Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. decembris, 2013
Drukāt

Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko komisiju vadīs Kažociņš (2)

kazocins0703

Valdība šodien par Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāju apstiprināja bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu.

Kažociņu darboties komisijā bija aicinājis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), un viņš šim aicinājumam atsaucies.

Tāpat komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Inese Voika.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Komisijas sastāvā būs nevalstisko organizāciju pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tiks pieaicināti dalībai komisijas sēdēs. Tāpat komisijai būs tiesības saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī pienākums nodrošināt darbības caurskatāmību, publiskojot komisijas sēžu darba kārtību, protokolus, eksperta atzinumus un citus ar komisijas darbību saistītus dokumentus.

Valdības rīkojuma projekts paredz, ka komisija darbosies līdz 2014.gada decembrim un reizi ceturksnī tai būs jāsniedz starpziņojums Ministru prezidentam par komisijas darbības gaitu. Savu darbu komisija noslēgs ar gala ziņojumu, kuru paredzēts virzīt izskatīšanai uz Ministru kabinetu.

Gadījumā, ja komisija konstatēs nepieciešamību steidzami veikt konkrētas izmaiņas normatīvajos aktos, attiecīgus priekšlikumus Ministru prezidentam virzīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā tā varēs iesniegt nekavējoties.

Komisijas vadītājs Jānis Kažociņš žurnālistiem norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija darbu “pa īstam” sākšot no jaunā gada. Turpmākās divas nedēļas komisija apzinās, kā strādāt, kādi eksperti būtu jāpieaicina, kā komunicēt ar sabiedrību un kā komunicēt ar cietušo un bojāgājušo pārstāvjiem.

Tāpat pirms Ziemassvētkiem komisija plāno doties uz traģēdijas vietu, lai apskatītu to klātienē un neformāli tiktos ar cietušo pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka viņiem ir visa nepieciešamā informācija par valsts sniegto atbalstu un šis atbalsts arī tiek saņemts.

Vaicāts, vai ir pārliecība, ka valsts pārvaldes iestādes ieklausīsies komisijas izstrādātajos priekšlikumos, Kažociņš atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šiem priekšlikumiem jābūt loģiskiem un, ņemot vērā, ka aiz tiem būs sabiedrības atbalsts, valdība un citas institūcijas, kas saistītas ar traģēdiju, vienkārši nevarēs neieklausīties tajos.

Galvenie komisijas darba principi būs neatkarība un caurskatāmība, uzsvēra komisijas vadītājs. Ar caurskatāmības nodrošināšanu gan būšot grūtāk, jo Kažociņš nevēlas, lai komisijas darbs izvērstos par cirku, kur jautājumi tiek skatīti atkārtoti, vairākas reizes pēc kārtas. Taču vienlaikus viņš nevēlas, lai komisijai kāds pārmestu, ka kaut kas tiek noklusēts un noslēpts.

Komisija par savu uzdevumu arī uzskata kļūdu atrašanu sistēmā, jo, ja šāda traģēdija ir notikusi, tas nozīmē, ka sistēmā ir bijušas kļūdas, apgalvoja Kažociņš. Viņaprāt, ja visi atbildīgie būtu savu darbu darījuši kārtīgi, šāda traģēdija nebūtu notikusi. Vienlaikus gan viņš atgādināja, ka komisija nenodarbosies ar vainīgo meklēšanu.

Lai gan patlaban neesot skaidrs, kā komisijā tiks pārstāvētas cietušo intereses, Kažociņš pauda, ka ir svarīgi, lai cietušie un bojāgājušo pārstāvji zinātu, ka komisija darbojas viņu interesēs. Tuvāko nedēļu laikā gan komisija mēģinās saprast, kā komunicēt ar cietušajiem un kā pārstāvēt viņu intereses.

Sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Inese Voika pastāstīja, ka vēlmi darboties komisijā ir izteikuši vairāki eksperti, un, visticamāk, viņiem netiks liegta šāda iespēja. Viņa uzsvēra, ka cilvēku pamanītie jautājumi, uz kuriem nav rastas atbildes, būs ļoti būtiska komisijas darba sastāvdaļa.

Jau ziņots, ka sabiedrība par atklātību “Delna” aicināja izveidot sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanai.

“Bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem, tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir jāzina, kas notika un kas jāmaina, lai nekas tāds neatkārtotos. Komisijas darbam jānotiek ciešā sadarbībā ar sabiedrību, un ceru, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies,” pauda “Delnas” padomes priekšsēdētāja. Viņa uzsvēra, ka sabiedriskās diskusijas laikā būs iespēja iepazīties ar apkopojumu par citu valstu izmeklēšanas komisiju pieredzi, tostarp Norvēģijas Breivīka komisijas, Kanādas un citu.

Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sis kungs slikti sāk savu darbību šinī komisijā un ir jau paguvis krietni pabojāt savu reputāciju…Par šīs komisijas lietderīgumu un nozīmību ir atbildīga valdība un tā var parādīt savu gudrību un drosmi,atzīstot savu kļūdu un neapstiprinot šo komisiju jeb anulējot iepr.lēmumu.Tauta vēro katru jūsu darbību,cien.vadība!

  2. Kā nav kauna šai kompānijai bezjēdzīgi tērēt budzeta līdzekļus! Apmaksāta bezjēdzība! Ja SABIEDRISKĀ, tad strādajat bez atlīdzības! Nožēlojamie parazīti!

Draugiem Facebook Twitter Google+