Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. oktobris, 2013
Drukāt

Pieminēs holokaustā mirušos ebreju bērnus (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Piemiņas ceremonija, kas veltīta ebreju traģēdijas 70.gadadienai Memoriālā Rumbulas mežā.

Otrdien, 22.oktobrī, pasākumā „Katram bērnam ir vārds” pieminēs holokaustā bojā gājušos ebreju bērnus, kuri kopā ar vecākiem tika iznīcināti Latvijas teritorijā, portālu “LA.lv” informēja ebreju kopienas pārstāvji.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja izlasīt Latvijā bojā gājušo 16  000 ebreju bērnu vārdus. Mazie pasākuma dalībnieki varēs iesaistīties radošās studijas “Perspektivart” aktivitātēs un konkursos. Savukārt bērni no internātskolas demonstrēs bērnu ludziņu angļu valodā.

Vēl piemiņas pasākuma dalībnieki varēs dodies ekskursijā pa Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeju un noskatīties dokumentālu filmu “Geto stāsti. Rīga”.

Piemiņas pasākums no plkst.12 līdz plkst.16 notiks Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā. Šogad pasākums holokaustā bojā gājušo ebreju bērnu piemiņai Latvijā tiek rīkots ceturto gadu.

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. smeiser42 >I.Graudumam Atbildēt

    … nacionālisti un komunisti kopīgi brauca uz Krieviju meklēt mūsu bērnus… Kautko tik fantastiski idiotisku sen nav nācies lasīt. Varbūt I.Grauduma kungs nebūs tik lepns un atklās avotus,no kuriem šīs ziņas ir pasmeltas ?

    • 1946. gadā Izglītības ministrijas darbinieki panāca, ka tiek atļauts atvest uz Latviju zināmu skaitu izsūtīto bērnu vecumā līdz 16 gadiem, kuri kļuvuši par bāreņiem. Sākotnēji plānotais reglamentētais pasākums mainīja savu gaitu, tikko kā cilvēki ieraudzīja, kādos apstākļos tur bērni dzīvo, un veda līdzi visus, kas vēlējās. Daudzas mātes lika bērniem iet pieteikties un samelot, ka viņi ir bāreņi, jo tas ļāva izglābties. Aizbrauca arī tādi, kam jau bija 16 un vairāk gadu. Pēc tam Rīgā bērnus izvietoja dažādos bērnu namos un slimnīcās, un informēja viņu Latvijā esošos radiniekus. Praktiski nav zināmi gadījumi, ka cilvēki atteicās šos bērnus ņemt pie sevis.
      Protams, var diskutēt par nostādni “nacionālisti un komunisti”. Bet – vai vajag? Svarīgākais tomēr ir fakts, ka izdevās palīdzēt latviešu bērniem.

  2. „Savukārt bērni no internātskolas demonstrēs bērnu ludziņu angļu valodā.”

    Kādu ētisku apsvērumu dēļ šai pasākumā tiek izmantoti bērni no internātskolas?!
    Un kurš ir līdzatbildīgs par šādu ētiku?!

  3. Šeit ir Latvija!
    Šeit ir Latvija?
    Šeit ir Latvija…

  4. Nevajadzēja ar tādu sajūsmu 1940.gada 17.jūnijā sveikt Sarkano armiju un kļūt par aktīviem komunistu kolaboracionistiem. Tad žīdu glābēji būtu latviešu lielāka daļa. Bet tā bija tikai izņēmumi – kā Žanis Lipke un vēl daži. Daudz vairāk bija to, kuri, atriebes jūtu dzīti, šāva, bet lielākā tauta daļa vienaldzīgi (vismaz ārēji) klusēja…

  5. Un kad Latvijā sāks pieminēt 1941. gada un 1949. gada komunistu deportācijās un genocīdā Sibīrijā bojā gājušos latviešu bērnus, vai arī mūsu sabiedriskajām organizācijām valstsvīriem tas liekas mazsvarīgi?

    • Tas ir taisniiba! Esmu lasiijis aizvesto latvieshu atminjas par izsuutijumu. Ljoti daudzi latvieshu berni vienkaarshi nomira tur badaa. Labaak veicaas tiem berniem, kuriem nomira vecaaki. Tie nonaaca krievu beernu patveersmee, bija vismaz paeeushi un peec 1945. gada latvieshi, nacionalisti un komunisti kopiigi brauca uz Krieviju, mekleeja muusu beernus un Veda tos atpakalj uz dzimteni. Te mees aizsteidzaamies priekshaa igaunjiem. Igaunji atmodaas tikai gadu veelaak un mekleeja savus beernus.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+