Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. jūlijs, 2014
Drukāt

Pētījums: iedzīvotāju uzskati un rīcība, ievērojot “zaļu” dzīvesveidu, ir ļoti atšķirīgi (1)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Salīdzinot iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem par to, kādas ir būtiskākās aktivitātes, lai varētu apgalvot, ka cilvēks ievēro “zaļu”, videi draudzīgu dzīvesveidu, un kas reāli tiek darīts ikdienā, vērojamas krasas atšķirības. Par to liecina jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti.

Piemēram, vairākums aptaujāto uzskata, ka ir būtiski šķirot atkritumus (67%), bet ikdienā to dara vien 37% aptaujāto. 43% aptaujāto nozīmīga šķiet videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana, taču to dara tikai 19% aptaujāto. Līdzīgas atšķirības vērojamas arī citos vērtējumos.

Pētījumā aptaujātie lūgti arī norādīt, vai uzņēmumiem savā darbībā vairāk būtu jāorientējas uz ekonomisko efektivitāti – jāražo lētāk, jāgūst lielāka peļņa, jāmaksā darbiniekiem lielākas algas, vai jāizvēlas videi draudzīga ražošana. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka uzņēmumiem savā darbībā prioritāti jāveicina ekonomiskā efektivitāte, nevis jānodrošina videi draudzīga ražošana (64%). Pretējās domās bija 23% aptaujāto.

Mēģinot novērtēt, kas Latvijā nodara vislielāko kaitējumu videi, aptaujātie visbiežāk minējuši sadzīves atkritumus un ķīmiju (64%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī avārijas un negadījumus, kas rodas cilvēku paviršības vai ļaunprātības dēļ, piemēram, kūlas dedzināšanu, kaitīgu vielu noplūdi u.c. (52%). Tikmēr nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka lielāko kaitējumu videi nodara transporta pārvadājumi (automašīnu izmeši u.c.) (34%) un nepiesardzīga rīkošanās ar dabas resursiem (32%). Jāpiebilst, ka tikai 4% aptaujāto uzskata, ka Latvijas vidi nekas neapdraud.

Vienlaikus lūgti norādīt, kā Latvija ir spējusi saglabāt savas dabas bagātības un vides tīrību, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši, ka, ņemot vērā to, ka valstī nav ražošanas, vide netiek tik ļoti piesārņota (48%). Aptaujātie arī norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir saudzīgi pret vidi sev apkārt (17%). 11% aptaujāto gan uzskata, ka Latvija nav “zaļa valsts”, kurā vide ir tīra.

Savukārt, domājot par nākotni, 42% respondentu norādīja, ka, lai Latvija kopumā būtu videi draudzīga valsts, ir jāveicina atkritumu otrreizējā pārstrāde, piemēram, jānodod pudeles. Salīdzinoši bieži aptaujātie arī uzskata, ka jāierobežo kaitīgu vielu, piemēram, plastmasas izstrādājumu un ķīmisku produktu izplatība (31%) un mežu izciršana (29%), kā arī jāparedz bargāki sodi par darbībām, kas kaitē dabai (28%), un jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana (27%).

Visretāk par pasākumiem, kas Latviju padarītu par videi draudzīgu valsti, atzīta iedzīvotāju izglītošana par videi draudzīgu dzīvošanu un ražošanu (12%) un ES fondu līdzekļu piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kas nenodara kaitējumu videi (11%).

Minot būtiskākās darbības, lai varētu apgalvot, ka cilvēks ievēro “zaļu”, videi draudzīgu dzīvesveidu, vairākums aptaujāto norādīja atkritumu šķirošanu (67%). Tikmēr 50% aptaujāto uzskata, ka jāpiedalās talkās un jāveic individuālās vides sakopšanas aktivitātēs, bet 46% aptaujāto norāda uz dažādu iepakojumu un materiālu otrreizēju vai vairākkārtēju lietošanu.

Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu (43%), pārvietošanos ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu (41%), un izvairīšanos no plastmasas iepakojumu, maisiņu utt. iegādes (40%). Zīmīgi, ka šogad aptaujātie biežāk nekā pirms sešiem gadiem uzsvēruši dalību talkās un individuālās vides sakopšanas aktivitātēs, dažādu iepakojumu otrreizēju vai vairākkārtēju lietošanu un videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu, bet retāk norādījuši izvairīšanos no plastmasas iepakojumu, maisiņu iegādes.

Tajā paša laikā jautāti, kuras no darbībām, lai ievērotu “zaļu” un videi draudzīgu dzīvesveidu, tiek veiktas ikdienā, tikai 37% aptaujāto atzina, ka šķiro atkritumus. Tikmēr 36% aptaujāto piedalās talkās un individuālās aktivitātēs, savācot citu cilvēku izmestus atkritumus, bet 35% aptaujāto pārvietojas ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu. Jāpiebilst, ka 12% aptaujāto norādīja, ka nedara neko no minētā. Turklāt šogad aptaujātie gandrīz visas aktivitātes, izņemot dalību talkās un individuālās aktivitātes, atzīmējuši retāk nekā 2008. gadā.

Taujāti par galvenajiem iemesliem, kas kavē plašāk ieviest atkritumu šķirošanu Latvijā, visbiežāk aptaujātie norādīja uz cilvēku pašu vienaldzīgo attieksmi – nevēlēšanos piepūlēties, šķirojot atkritumus (52%). Turklāt 42% aptaujāto domā, ka cilvēki tam neredz jēgu, jo beigās tāpat visus atkritumus saber un izved kopā (42%).

“DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Varbūt zaļajam dzīves veidam vajadzētu sākties ar minimālo – nomazgātām rokām?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +1.7
Alūksne -3.2
Daugavpils +2.6
Saldus +1.7
Liepāja +4.5
Jelgava +2.7
Ventspils +3.1
Limbaži -1
Madona -0.8
Rēzekne -1.6
Draugiem Facebook Twitter Google+