Mobilā versija
Brīdinājums +8.4°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
12. februāris, 2017
Drukāt

Par Vācijas prezidentu ievēlēts Šteinmeiers

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas Federālā sapulce svētdien ievēlējusi par valsts prezidentu bijušo ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru.

Vācijas prezidents pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, taču bauda lielu morālo autoritāti.

Šteinmeiers 18.martā nomainīs prezidenta amatā 77 gadus veco Joahimu Gauku, bijušo protestantu mācītāju un disidentu komunistiskā Austrumvācijas marionešu režīma laikā.

Pagājušā gadā Gauks paziņoja, ka sava vecuma dēļ nepretendēs uz otru piecus gadus ilgo pilnvaru termiņu.

Prezidentu Vācijā vēl īpaša Federālā sapulce, kas sastāv no 1260 locekļiem – 630 parlamenta apakšpalātas Bundestāga deputātiem un tikpat liela 16 federālo zemju pārstāvju skaita.

Šteinmeiers tik ievēlēts prezidenta amatā ar pārliecinošu vairākumu. Par viņa kandidatūru balsoja 931 Federālā sapulces loceklis.

Runā pēc ievēlēšanas Šteinmeiers nodēvēja Vāciju par “cerības enkuru”, norādot, ka Vācijai jāuzņemas atbildība un jākalpo par paraugu citām valstīm.

“Vācija iedvesmo citus būt drosmīgiem nevis tāpēc, ka šeit viss ir labi, bet tāpēc, ka mēs esam parādījuši, cik ļoti valsts var uzlaboties,” sacīja Šteinmeiers.

Šteinmeieram, kurš līdz janvārim ieņēma ārlietu ministra amatu, atbalstu pauda kancleres Angelas Merkeles vadītā “lielā koalīcija” – konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti (SPD).

“Lielajai koalīcijai” Federālajā sapulcē ir 923 vietas, un tādējādi Šteinmeiera ievēlēšana faktiski bija garantēta.

Šteinmeiers, kurš pārstāv SPD, kļuva par valdības kandidātu, jo Merkele nespēja atrast prezidenta rangam atbilstoša mēroga konservatīvo politiķi, kas piekristu kandidēt uz šo amatu. Turklāt Šteinmeiers ilgu laiku ir viens no populārākajiem vācu politiķiem.

Atšķirībā no Gauka, kas nebija saistīts ar kādu politisko partiju, 61 gadu vecajam Šteinmeieram aiz muguras ir gara politiskā karjera. Kādreizējā kanclera Gerharda Šrēdera kabinetā viņš ieņēma kancelejas vadītāja amatu.

Merkeles valdībās viņš divas reizes ieņēmis ārlietu ministra krēslu – no 2005. Līdz 2009.gadam un no 2013.gada līdz šī gada sākumam.

Neskatoties uz faktiski jebkādām izredzēm ievēlēt prezidenta amatā kādu citu, svētdienas vēlēšanām bija izvirzīti vēl četri kandidāti.

Opozīcijā esošā kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) bija izvirzījusi politikas zinātnes profesoru Kristofu Butervegi, kas savulaik iestājās pret Šrēdera īstenotajām reformām.

Vēlēšanās startēja arī eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) līdera vietnieks Albrehts Glāzers.

Savukārt nelielā Bavārijas Brīvo vēlētāju partija bija izvirzījusi juristu Aleksandru Holdu, bet Pirātu partija – Engelbertu Zonebornu, kurš līdz pensijai strādāja par karjeras konsultantu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+