – “prieks par valsts saimniecības atveseļošanos, taču valdībai tagad vajadzētu atcerēties arī par pensionāriem un pensiju palielināšanu”.
Nudien, pirkstiņus aplaizīsi pēc pacienāšanas ar garšīgām ziņām, kā iekļaujamies Māstrihtas inflācijas mērauklās, kā “Fitch” reitingu celšanas aģentūra paslavējusi – un pēc pavisam taukainā jaunuma, ka Latvijas tīģerlēciena veiksmes stāstu preparēs un cildinās augstkalnu apstākļos Davosā. Kā sentimentālus ļautiņus līdz sirds dziļumiem mūs aizkustina drosmīgo tautiešu dēkas, kad tiem izdevies nokļūt vēl tālākos pasaules galos nekā lielajam ceļotājam dr. Lemjuelam Guliveram. Tagadējie aizbraucēji laimes meklētāji diezin vai saņem godājamu norīkojumu sargāt britu premjeru Dauningstrītā 10, kā viņu tēvutēvi Smoļnijā.
Nez, vai kādam čista latvietim ir laimējies izsisties augstāk par Vispasaules sorosītu savienības pusdirektora vietu. Taču caurmērā mūsējie iekārtojušies labās darbavietās – vai sēņaudzētavā, būvlaukumos, brūžos vai Sitijas bankās. Ārzemēs strādājošie veic ievērojamo sociālo darbu, gādājot, lai mājās palikušajiem tuviniekiem atkristu no viņu peļņas tiesas.
Protams, lai pasta balodis no dzimtenes uz letiņu mītnes zemēm nes diapozitīvus ar krāšņākiem tēvzemes skatiem, tautiskas avīzes un jaunākās grāmatas un lai pat kāds ministrs turp nobrauc komandējumā. Taču ērglēnietim ir taisnība – papriekš jāgādā, lai labi dzīvot Latvijā, lai pensionāriem ir lustīgāka dzīve un lai par viņiem atceras sprīdi agrāk nekā priekšvēlēšanās. Es negribu katrreiz kā atvērtā Bībelē lasīt interneta komentāru sakrālās patiesības, ka cilvēki augšā neredz objektīvos apstākļus lejā, ka Latvijā pārticība iesoļo tikai politdarbinieku un viņu kursabiedru namos, ka valdība šeitan izputina un nomērdē badā pati savus vēlētājus. Lūk, ja citunedēļ valdības galdā liktu dokumentu “par kompensāciju piešķiršanu krīzi pārcietušajiem Latvijā” (un nevis “par aizbraucēju mājā ūjināšanu”), tad pat pēdīgais trūkumcietējs paceltu galvu, ka labāki laiki vairs nav aiz kalniem.
