Pavļuts nes virvi un ziepes 0
Saskaņā ar Svētiem rakstiem, kad nelieši krietno Dānielu iegrūda lauvu bedrē, lauvas šo godīgo cilvēku vis neēda. Labo ekonomikas ministru Danielu, kurš nāk ar tikpat sirdsšķīstiem nodomiem, plānodams atjaunot valsts uzņēmumu padomes, plēsēji paķers uzkodām, lai pēc tam pamielotos ar visas valdošās koalīcijas gaļu.
Vēl tikko valdība pati nedrīkstēja soli paspert bez starptautisko ekspertu – lietpratēju pamācībām! Tagad vēlētājus ar rāvienu aicina noticēt, ka līdzšinējās kolektīvās bezatbildības vietā reformu celtnieks Pavļuts radīs superlabu, depolitizētu uzņēmumu pārvaldi. Taču rodas daudzi jautājumi. Pirmkārt, lūdzu parādīt punktu Dombrovska valdības deklarācijā, kur ierakstīts – apņemamies atjaunot valsts uzņēmumu padomes! Tieši otrādi, ievērojamākais “Vienotības” politiskais panākums Čepānes virsvadībā tika gūts cīņā, kad apturēja veco sistēmu, kurā šie uzņēmumi bija zelta dzīslas politiķiem pietuvinātiem čomiem un izēdamas siles – barotavas pašām partijām. Pilnvaroto pārstāvju uzraudzībā “Latvijas Pastu” noveda bankrota priekšā, “Latvenergo” valdes locekļus regulāri sēdināja aiz restēm, un padomju locekļi tik vien kā berzēja acis – par afērām nekā nezinājām un nezinām.
Pat ja muļķīši avansā lētticīgi klausītu Pavļutam, ka modernajos laikos tikšot atcelts politiskais spiediens, tad jāatgādina Hārvardā studējušam bijušam muzikantam vietējā polittehnoloģiskā prakse, ka izveicīgi žurnālisti un politiķi visbaltāko baltu viegli padarīs par melnu. Ja šodien raksta, ka “astoņkājis atgriezies un šoferu dēlu epopeja turpinās”, tad rīt analizēs, ka “Zatlera partija tuvojas politiskam bankrotam, tāpēc Daniels rada caurkritušiem politiķiem labi apmaksātas darba vietas”. Parīt spriedelēs, ka koalīcija izkombinējusi, kā savākt finansējumu pašvaldību vēlēšanām, un tas, cik reformu un tiesiskuma valdība ir izsalkušāki ierāvēji par vecajiem kampējiem, protams, būs saldi apsūkājams debašu temats Saeimas priekšvēlēšanās. To es tā īsi un shematiski – dabā tas izvērtīsies daudz tēlaināk un kolorītāk.
Cits jautājums hārvardietim – ja viņš iesaka atjaunot padomes, jo valdes “pavirzījušās politizēšanās virzienā”, tad kā tas gadījies, Dombrovskim un jauno laiku spēkiem jau trīs gadus kontrolējot valdību?
Šur tur vēl var aizbildināties ar Šlesera atstāto mantojumu, bet kadru jautājumā tas taču neder. Arī pati Reformu partija ieradusies labu laiku kā pie varas – vai tai ir kolosālas sekmes labā uzņēmumu pārvaldībā un spējas atlasīt profesionāļus silē iebridušo sivēnu vietā?
Latvijā ir ne pārāk dziļa peldējuma profesionāļi, bet ar pietiekamu izaugsmes potenciālu, taču viņi karjeru veido bankās, veiksmīgos uzņēmumos un advokatūrā. Pavļuts pats nespēj atrast vienu personu, ko iecelt brīvostas pārvaldē, un gluži pareizi secinājis, ka ikkatru amata norīkojumu pavada ķengas un paļas – tāpēc lai viņš te nestāsta, ka valsts maizē ievilinās bezpartijiskus augsti kvalificētus priekšstrādniekus. Reālija ir tā, ka ekonomikas ministrs jau nedara neko sliktu, viņš tikai būvē vēl vienu birokrātisko struktūru. Droši vien, ka valsts mantu un īpašumus vajag pārvilkt ar jumtu un pārvaldīt ar nelielas, profesionālas, konkursā izraudzītas specvienības palīdzību, tomēr atkal jautājums – kam tad vēl zem jumta vajadzīgi desmit atsevišķi augšstāva apartamenti, ērti penthausi desmit valsts lielāko uzņēmumu padomēs?
Nesakiet, ka Pavļuts visu palaidīs vecajās sliedēs. Viņš vienkārši uz nākamajām vēlēšanām valdošo vairākumu nolaidīs no sliedēm, ka nobūkšķēs vien.
