Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajā komisijā virza Kažociņu, Šteinerti un Rubesu 0
Darbam Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajā komisijā ir izvirzīti trīs sabiedrībā zināmi cilvēki, kas arī ir kandidāti uz komisijas vadītāja amatu.
Darboties komisijā piekritis bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, kuru ir izvirzījusi Saeima, un uzņēmēja Baiba Rubesa.
Atklājot Zolitūdes traģēdijas komisijas sabiedrisko apspriešanu, sabiedrības par atklātību “Delna” vadītāja Inese Voika uzsvēra, ka šo komisiju šķita svarīgi izveidot, lai radītu vienotu stāstu par traģēdiju un atbildētu uz vairākiem jautājumiem saistībā ar to.
Viņa norādīja, ka svarīgi ir tas, kādas personas darbosies komisijā, un skaidrs, ka tie nedrīkst būt politiķi vai ar valsts varu saistīti cilvēki, jo tie komisijā tiks apspriesti. No sabiedrības esot saņemti vairāki priekšlikumi par to, kādiem cilvēkiem komisijā būtu jādarbojas.
Arī Rubesa atzina, ka komisijai jābūt darboties spējīgai komandai un šajā gadījumā nav svarīgi, cik tajā ir cilvēku – tā var būt arī maza cilvēku grupa. Šiem cilvēkiem ir jābūt daudzpusīgiem, neatkarīgiem. Svarīgi esot arī noteikt laiku, cik ilgi komisijai jādarbojas, – tie varētu būt trīs mēneši, jo, ja ilgāk darbosies, grūtāk būšot panākt rezultātu. Tāpat Rubesa atgādināja, ka komisijas uzdevums nav meklēt vai izcelt vainīgos.
Liels risks esot ticamība par objektivitāti, teica Rubesa, tomēr uzsvēra, ka darbam komisijā izvirzītie pārstāvji ir neietekmējami. Tāpat risks ir saistīts ar to, ka sabiedrībai varētu būt pārāk lielas gaidas saistībā ar komisijas darbu, cerot, ka komisija atrisinās arī citus sasāpējušos jautājumus, piemēram, likvidēs visā valstī korupciju, pauda Rubesa.
Diskusijas laikā izskanēja ierosinājums sabiedriskajā komisijā iekļaut cietušo pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no glābējiem. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra, ka jāsaprot, kāda ir komisijas dalībnieku saikne ar traģēdijā cietušajiem.
Centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka informēja, ka no iedzīvotājiem saņemti daudzi ieteikumi par personām, kurām vajadzētu darboties komisijā – bijuši ieteikumi par to, ka sastāvā jābūt arī izmeklējošās žurnālistikas pārstāvjiem, kā piemērs minēts bijušais Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs. Tāpat bijis priekšlikums komisijas sastāvā pieaicināt būvniecības ekspertus.
Komisijai plānots noteikt vairākus uzdevumus – izvērtēt traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, paskatīties uz normatīvā regulējuma darbības efektivitāti un izvērtēt atbildīgo dienestu un atbildīgo amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī paraudzīties uz glābšanas un seku likvidēšanas procesu.
Runājot par komisijas tiesībām, Kažociņš aicināja saprast, ka komisija nevar prasīt tādas pašas tiesības kā izmeklētājiem, jo tad sāksies valsts pārvaldes iestāžu darba dublēšana. “Mēs esam sabiedriska komisija, un man patiktu, ja mēs strādātu sabiedriskā līmenī, nevis ar noslēpumiem. Ja mēs dublēsim izmeklētāju darbu, mēs iebrauksim auzās,” teica Kažociņš.
Pēc viņa domām, valstī ir jādara viss iespējamais, lai šāda traģēdija vairs neatkārtotos, bet komisijas uzdevums ir paskatīties dziļāk, kādi ir sistēmas trūkumi, kāpēc tāda traģēdija ir notikusi. “Ceru, ka ceļš mūs aizvedīs līdz tam, ka būs tāda sistēma, lai šāda traģēdija vairs neatkārtotos,” noteica Kažociņš.
Komisijai arī būšot tiesības uzaicināt ekspertus. Kažociņš paziņoja, ka gadījumā, ja viņš tiks iecelts par komisijas vadītāju, tā darbosies kā komanda, un, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks, komisijai būs jāpieaicina arī citi eksperti, tai skaitā starptautiski.
Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) Kažociņu jau uzrunājis kā potenciālo komisijas vadītāju.
Jau ziņots, ka sabiedrība par atklātību “Delna” aicināja izveidot sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanai.
“Bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem, tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir jāzina, kas notika un kas jāmaina, lai nekas tāds neatkārtotos. Komisijas darbam jānotiek ciešā sadarbībā ar sabiedrību, un ceru, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies,” pauž “Delnas” padomes priekšsēdētāja Inese Voika. Viņa uzsver, ka sabiedriskās diskusijas laikā būs iespēja iepazīties ar apkopojumu par citu valstu izmeklēšanas komisiju pieredzi, tostarp Norvēģijas Breivīka komisijas, Kanādas un citu.
Komisijas darbības mērķis būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas un seku likvidēšanas procesu, kā arī atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, normatīvā regulējuma efektivitāti būvniecības un civilās aizsardzības jomā.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
