Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. augusts, 2012
Drukāt

Pārtikas grozs dārgāks un veselīgāks

Foto-Latvijas Avīzes arhīvsFoto-Latvijas Avīzes arhīvs

Latvijas cilvēki sākuši ēst veselīgāk, meklē lētākos variantus savai mājas ēdienkartei un salīdzinājumā ar “trekno” 2008. gadu vairāk ēd augļus un dārzeņus, mājputnu gaļu, dzer vairāk piena ar samazinātu tauku daudzumu un raudzētos piena produktus, kā arī apēd par dažām olām vairāk.

 

Visās citās pozīcijās pērn salīdzinājumā ar 2008. gadu bija vērojams pārtikas produktu patēriņa samazinājums, atklāj vakar publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārtikas produktu patēriņa mājsaimniecībās pētījuma dati. Tie gūti no 4000 Latvijas mājsaimniecībām, kas divas nedēļas fiksēja visu pārtikas produktu patēriņu.

Ja salīdzinām tēriņus ar 2010. gadu, tad redzam, ka pērn viens mājsaimniecības loceklis mēnesī tērēja vidēji Ls 188 – par 5,3% vairāk nekā gadu agrāk. Rīgā gan patēriņa līmenis gada laikā tikpat kā nemainījās (Ls 232 uz vienu mājsaimniecības locekli, Ls 231 gadu agrāk), tomēr laukos cilvēki mēnesī tērējuši vidēji par Ls 13 jeb 10% vairāk (pavisam Ls 152 mēnesī), bet pilsētās – par Ls 7 vairāk (pavisam Ls 204 mēnesī) nekā 2010. gadā. Procesi pasaules pārtikas produktu tirgū pērn rosināja 8,4% lielu pārtikas produktu cenu kāpumu un par 7% palielināja vidējos mājsaimniecību izdevumus pārtikai. Latvijas cilvēkiem tas bija jūtams sadārdzinājums, jo iepriekšējos divos gados pārtikas produktu cenas kritās par 0,4%, bet izdevumi pārtikas produktu pirkumiem samazinājās par 15%. CSP provizoriskā informācija par mājsaimniecību naudas ienākumiem aizvadītajā gadā rāda, ka tie bija nedaudz lielāki nekā 5,3% lielais izdevumu kāpums.

 

“Latvijas cilvēku naudas ienākumi pērn kāpa lēnāk nekā izdevumi pārtikas produktiem. Mēs lēšam aptuveni sešus procentus lielu ienākumu kāpumu mājsaimniecībai. Tātad mazāku nekā izdevumu kāpums pārtikas produktiem. Daudzās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai veido trešdaļu no kopējiem izdevumiem, cilvēki vērtēja, kā aizstāt vienu produktu ar citu,” secina SEB bankas makroekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

 

Eksperta teikto apstiprina CSP pētījums. Tajā redzam, ka pērn, piemēram, strauji kāpa kartupeļu cenas, bet patēriņš samazinājās no 87,1 kg (2010. gadā) līdz 78,3 kg uz vienu mājsaimniecības locekli. Cilvēki, visticamāk, vairāk ēda maizi un dārzeņus, kuru patēriņš kāpa. Salīdzinājumā ar 2010. gadu viens mājsaimniecības loceklis mēnesī pārtikas produktiem tērēja par četriem latiem vairāk, pavisam Ls 54. CSP norāda, ka izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem vienam mājsaimniecības loceklim pērn kāpa par 0,3% – līdz 28,8% no kopējiem izdevumiem. Nākamie lielākie izdevumi ir maksa par komunālajiem pakalpojumiem – 16% un maksa par transportu – 12,4% jeb Ls 23,18 mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2010. gadu visstraujāk – par 11% – kāpa izdevumi pensionāru mājsaimniecībās, kas uz vienu cilvēku bija Ls 166 lieli. Savukārt algoto darbu strādājošo un pašnodarbināto mājsaimniecībās naudas ienākumi bija Ls 193 un Ls 213 lieli un veidoja attiecīgi 3% un 4% lielu kāpumu.

Savukārt CSP mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk sokas mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija Ls 111 un veidoja vien 59% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Ekonomikas ministrijā paredz – šajā gadā patēriņa cenas kāpšot par aptuveni 2,5%, bet vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas 4. ceturksnī būšot Ls 360 (1. ceturksnī bija Ls 350). Tātad mājsaimniecību naudas ienākumiem un cilvēku pirktspējai vajadzētu ļoti nedaudz kāpt. E. Rudzītis teic, ka, visticamāk, lielākā daļa Latvijas cilvēku atkal meklēs lētākos pārtikas produktu “variantus”, ņemot vērā šā gada ražu un cenas. Patlaban prognozes rāda, ka lētāki varētu būt kartupeļi un dārzeņi (izņemot burkānus). Tātad, visticamāk, mazāks varētu kļūt maizes patēriņš, ko rosinās arī ceptuvju solītais šā produkta sadārdzinājums. Savukārt visvairāk naudas ienākumu palielinājumu varētu “noēst” gaidāmais apkures maksas sadārdzinājums.

8aug_majsaimniecibu_10

 

Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa izmaiņas 
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)

Pārtikas produkti Visas mājsaimniecības

2002 2005 2008 2010
2011
Kviešu maize (kg) 27,8 23,7
18,9
17,1
17,3

Rudzu maize, saldskābmaize

u.c. maizes šķirnes (kg)

35,1
31,5
26,3
22,9
23,9
Konditorejas izstrādājumi (kg) 4,5
5,8
6,6
4,8
5,5
Putraimi (kg) 7,5
6,8
5,0
5,1
4,2
Liellopu, teļa gaļa (kg) 3,7
3,6
2,6
2,4
1,8
Cūkgaļa (kg) 17,3 21,4
21,7
22,1
20,8
Mājputnu gaļa (kg) 7,6
9,5
10,0
11,0
11,6
Desu izstrādājumi, kūpinājumi (kg) 22,4 25,3
25,4
22,0
22,2
Svaigas, atdzesētas, saldētas zivis (kg) 8,9
7,0
6,6
6,0
6,0
Pilnpiens (l) 52.0 47.6 44.0 37.8 36.6
Piens ar pazeminātu tauku saturu (l) 14,5
11,0
7,5 11,8
12,2
Jogurts (kg) 3,6
5,7 7,5
6,7
6,4
Raudzēti piena produkti (l) 12,2
11,5 11,1
12,8
11,5
Siers, mājas siers un biezpiens (kg) 12,4
12,6
14,0
13,8
13,9
Olas (gab.) 207
204
195
197
198
Āboli, bumbieri (kg) 21,3
20,7
15,6
13,4
16,7
Svaigi kāposti (kg) 11,8
11,0
9,6
7,4
9,9
Svaigi gurķi (kg) 12,0
11,2
9,3
10,1
10,9
Svaigi tomāti (kg) 11,7
11,3 12,5
10,2
12,6
Kartupeļi (kg) 115.7 102.7 82.0 87.1 78.3
Cukurs (kg) 20,7
19,3
17,0
14,5
14,2

Piezīme: tabulas dati atspoguļo tikai pārtikas produktu patēriņu mājās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+