Foto – Valdis Semjonovs

Pie sējumu apdrošināšanas pieradina pamazām 0

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija

Lauksaimnieki vēlas pārliecināties, vai šobrīd piedāvātā sējumu apdrošināšana būs godīga, vai tiks maksātas atlīdzības utt., atzīst “BTA Insurance Company SE” (“BTA”) lauksaimniecības apdrošināšanas produktu vadītājs Andis Lillais.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Zemnieku negatīvo pieredzi min arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, pērn rudenī notika liela ugunsnelaime Viļķenes pagasta piensaimniecībā “Andžiņi”, kad nodega ferma ar visiem lopiem, taču atlīdzība no apdrošinātāja vēl nav saņemta. Kā iemesls ugunsnelaimei tiekot minēta bērna rotaļāšanās ar uguni, bet noslēgtais apdrošināšanas līgums tādēļ ļaujot vienam no Latvijas apdrošinātājiem no atlīdzības maksāšanas izvairīties. “Zemniekiem ir ļoti rūpīgi jālasa apdrošināšanas līguma nosacījumi, lai visi riski tiktu iekļauti, lai nebūtu dažādu atrunu,” uzsver M. Dzelzkalēja. Ir zemnieki, kuri regulāri apdrošina risku, bet ir tādi, kuri uzskata, ka “dieviņš palīdzēs”,” viņa piebilst.

Apdrošinātāji norāda, ka lielāka interese par apdrošināšanu ir lauksaimniekiem, kuri investējuši saimniecības attīstībā ievērojamus līdzekļus un ir gatavi atvēlēt vēl papildu naudu, lai nodrošinātos, piemēram, pret sējumu platību vai dārgās tehnikas bojājumiem, kas var radīt sekas saimniecības attīstībā.

Sējumus privāto 
apdrošinātāju rokās


CITI ŠOBRĪD LASA

“Sējumus apdrošinu un apdrošināšu arī turpmāk, lai varu mierīgi naktī gulēt!” saka augkopības un lauksaimniecības SIA “Dzimtene” valdes priekšsēdētājs Jēkabs Spickus. Ik pēc 3 – 4 gadiem sējumi ciešot no sala, tāpat arī varot uznākt sausums. Par šā gada kailsala iespējamo nodarīto skādi J. Spickus ir lakonisks: “Vēl jau skaidri nevar zināt, cik un vai vispār kas ir izsalis. Pēc pāris nedēļām, tad. Ceru, ka mūsu laukiem nekas slikts nebūs noticis.” Visticamāk, viņa piemēram būs gana daudz sekotāju.

Iemesli, kāpēc līdz šim zemnieki bijuši kūtri, ir vairāki, piemēram, tā ir arī iepriekšējā negatīvā pieredze ar sējumu apdrošināšanu pirms daudziem gadiem. Tikmēr valdība pagājušajā mēnesī apstiprināja Ministru kabineta noteikumu grozījumus, ka vairs netiks pieņemti jauni iesniegumi un iemaksas dalībai lauksaimniecības riska fondā, jo privātās sabiedrības piedāvājot elastīgākus nosacījumus. Turklāt dalībnieku skaits šajā fondā nav bijis liels. Svarīgi, ka par privātajās apdrošināšanas sabiedrībās iegādātajām apdrošināšanas polisēm lauksaimnieki var pretendēt uz valsts atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai 50% apmērā. “Lauksaimnieki izmanto šo atbalstu, un būtiski ir pieaudzis atbalsts attiecībā uz apdrošināto sējumu polišu kompensācijām. Prognozējams, ka arī 2014. gadā būs pieaugoša aktivitāte,” secina Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta pārstāvis Ritvars Zapereckis. Salīdzinājumā ar 2012. gadu visvairāk palielinājusies tieši sējumu apdrošināšanas summa. “Pašreiz valsts neplāno maksāt kompensācijas par izsalušo ziemāju sējumu pārsēšanu. Tātad tie, kas ir rudenī sējumus apdrošinājuši, varēs pretendēt uz kompensāciju no apdrošinātāja, savukārt pārējiem būs jāspēj pārsēšanu kompensēt pilnībā no savu saimniecību līdzekļiem,” saka ZM pārstāvis.

“BTA” pārstāvis Andis Lillais norāda, ka interese no lauksaimnieku puses par sējumu apdrošināšanu rudenī bija pietiekami liela, bet darījumu skaits samērā neliels. Tas skaidrojams ar to, ka apdrošināšanas izmaksas lauksaimnieku skatījumā ziemāju sējumiem tomēr ir pietiekami lielas. Piemēram, ziemas riskiem apdrošināšanas izmaksas vienam hektāram ir no 20 eiro labībai līdz 100 eiro rapšiem. Daudzi zemnieki paļāvās uz dabas labvēlību. Tomēr šī ziema nav tāda bijusi. Kailsala dēļ 80% no apdrošinātām ziemāju sējumu platībām pastāv paaugstināts izsalšanas risks.

Novērojumi liecina, ka lauki izskatās ļoti bēdīgi, un apdrošinātāji saņems no zemniekiem atlīdzību pieteikumus par izsalušajiem ziemāju sējumiem. A. Lillais stāsta, ka ievērojami lielāka interese esot par sējumu apdrošināšanu tieši vasaras periodam, proti, apdrošinot sējumus pret tādiem riskiem kā krusa, lietus un vētra. Ņemot vērā, ka šo risku iespējamība ir mazāka nekā ziemā izsalšanas risks, arī apdrošināšanas prēmija jeb cena ir zemāka, piemēram, apdrošinot rapšu lauku pret iespējamiem krusas radītajiem zaudējumiem, apdrošināšanas prēmija varētu būt no 15 eiro par vienu hektāru. To, ka Latvijā zemniekiem interese par sējumu apdrošināšanu turpinās pieaugt, prognozē arī lielākā Latvijas kooperatīva “LatRaps” sējumu apdrošināšanas projekta vadītāja Vita Bole. “LatRapa” sējumu apdrošināšanas partneris ir viens no Eiropas vadošajiem uzņēmumiem “Vereinnigte Hagel”.

Reklāma
Reklāma

Iespējas tehnikas 
apdrošināšanā


Apdrošinātāji saskata iespējas arī lauksaimniecības tehnikas apdrošināšanas lauciņā, saka Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins: “Lauksaimnieki ar lauksaimniecības atbalsta mehānismiem iegādājas samērā daudz dārgas tehnikas. Atbalsta mehānismos praktiski nekur nav redzēts, ka jābūt kādai apdrošināšanas piedevai. Ja kāds zemnieks bankrotē vai traktors nodeg, kā viņš atmaksās naudu atbalsta fondam? Tā ir lieta, ar kuru šopavasar mēģināsim strādāt.” Savukārt Zemnieku saeimas pārstāve M. Dzelzkalēja neuzskata, ka pašreizējai brīvprātīgajai spectehnikas apdrošināšanai būtu jākļūst obligātai. Tam jāpaliekot katra saimnieka ziņā.

Augkopības un lopkopības SIA “Dzimtene” saimniecībā ir vairākas fermas, 2012. gadā ekspluatācijā nodots jauns­ slaucamo govju komplekss un plānos ir jaunas lauksaimniecības tehnikas, zāles pļaujmašīnas, graudu novākšanas kombaina u. c. tehnikas iegāde, un tās valdes priekšsēdētājs J. Spickus norāda, ka lopus šobrīd apdrošināt neplāno, fermas apdrošinātas daļēji, savukārt no tehnikas ir apdrošināta tā, kas iegādāta uz kredīta. “Es taču ar kultivatoru pa ceļu nebraukšu?” jautā saimnieks.

Tas joprojām ir populārs arguments, kādēļ traktortehnikai netiek iegādāta OCTA – tā praktiski nepiedalās ceļu satik­smē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos, apstiprina “ERGO” valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse. “ERGO” aplēses liecina, ka vairāk nekā pusei lauku darbos izmantotās tehnikas nav OCTA polišu. Tomēr speciālas tehnikas apdrošināšanas apjoms, kas ir cits – brīvprātīgās apdrošināšanas – veids, gadu no gada pieaug par vidēji 15%, galvenokārt uz zemnieku saimniecību rēķina.

To, ka lauksaimniecības tehnikas apdrošināšana apdrošinātājiem ir interesanta, apliecina arī “BALTA” īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Uģis Uškāns. Viņš min, ka, piemēram, kopš 2010. gada “BALTA” apdrošināto tehnikas vienību skaits ir vairāk nekā divkāršojies. Diemžēl proporcionāli vai pat straujāk ir pieauguši arī zaudējumi un ik gadu nodeg vairākas tehnikas vienības, tādēļ, visticamāk, cenu līmenis lauksaimniecības tehnikas apdrošināšanai šogad nesamazināsies.

Uzziņa


Valsts atbalsts apdrošināšanai lauksaimniecībā


 2013. gadā sasniedza aptuveni 969 tūkst. eiro, kas ir par 307 tūkst. eiro vairāk, nekā tika izmaksāts 2012. gadā.

 Valsts atbalstu saņēmušo saimniecību skaits ir sarucis no 2024 saimniecībām 2012. gadā līdz 1819 pērn, kas arī nozīmē, ka atbalsta summas, kas izmaksātas saimniecībai, ir būtiski pieaugušas.

 No pagājušā gada summas par dzīvnieku apdrošināšanu atbalstu saņēma 1665 saimniecības – aptuveni 411 tūkst. eiro, bet par sējumu apdrošināšanu – 159 saimniecības 559,6 tūkst. eiro.