Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. janvāris, 2016
Drukāt

Pieminot Barikāžu laiku, Saeima izdevusi vēsturisko preses relīžu apkopojumu (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Atzīmējot 1991.gada barikāžu 25. gadadienu, Saeima izdevusi grāmatu, kurā apkopotas Latvijas toreizējā likumdevēja – Augstākās padomes (AP) – barikāžu laikā ārvalstu medijiem izplatītās preses relīzes, LA.lv pavēstīja Saeimas Preses dienests.

Izdevumā “Janvāra hronika. Latvijas Republikas Augstākās padomes barikāžu laika preses relīzes” apkopoti AP Preses centra angļu valodā sagatavotie preses paziņojumi, kas bija pieejami gan AP Preses centrā akreditētajiem Rietumvalstu žurnālistiem, gan izplatīti lielākajiem ārvalstu medijiem, trimdas latviešu organizācijām un ārvalstu vēstniecībām, kalpojot par uzticamu un operatīvu informācijas avotu par notikumu attīstību Latvijā.

“PSRS agresijas apvaldīšanu Baltijā 1991.gada janvārī sekmēja arī starptautiskās sabiedrības un Rietumvalstu reakcija, kas barikāžu aizstāvjiem bija labvēlīga. Lai gan tobrīd pasaulē pirmās ziņas bija par uzliesmojošo Persijas līča karu, arī notikumi Baltijā tika pamanīti. Tiem sekoja līdzi miljoni. Aptuveni tūkstotis ārvalstu žurnālistu, kuri 1991. gada janvārī bija akreditēti Augstākās padomes Preses centrā, kāri tās tvēra un nodeva tālāk savai auditorijai visā pasaulē. Un mēs tikām sadzirdēti,” Rietumvalstu sabiedrības informēšanas nozīmi izdevuma priekšvārdā uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Preses centrs ziņoja ne tikai par AP darbu un lēmumiem, bet kalpoja arī kā patiesas un objektīvas informācijas avots par Latvijā notiekošo, atsevišķos brīžos faktiski pildot ziņu aģentūras funkcijas, skaidro toreizējais AP Preses centra vadītājs, grāmatas sastādītājs Aleksandrs Mirļins.

Mirļins norāda, ka pastiprināta Rietumvalstu mediju interese par notikumiem Baltijā bija jūtama jau 1990. gada oktobrī, kad kļuva skaidrs, ka PSRS solītās reformas iestrēgušas Maskavā. AP nolēma informāciju par notiekošo parlamentā un valstī gatavot un izplatīt arī angļu valodā. Nenovērtējams toreiz bija Latvijā esošo trimdas tautiešu atbalsts, kuri Preses centram palīdzēja kā brīvprātīgie. Tieši viņu angļu valodas zināšanas ļāva savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot paziņojumus ārvalstu medijiem.

Traģiskajās janvāra dienās AP Preses centrs kļuva par krīzes centru, no kura preses paziņojums par apšaudēs nogalinātajiem un ievainotajiem nekavējoties nonāca Rietumvalstu medijos. “Šī lapiņa ir pirmais piemineklis mūsu upuriem. Pirmā starptautiskā apsūdzība slepkavām,” izdevuma priekšvārdā saka toreizējais AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Grāmatā ietvertas ar rakstāmmašīnu drukātas un atsevišķas ar roku rakstītas preses relīzes, saglabājot oriģinālo rakstību, labojumus un svītrojumus. Katrai no tām pievienots tulkojums latviešu valodā. Kopumā izdevums aptver tikai daļu no AP angliski izplatītās informācijas medijiem – vairāk nekā 120 Preses centra sagatavotas preses relīzes, kuras caur tā laika politiskā epicentra prizmu veido dokumentālu stāstījumu par mūsu ceļu uz brīvību.

Grāmata aptver laika posmu no 1991. gada 2. janvāra, kad PSRS karaspēks ieņem Preses namu un tiek paralizēta laikrakstu iznākšana, līdz 4. maijam, kad tiek atzīmēts gads kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas.

Grāmatas atvēršana notiks 20.janvārī, kad Saeimā tradicionāli pulcēsies barikāžu laikā strādājošie žurnālisti. Pasākums norisināsies Saeimas nama Sarkanajā zālē plkst. 17.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Labs darbiņš paveikts Latvijas vēstures iemūžināšanā un popularizēšanā.

Draugiem Facebook Twitter Google+