Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. aprīlis, 2013
Drukāt

Pērn līdz 10% pārkāpumu pārtikas aprites jomā saistīti ar marķējumu

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušajā gadā no 39 000 Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos līdz pat 10% pārkāpumu saistīti ar produkcijas marķējumu, savukārt problēmas novēršanu un pilnvērtīgu PVD darbu kontroles jomā kavē nepietiekamais finansējums, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš sacīja, ka pērn pārtikas ražošanas uzņēmumos PVD veica vairāk nekā 9000 pārbaužu, bet pārtikas izplatīšanas uzņēmumos veikts vairāk nekā 30 000 pārbaužu.

“Visbiežāk konstatētās neatbilstības saistītas ar paškontroles sistēmu un higiēnas ievērošanu, tikmēr dažādi ar produkcijas marķējumu saistīti pārkāpumi, tostarp derīguma termiņi, veselīguma norādes u.c., pārtikas ražošanas uzņēmumos un pārtikas izplatīšanas uzņēmumos ir konstatēti apmēram 5%-10% no visām veiktajām pārbaudēm,” atzina Balodis.

Tāpat viņš sacīja, ka palielinās arī iedzīvotāju sūdzības par pārtikas marķējumiem.

“Sūdzību skaitam ar katru gadu ir tendence pieaugt. Tās saistītas ar pārtikas produktu derīguma termiņu, tāpat arī ar to, ka marķējums nav valsts valodā vai ir grūti salasāms. Pagājušajā gadā PVD centrālajā birojā vien tika saņemtas 112 sūdzības tieši par marķējuma neatbilstību, taču sūdzību skaits ir krietni lielāks, jo tās tiek iesniegtas arī reģionālajās pārvaldēs. Šā gada pirmajos trīs mēnešos saņemtas apmēram 20 sūdzības par iespējamiem marķējuma prasību pārkāpumiem,” sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā patērētāji varot uzticēties marķējumā norādītajai informācijai, tomēr pārtikas produkta sastāva atbilstība marķējumam joprojām būs viena no PVD darba aktualitātēm, kuru gan kavējot finansējuma trūkums.

“Šogad izmeklējumu veikšanai mums piešķirti 219 000 latu pieprasīto 523 000 latu vietā. Lai varētu pilnībā koncentrēties ne tikai uz pārtikas nekaitīgumu, bet arī uz sastāvu, vajadzētu būt vismaz šiem 523 000 latu. Turklāt, ja valsts uzraudzībā plāno papildus veikt produktu sastāvdaļu padziļinātu kontroli, tostarp nosakot zirgu DNS, nepiena taukus, krāsvielas, konservantus, tad šim finansējumam būtu jābūt vēl lielākam,” sacīja PVD vadītājs.

Tāpat viņš atzina, ka produktu marķēšanas pārkāpumus mazinātu lielākas soda naudas nekā pašreizējie 500 lati vai pat maksimālie 3000 lati par atkārtotu pārkāpumu.

“PVD noteikti iestājas par soda naudu palielināšanu, kas varētu disciplinēt uzņēmējus. Tomēr, no otras puses, lai kaut kas radikāli mainītos, ir jāmainās uzņēmēju attieksmei. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir skaidri definēts, ka par pārtikas produktu nekaitīgumu un kvalitāti ir atbildīgs tieši pārtikas ražotājs, bet tirdzniecības posmā – arī tirgotājs. Tāpat arī par marķējuma atbilstību īstenībai atbildīgs ir ražotājs vai arī izplatītājs, ja viņš ir mainījis produkta oriģinālo fasējumu, marķējumu vai preci pārmarķējis,” rezumēja PVD ģenerāldirektors.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+