Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. janvāris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Skaidrāko atbildi sniedz bauslis: “Tev nebūs nokaut!” (21)

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

A man displays the latest edition of French satirical magazine Charlie Hebdo shortly after it went on sale on January 14, 2015 in Montpellier. The first issue of satirical magazine Charlie Hebdo to be published since a jihadist attack decimated its editorial staff last week was sold out within minutes at kiosks across France.

“Turpmākos sešus mēnešus, kamēr Latvija atradīsies Eiropas Savienības Padomes vadībā, prezidentūra ir gatava izvirzīt Eiropas pamatvērtību un pamatbrīvību aizsardzību kā vienu no savām galvenajām prioritātēm.” (Fragments no Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojuma)

Nesen vienā rakstā pieminēju “Eiropas vērtības”, kuras pēdējā laikā jo bieži tiek piesauktas Parīzes traģisko notikumu sakarā. Doma bija tāda, ka par vienu no šīm daudzinātajām vērtībām tiek uzskatīta atvērtība. Jauki iecerēta tā tomēr var kļūt par draudu, un Francijas notikumi to apliecina. Tēlaini izsakoties – ja vēlies būt atvērts un apskauties ar visiem pēc kārtas, tad vismaz pārliecinies, vai viņiem nav gripa vai kāds cits vīruss, kas var novest slimnīcas palātā vai kādā vēl drūmākā vietā. Taču tēma par vērtībām neapšaubāmi ir plašāka, un daudzi pamatoti ir sākuši jautāt – bet kas tad īsti ir tās Eiropas vērtības, un vai tiešām viena no tām ir karikatūru zīmēšana par pravieti Muhamedu vai citām reliģiskām tēmām? Tik tiešām, starp biežajiem “Eiropas vērtību” pieminēšanas gadījumiem tikai retu reizi ir pievienots atšifrējums. Parasti tiek nosaukta vārda brīvība un demokrātija. Taču arī tās nav atbildes, jo rada jaunus jautājumus. Citēšu vienu, manuprāt, prātīgu (lai arī anonīmu) komentāru no “LA” interneta portāla: “”Vārds” var pacelt cilvēku nebijušos augstumos, bet “vārds” var arī nogalināt. “Vārds” zināmos apstākļos ir tikpat bīstams, kā pielādēts ierocis! Tā ka nespēlēsimies ar to!”

Lai gan daudziem nepatīk atziņa, ka mūsdienu Eiropa ir veidojusies uz kristīgo vērtību bāzes, tomēr desmit baušļi kā vērtību sistēma ir daudz konkrētāka nekā citas teorijas, ar kurām to laika gaitā mēģināts aizvietot. Viens no svarīgākajiem: “Tev nebūs nokaut!” Pat ja karikatūras vai izteikumi kādam šķiet nepieņemami, uzbrukums un slepkavība nav un nebūs atbilde.

Atceros, ka pirms dažiem gadiem, kad bija izcēlies līdzīgs skandāls par dažos Eiropas žurnālos publicētām Muhameda karikatūrām un ES politiskie līderi bija izteikušies, ka tā ir vārda brīvība, ar savdabīgu reakciju nāca klajā toreizējais Irānas prezidents Mahmūds Ahmadīnežāds, kurš izsludināja karikatūru konkursu par holokausta tēmu. Tad bija kārta savu sašutumu izteikt Eiropas politiķiem.

Katrai nācijai ir savi jūtīgie jautājumi, kuru apsmiešana izraisīs negatīvas emocijas. Viena lieta, ja kāds to neievēro nezināšanas vai muļķības dēļ, cita – ja tas tiek darīts apzināti un provocējoši. Te gan var iebilst, ka franču žurnāla “Charlie Hebdo” žurnāla mākslinieki karikatūras zīmēja saviem lasītājiem, nevis uzbāzās ar tām musulmaņu pasaulei. Tāpēc runa ir par ilgstošu gruzdošu konfliktu, kas būtu uzliesmojis arī bez karikatūrām.

Taču arī demokrātiskajā Eiropā ir tēmas, kuras aizskarot var sanākt nepatikšanas, un tie, kas nupat bija stāstījuši par “vārda brīvību”, būs nosodītāju pirmajās rindās. Tās, piemēram, savulaik piedzīvoja Latvijā izdotā žurnāla “Kapitāls” redakcija, kas karikatūrā bija attēlojusi ebreju, kurš aptvēris zemeslodi, un pievienojusi virsrakstu “Žīdi valda pasauli”. Tas izraisīja pat mērenu starptautisku skandālu (izdevumu nosodīja pat ārvalstu vēstniecības), taču galu galā žurnāla veidotāji tika cauri ar vieglu izbīli. Reakciju var izskaidrot – tieši ar šādām karikatūrām 30. gados sākās nacistu noziegumi. Taču tāpat var saprast arī musulmaņu sašutumu. Un arī Krievijas pareizticīgo sašutumu par kādas sieviešu trijotnes ārdīšanos baznīcā, lai gan Rietumos viņām bija daudz aizstāvju. Grūtāk saprast, kāpēc nedrīkst izteikt viedokli, ka homoseksualitāte nav “jāreklamē un jāuzspiež pārējai sabiedrībai”. To intervijā avīzē “Neatkarīgā” piesardzīgi bija sacījis Latvijas prezidents Andris Bērziņš un jau saņēmis dusmīgus rājienus no kādas Eiroparlamenta deputātes. Vēl viena tēma, kur vārda brīvība netiek pieciesta.

Tā nu paliek jautājums – ko un kā apņēmusies aizstāvēt Latvijas “prezidentūra”, izplatot paziņojumu par prioritātēm?

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Ja jau runājam par Dieva baušļiem, tad tiem visiem ir vienāds svars un tie visi vienādi jāievēro kā ticīgajiem tā neticīgajiem. Jūs kļūdāties, Antoņeviča kungs, uzsvērdams, ka neseno Francijas notikumu kontekstā “skaidrāko atbildi dod 5. bauslis -“Tev nebūs nokaut!” Šinī sakarā tik pat nozīmīgs ir 8. bauslis –
    “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko” un tikpat skaidrs 2. bauslis – ” Tev nebūs Dieva, sava
    Kunga vārdu nelietīgi lietot…” Tikai šādā kontekstā mēs varam saņemt skaidrāko atbildi un noskaidrot patiesību par notikumiem Francijā, tā ka nevajag te blefot.

  2. Varu patekt tikai to ka ziepes sākas ja netiek meklēta patiesība bet uzspiesta sava “taisnība”.

  3. Bauslis arii attiecas uz zhiidu izriiciibu Gazaa 2014. gada juulijaa/augustaa???

  4. Un kā ar bausli TEV savu tuvāko būs mīlēt kā sevi pašu??? Vai par sevi un savu ticību Tu arī ņirgāsies???

  5. DEMOKRATISKAJĀS VALSTĪS TIEKOT REALIZĒTS DZĪVĒ VAIRĀKUMA VIEDOKLIS,BET TIKAI NĒ ATIECĪBĀ UZ HOMOSEKSUĀLISMU.TAS IR TABU.BET TAS IR PRETRUNĀ AR DABAS LIKUMIEM,TAS IR PRETDABISKI,BET TAGAD TAS GODĀ CELTS,NETIKUMS GODĀ CELTS,PIE KO TAS NOVED JAU VĒSTURĒ IR BIJIS,SODOMA UN GOMORA.

  6. NEDARI OTRAM TO,KO TU NEGRIBĒTU LAI OTRS DARĪTU TEV.

  7. Tad kādēl nav atļauts publiski izteikties pret gejiem un lezbietēm? Kādēļ manu, šādu brīvību, ierobežo pants par “naida runu” ? Lai kāds atbild-kādēļ?

  8. Raksts neko neizsaka….tāda taustīšanās neziņā…..cilvēki nav jānogalina,bet ”vārda brīvība” nav visatļautība….

  9. Viens no reti stulbākajiem viedokļiem, ko nācies lasīt. Būs gari jākaidro, bet paskaidrošu: Atvērtība ir un tai jābūt vienai no Eiropas pamatvērtībām. To saprotam, atceroties, ka tieši Antoneviča minētais holokausts vēsturiski ir bijis viens no pamatimesliem tās kopšanai. Tā nav naivi jauki iecerēta ideja. Tā ir caur sāpīgu pieredzi gūta apziņa. Lai arī apskāvēja piedurknē var slēpties duncis un var nākties saņemt dūrienu mugurā, tas ir labāk, nekā pašam kļūt par dunča nēsātāju, kas spiests dzīvot patstāvīgos konfliktos, dusmās vai bailēs, palikdams par draudu gan sev, gan apkārtējiem. Arī vārda brīvība mums ir vajadzīga – mīlēsim vārdu, cienīsim, strādāsim ar vārdu un arī spēlēsimies ar to! Tikai šauros prātos viens vārds ceļ vai gremdē un tikai stulbība var būt apstāklis, kas padara vārdu par nāvējošu ieroci. Sensenā pagātnē, kad vārds vēl bija jauns, cilvēki to nedalāmi saistīja ar nosaukto lietu. Viņi piedēvāja vārdam maģisku spēku, kas slēpās vārda vienotībā ar pasauli. Tad cilvēki nošķīra vārdu no lietām un sāka to lietot kā likumu vai ieroci – kā mūri starp sevi un svešo, kā līdzekli manipulējot viens ar otru cīņā viens pret otru, dalot varu, mantu, teritoriju. Tagad viena daļa cilvēku ir gana pieredzējusi apieties ar vārdiem, lai ieraudzītu, ka vārds visupirms kalpo par domāšnas instrumentu, ko ierobežot nav vajadzības, kamēr par likumu kalpo zināšanās un pieredzē gūtā vērtīborientācija – nenokaut, nepakļaut, nepazemot, bet cienīt, saprast, pieņamt, sargāt, kopt. Žēl, ka mēs, okupācijas ierobežotībā dzīvodami, nebijām daļa no šīs vērtīborientācijas apzinošās sabiedrības un joprojām, dzirdot par vērtībām, prasām pēc priekšrakstiem vai aizliegumiem. Ierobežošana var novest vienīgi pie aprobežotības. Bīstamas aprobežotības, kas ir pamats arī Krievijā notiekošajai traģēdijai, kur valsts vadītājs rokrokā ar baznīcu atkal pārvērš vārdu ierocī. Gribas ticēt, ka tieši Latvijas aizstāvēšana gan pret šiem vārdu, gan pavisam materiāliem ieročiem ir tas iemesls, kas liek “Latvijas “prezidentūrai”” paust vismaz gribu izvirzīt Eiropas pamatvērtības un pamatbrīvības sev par prioritāti. Jā, izvēlēties šo brīvību var šķist bīstami, līdz apzināmies, kādas ir alternatīvas.

    • Jautājums ir, kas ir tie kritēriji un, kas tos nosaka , ka geju un lezbiešu izsmiešana ir nepieņemama, bet reliģijas izsmiešana ir vārda brīvības demonstrācija?

  10. tev nebus velti dieva vārdu valkāt

  11. Tev nebūs nokaut ir tikai 5.bauslis. Savukārt, tas ko darīja Čārlija darbinieki – “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.” ir 2.pēc kārtas, baušļu prioritārajā secībā.
    Secinājumus izdariet paši 😉

  12. No laicīgas jeb bezdievīgas sabiedrības redzes viedokļa loģiskākais iebildums, aizstāvot karikatūristus un vārda brīvību bija šāds: par to nogalināt nedrīkst, taču, ja tu ar savām karikatūrām izsmej kādu konkrētu cilvēku, protams, ka viņam, viņa radiniekiem, bērniem, vecākiem ir tiesības apvainoties. Reliģijas ir abstrakts jēdziens, kas turklāt atdalīts no valsts, tām nevar būt ne tuvu, ne tālu radu, tāpēc cilvēkiem neesot nekādu tiesību par tām apvainoties, jo tā esot vārda brīvība.

    • Tomēr valsts pamatā ir tās pilsoņi un tie ir arī cilvēki,kuri pieder pie kādas kristīgās konfesijas vai ES mazāk saprotamas,tālākas reliģijas…Tajā brīdī,kad viens indivīds ar ” vārda brīvību” aizskar citu indivīdu,vienalga kādā veidā,īstnībā ir jautājums par saukšanu pie atbildības….Jo – ar ko atšķiras karikatūra,kurā, kāds kādu vai kādus,ar zīmuļa palīdzību, nosauktu par pretīgu geju un ieteiktu liebāztu pēcpusē trīstūri…vai arī – tiešā tekstā, publiskā veidā, to uzrakstītu un nodrukātu laikrakstā….kāda būtu reakcija? Un kur paliek mana “vārda brivība” ? Kādēļ es nevaru brīvi izteikties,ka man patīk geji un lezbietes? Tādēl,ka eksistē likuma pants,kurš to aizliedz…to kvlificētu kā “naida runu”…. Vien aindivīda tiesības beidzas tajā vietā,kur tās ierobežo vai aizvaino otra indivīda tiesības….tiesības nav bezgalīgas un tā nav visatļautība…

      • ….gribeju teikt – man nepatīk geji un lezbietes….

      • Te jau ir tā pilnīgā putra: par uzskatiem (arī reliģiju) ņirgāties drīkst, par cilvēkiem (izņemot politiķus) ņirgāties nedrīkst. Piemēram, pirms kāda gada mūsu krievu presē parādījās zināmā Kabanova raksts, kur viņš visai ņrdzīgi izteicās par Dziesmu svētkiem. Bija publicēta karikatūra – divi izspokoti latviešu dejotāji krokodolveidīgām mutēm. Pēc vārda brīvības likumiem (attēlotie nebija konkrēti cilvēki – izzoboti bija tieši Dziesmu un deju svētki) mums nav nekādu tiesību apvainoties un vērsties pret autoriem, jo tas būtu preses un vārda brīvības pārkāpums. Toties, ja kāds censtos par to apvainot tieši Kabanovu…

  13. Vai relīģijas,kuras aicina iznīcinat neticīgos un citādi ticīgos,ir tiesīgas darboties ārpus savas ticības vēsturiskajām robežām un vai tas ir pieļaujams,ja automātiski tiek apdraudētas citas reliģijas un neticīgie?

    • karus esi aizmirsis? turklat nevajag ņirgāties tad nebus jāvaimanā. ja tu kaimiņu mēdi, apsaukā…. tad pa purnu tu vari noraties ari savā sētā par tādu rīcibu.

  14. Vārda brīvība nenozīmē – visatļautību. 10 Dieva baušļi paska skaidri un gaiši, ko drīkst un ko nedrīkst. Katrai cilvēka darbībai ir ierobežojumi doti no Dieva, nav neviena vārda par visatļautību, to reklamē tikai melu tēvs – sātans. Visas nelaimes izsauc sātaniskie darbi, Dievs māca tikai labu domāt, labu runāt un labu darīt, vai tad kariķēšana, citu izsmiešana un pazemošan tagad tiks godā celta, tās tad būs tās Eiropiskās VĒRTĪBAS, tādu Latviju un tādu Eiropu man nevajag, tādā negribu dzīvot.
    Ja Latvija gatavojas pieņemt jaunas, bezdievīgas normas, tad lai vispirms prasa atļauju tautai, nevis daži politikāņi drīkstēs Latviju padarīt par izaicinājumu terorisma iespējām, tāda Latvija man nav vajadzīga un domāju, ka ne tikai man.

    • teica ka noniecināt/\nirgāties par citu ticibu ir slikti, bet kas tad ir pāvests? vecs onka ko var klausit un var neklausit:)

Draugiem Facebook Twitter Google+