Pētījums: Latvija ES fondu apguvē nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas 0
Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir vienas no sekmīgākajām dalībvalstīm, tomēr Latvija kopumā nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas “KPMG” pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu 2013. gada beigās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.
Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.
Abas kaimiņvalstis Latviju ir nedaudz apsteigušas izmaksātā finansējuma apjoma ziņā, bet Lietuva arī pēc noslēgto līgumu īpatsvara. Latvijā līdz 2013. gada nogalei bija noslēgti 96% paredzēto līgumu (Igaunijā arī 96%, bet Lietuvā – 99%).
Savukārt izmaksātā finansējuma apmērs Latvijā veidoja 70% (Igaunijā – 77% un Lietuvā – 74%). Noslēgto līgumu ziņā Latvija par 1% atpaliek no vidējā CEA reģiona valstu rādītāja (97%), bet izmaksātā finansējuma ziņā atrodas trešajā vietā aiz Igaunijas un Lietuvas (vidēji reģionā – 63%).
“Baltijas valstīm fondu apguves rādītāji kopumā ir vieni no augstākajiem reģionā, arī starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu vislabākā ir Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Noslēgto līgumu īpatsvars Latvijā un Igaunijā ir zemāks par vidējo rādītāju reģionā, tomēr, kā rāda līdzšinējā pieredze, liels noslēgto līgumu īpatsvars ne vienmēr nodrošina arī labus izmaksātā finansējuma rādītājus. Starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu ir arī svarīgs fondu apguves administrēšanas efektivitātes un lietderības rādītājs, un vislabākie rezultāti šajā ziņā ir tieši Baltijas valstīm, bet vissliktākie – Bulgārijai un Rumānijai,” klāsta SIA “KPMG Baltics” pārstāve Anda Drožina.
Kopumā 2007.-2013. gada plānošanas periodā CEA reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 174,72 miljardi eiro, kas ir 16,2% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Vislielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (15%) un Ungārija (14,2%). Savukārt Baltijas valstīm atbilstoši bija pieejami 3,9% Lietuvai, 2,6% Latvijai un 1,9% Igaunijai.
Latvijai pieejamais finansējums bija 4,5 miljardi eiro, Igaunijai – 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai – 6,8 miljardi eiro. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo finansējuma kopsummu, pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedza reģiona vidējo radītāju – 2102 eiro (Latvijā – 2243 eiro, Lietuvā – 2279 eiro, Igaunijā – 2 595 eiro).
Septiņos gados kopumā atbalsta saņēmēji bija parakstījuši līgumus par 169,44 miljardiem eiro jeb 97% no plānošanas periodā paredzētā finansējuma. Līdz 2013. gada beigām 60% jeb 105,55 miljardi eiro, par ko bija noslēgti līgumi, jau bija nonākuši pie atbalsta saņēmējiem.
