Kultūra
Kultūrpolitika

Kuras vietas un lietas Rīgā saistītas ar igauņiem? 16


Rīgas igauņu pamatskolas 1. klases audzēkņi Keita Glezere, Paula Piņķe-Finka, Luīze Berga un Arno Āboliņš rāda savus darbiņus, kuros atveidota Igaunijas simtgades zīme.
Rīgas igauņu pamatskolas 1. klases audzēkņi Keita Glezere, Paula Piņķe-Finka, Luīze Berga un Arno Āboliņš rāda savus darbiņus, kuros atveidota Igaunijas simtgades zīme.
Foto – Karīna Miezāja

Igauņu skolas mākslinieciskos kolektīvus šajās nedēļās ielūdz uzstāties daudzi – dejotāji jau kuplinājuši sestdien Vidzemes koncertzālē “Cēsis” Baltijas valstu pūtēju orķestru koncertu “Simtgades godināšana” un šovakar, 21. februārī, uzstāsies Rīgas Latviešu biedrības namā.

“Igauņu Rīga cauri gadsimtiem”

Skolas koris 23. februārī dziedās pie Igaunijas vēstniecības Latvijā, bet pašā skolā piektdien atklās izstādi “Igauņu Rīga cauri gadsimtiem”, kuras vēstījums ir abās valodās – igauņu un latviešu. Direktora vietniece Aiva Plauča stāsta, ka izstādē atainotas tās vietas Rīgā, kas vēsturiski saistītas ar igauņiem. Turklāt bērni mudināti piedalīties konkursā – līdz maijam apmeklēt iespējami vairāk no 25 vietām un nofotografēt tur pašbildes ar Igaunijas karodziņu fonā. Uzvarēs tie, kuri pagūs apskatīt un nobildēt visvairāk objektu. Tātad – viņiem jādodas uz Latvijas Universitāti (kādreizējo Rīgas Politehnikumu), jo, tāpat kā latvieši brauca mācīties uz Tērbatu, igauņi devās studēt uz Rīgu. Viens no izstādē atainotajiem objektiem ir kādreizējais Rīgas Garīgais seminārs (tagad tur atrodas anatomikums). Seminārā mācījies gan ievērojamais Igaunijas valstsvīrs prezidents Konstantīns Petss, gan daudzi Igaunijas pilsētu mēri. Rīga ir arī pirmās igauņu korporācijas “Vironia” dibināšanas vieta.

Izstādē ir arī Jēkaba katedrāles un tagadējās “Ave Sol” koncertzāles attēli. “Jēkaba baznīca kādreiz bija igauņu draudzes baznīca, tur par zvaniķi strādāja pirmā igauņu dzejnieka Kristiāna Jāka Petersona tēvs. Dzejnieks dzimis 1801. gada 14. martā Jēkaba baznīcas pastorātā,” vēstures faktus klāsta A. Plauča. Kaimiņvalstī 14. marts ir pasludināts par Igauņu valodas dienu. Bet “Ave Sol” koncertzāle kādreiz bija Pētera – Pāvila baznīca, kura pēc tam, kad tika uzbūvēta lielā pareizticīgo katedrāle, tika atdota igauņu luterāņu draudzei. Tagad igauņu draudze Rīgā reizi mēnesī pulcējas Jāņa baznīcā.

Brāļu kapos ir piemiņas zīme, ko igauņu skauti pagājušā gadsimta 20. gados dāvinājuši Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Juglā ir piemiņas zīme – akmens Strazdumuižas pamiera noslēgšanai.

Motivācija – “varēs kaimiņvalstī studēt”

Devītajā klasē mācās Kristians Jauga, kurš pirms diviem gadiem kļuva par laureātu “Latvijas Avīzes” un Igaunijas vēstniecības kopīgi rīkotajā konkursā “Ko zinām par Igauniju”. Viņš ir gandarīts, ka prot jau četras valodas – latviešu, igauņu, angļu un krievu. Sākumskolā mācības notiek latviešu un igauņu valodā, skolotāji integrē igauņu valodu arī stundās – matemātikā, rokdarbos, sociālās zinībās. Pamatskolā audzēkņi mācās latviešu valodā, taču arī tad vairākas stundas nedēļā veltītas igauņu valodai.

Kristiana klasesbiedre Klaudija Admidiņa stāsta, ka skolu viņai savulaik izraudzījušies vecāki, domājot, ka meita nākotnē varētu studēt Igaunijā, kas lepojas ar labām augstskolām. Klaudijai patīk, ka skolā apguvusi igauņu tradīcijas, dejas, dziesmas un svin igauņu svētkus. “Piedalāmies dažādos ar Igauniju saistītos projektos, piemēram, pagājušajā semestrī ļoti interesantā projektā “Baltijas spēks – jauniešu vienotība” bija iesaistīta lietuviešu skola, mūsējā un latviešu skola. Pirmajā tikšanās reizē kinoteātrī mums rādīja filmu par “Baltijas ceļu” un stāstīja, kā tajā piedalījās Igaunija, Latvija un Lietuva. Citā reizē braucām uz Jūrmalu apskatīt igauņiem piederošu uzņēmumu – SPA viesnīcu.” Igauņu valodas dienā pērn bija jāraksta dzejoļi igauniski, bet mazajās klasītēs igauniski lasīta Eno Rauda saistošā pasaka par naksitrallīšiem un ekskursijā apmeklēts muzejs bērniem “Pokumā” jeb “Poķu zeme”. Tartu klase bijusi ekskursijā pat trīs reizes, un Klaudija spilgtākos iespaidus guvusi “AHHAA” muzejā.

Arī Paulas Zambergas ģimenē vecāki uzskatījuši, ka, bērniem apgūstot igauņu valodu, pavērsies labas iespējas vēlāk studēt kaimiņzemē, tāpēc skolā mācījušās arī Paulas vecākās māsas.

Krists Zālītis vērtē, ka viņš igauniski prot runāt labi. Puisis divas reizes bijis Taevaskojā skolēnu vasaras nometnē, kur sadraudzējies ar Igaunijas vienaudžiem un joprojām ar viņiem sarakstās feisbukā.

“Viena katla ēdiens” un “naudas pūķis”

Pedagoģe Aiva Plauča labi prot igauņu valodu jau kopš bērnības, jo viņas māmiņa ir igauniete. Aiva salīdzina, ka igauņi valodā ir lakoniskāki, mazrunīgāki par mums, arī tik daudz nežestikulē kā latvieši un dažkārt sarunbiedru mudina izteikties koncentrēti: “Nesaki tik gari, saki īsāk!” Toties igauņu valodā raksturīgi gari salikteņi, teic Aiva: “Latvieši lieto daudzus svešvārdus, bet igauņi, izmantojot savas valodas vārdus, veido salikteņus. Piemēram, basketbolu sauc par groza bumbu, futbolu – par kājbumbu, volejbolu – par tīkla bumbu.”

Viņa nosauc igauņu valodā tādus salikteņus, kas dažam varbūt šķistu ļoti savdabīgi, piemēram, vārds, kurā ir četri vienādi burti – ö un “t” vidū: “öötöö” igauniski ir “naktsdarbs”; vai cits vārds – “jäääär” (ä igauņi izrunā kā “ē”), un tas nozīmē – ledus mala. Bet teikums “veel putru” ir saprotams arī mums. Un, ja jau runa par putru, jāpiebilst, ka igauņi diezgan bieži maltīšu reizēs ceļ galdā “viena katla ēdienu”. To gatavojot, katlā liek veselus burkānus, lielās šķēlēs sagrieztus kāļus, kāpostus, kartupeļus, gaļu. Galvenā īpatnība – visas sastāvdaļas tiek nevis sasmalcinātas, bet liktas katlā lielos gabalos.

Saistītie raksti

Ja salīdzinām abu tautu folkloru, arī te atšķirības ir ļoti pamanāmas, stāsta Aiva: “Latviešiem folklora ir vispirms ritmiskās četrrindes – tautasdziesmas, bet igauņu folklora ir vairāk kā stāsts. Igauņiem arī deja ir izdejots stāsts, piemēram, deja par linu plūkšanu vai par strautiņa tecēšanu.” Vienu no kaimiņiem raksturīgajiem mītiskajiem folkloras tēliem varam iepazīt rakstnieka Andrusa Kivirehka darbā “Rijkuris jeb Novembris” (tā tulkojumu latviski savulaik izdeva “LA” apgāds). “Tajā ir naudas gars jeb pūķis, kurš savāc no otra visus labumus,” stāsta Aiva. Viņa piebilst, ka par šo pašu tematu nākamnedēļ – 27. februārī – Latvijas Nacionālajā operā būs skatāma Igaunijas baleta viesizrāde “Naudas gars”.

Galerijas nosaukums
LA.lv