Mobilā versija
-1.7°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
9. oktobris, 2014
Drukāt

Kā rūpējaties par sava mājokļa drošību?

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Inta, dzīvo privātmājā Līgatnē: “Īpašas apsardzes sistēmas vai signalizāciju mēs neizmantojam. Mums ir sēta, aizslēgtas durvis un suns – ne gluži nikns, taču viņš vienmēr paliek ārā, kad mēs izbraucam no mājas, un tas tomēr cilvēkus attur no nākšanas svešā īpašumā, jo viņš nikni rej. Kā arī pie ieejas durvīm aug pīlādzis, un uz tā ir uzkārts laimes pakaviņš. Saprotu, ka tā ir māņticība, taču mēs par to piedomājam. Tas arī ir viss. Īpašu vajadzību speciālām apsardzes lietām es neredzu. Mūsu apkaimē nav dzirdēts precedents, kas liecinātu par to, ka tuvumā kaut kas tāds notiktu, lai mums būtu papildus jāuztraucas par savas mantas drošību. Tāpat arī draugu un paziņu lokā nevienam šādas nelaimes nav bijušas. Tā kā mums ir suns, mēs tukšu māju nemaz nevaram atstāt uz ilgu laiku un to arī nedarām. Ja dodamies brīvdienās uz, piemēram, nedēļu, tad kāds brauc pie mums un dzīvo uz vietas, lai pieskatītu gan māju, gan suni, kurš ir jābaro. Arī mūsu kaimiņi daudz skatās, ko mēs darām un kas notiek apkārtnē. Taču nav tā, ka mēs māju atstātu tukšu uz ilgu laiku – tas notiek ļoti reti. Runājot par policijas darbu cīņā pret zagļiem, varu teikt tikai vienu – viņi ir uzdevumu augstumos.”

Liene, īrē privātmāju Mārupē: “Mums ir līgums ar apsardzes firmu – ierīkota signalizācija. Tas sniedz zināmu drošības sajūtu gan pret zādzībām, gan uguns nelaimēm. Tā kā mēs īrējam māju, kurā dzīvojam, tad paši neizvēlējāmies, lai signalizācija būtu ierīkota. Taču, ja arī tās nebūtu, mēs noteikti to darītu. Iepriekš dzīvojām dzīvoklī, un tajā arī bija signalizācija, kuru ikdienā lietojām. Es uzskatu, ka privātmājā bez signalizācijas nevar dzīvot – lūk, tas nav droši. Māja nav dzīvoklis, kur cieši blakus ir kaimiņi. Protams, arī kaimiņi nav garantija, jo viņi var arī nepamanīt zagļus. Šobrīd, pat būdami mājās, naktīs mēdzam slēgt signalizāciju pirmajā stāvā, tāpēc jūtos droši. Visbiežāk tuvumā dzirdēts par riteņu nozagšanu. Draugiem naktī nozaga batutu no mājas priekšas, kamēr paši saimnieki bija mājās. Manuprāt, galvenais ir ieslēgt signalizāciju un aizvērt visas durvis un logus. Zinu, ka bieži vien pašu cilvēku neuzmanības dēļ tiek radīta situācija, kas zagļiem ir labvēlīga. Garākos ceļojumos dodoties un atstājot tukšu māju, esmu brīdinājusi kaimiņus.”

Sabīne, īrē dzīvokli Rīgas centrā: “Īrēju dzīvokli Rīgas centrā, un vienīgā drošība ir durvju kods mājai un divas slēdzamas durvis dzīvoklim. Tā kā dzīvoju piektajā stāvā, tad pa logu neviens pie manis nerāpsies. Citādi īpaši neesmu domājusi par papildu drošību. Iespējams, tas tādēļ, ka joprojām īrēju, tas nav mans privātīpašums, tāpēc mājās nav pārāk daudz mantu, ko zaglim paņemt. Tas, protams, nemaina būtību – ja dzīvokli apzagtu, tas būtu nepatīkami. Tāpat nedēļas nogalēs regulāri izbraucu no Rīgas un dzīvoklis paliek tukšs – nevienam to īpaši nepiesaku, taču, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, manuprāt, pastāv iespēja, ka kaimiņi pamanītu, kādas neierastas aktivitātes. Mūsu mājā pirms pāris nedēļām kaimiņiem nozaga velosipēdu, kurš atradās pieslēgts kāpņu telpas pirmajā stāvā, jo zagļi atlauza koda durvis. Zinu, ka šis nav pirmais gadījums riteņu zagšanā šajā mājā. Lai arī tas šķita nedaudz satraucoši, savā rajonā jūtos pietiekami droši. Tā kā, par laimi, varu teikt, ka man nav nācies piedzīvot zagļu uzbrukumus, neesmu saskārusies arī ar policijas darbu, taču esmu dzirdējusi, ka tā īpaši neizceļas ar steidzīgu lietu risināšanu, un daudz ko sarežģī birokrātija.”

Uzziņa

22% Latvijas iedzīvotāju mājas aizsardzībai izmanto niknu suni.

18% iedzīvotāju savu mājokli apdrošina, lai izvairītos no neparedzētiem zaudējumiem.

Mājokli ar savu klātbūtni pasargā vai uz kaimiņu vērīgumu paļaujas 17%.

Signalizāciju un profesionālas apsardzes pakalpojumus izmanto 7% iedzīvotāju.

5% aptaujāto pret dažādām nelaimēm izmanto tautas metodes un talismanus, piemēram, pīlādžu zarus, pakavus.

Avots: ERGO veikta iedzīvotāju aptauja

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai jūs uztrauc iespējama situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos Trampa paziņojuma par Jeruzalemi dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+