Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2012
Drukāt

Pētnieks: ja mazākumtautības izies ielās, var iestāties sociālā krīze (1)

berdnikovs2

Ja mazākumtautības izies ielās un piedalīsies etniski motivētos protestos, valstī var iestāties sociālā krīze, piektdien forumā “Latvija pēc referenduma: starpetniskās sadarbības stratēģijas” teica Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs.

“Es no tā baidos, jo pasaules pieredze liecina, ka etniski motivētos protestos piedalās liels skaits cilvēku un tas var novest pie sociālās krīzes,” norādīja Berdņikovs.

Pētnieks arī uzskata, ka protestu riskus var palielināt arī pašlaik izskanējušās iniciatīvas, piemēram, nepieciešamo parakstu skaita palielināšana, lai tiktu ierosināts referendums.

Berdņikovs sacīja, ka jāsāk diskusijas par turpmāko rīcību, bet politiķi pagaidām ar diskusiju rīkošanu nesteidzas. “Vēl joprojām amatpersonas ir eiforijā – jā, nospiedošs vairākums nobalsoja pret, taču 273 tūkstoši balsoja par, turklāt vēl Latvijā ir būtisks skaits nepilsoņu,” uzsvēra Berdņikovs.

“Jāsēžas pie galda un jārunā ne tikai ar Latvijai lojāliem krieviem, bet arī ar tiem, kuri balsoja par divvalodību,” paskaidroja Berdņikovs un piebilda, ka pašlaik Latvijā ir divas spēcīgas kopienas – latviski runājošā un krievvalodīgo kopiena, kurai ir spēcīgi resursi gan mediju, gan politiskajā ziņā.

Pētnieks arī kritizēja politiķu izteikumus, ka tie, kuri balsojuši par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai valsts valodas statusu, ir margināļi.

“40% no valsts iedzīvotājiem uztvert kā marģinālus ir bīstami,” atzina pētnieks. Tāpat pētnieks uzskata, ka neapmierinātība valda arī nepilsoņu vidū. “Nepazīstu nevienu nepilsoni, kurš ir apmierināts ar pašreizējo situāciju,” uzsvēra Berdņikovs un piemetināja, ka krievvalodīgie atbalstīja Satversmes grozījumus, tādā veidā paužot savu neapmierinātību ar valstī notiekošo.

Šādi vārdi izpelnījās vairāku foruma dalībnieku kritiku – vairāki dalībnieki norādīja, ka pagaidām nav veikts nekāds pētījums, kurā noskaidrots iemesls, kāpēc cilvēki balsoja par. Pagaidām vien šādi izteikumi ir izskanējuši no atsevišķiem politiķiem, piemēram, Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņas centrs”), tāpēc nav objektīva iemesla paziņot, ka pilsoņi divvalodību atbalstīja, lai pret kaut ko protestētu un izteiktu savu neapmierinātību.

Jau vēstīts, ka 18.februārī Latvijā notika referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Grozījumi pamatlikumā referendumā netika atbalstīti.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Šādus pētniekus tik stūra mājā sapratīs. Berdņikovs pētnieks?- vistīrākā slēptā iebraucēju musināšana uz nekārtībām!

Draugiem Facebook Twitter Google+