Foto – Jānis Kalnačs

Vakar straumes profila pēdējos mērījumus uz Daugavas pie Pļaviņām ar akustisku Doplera tehnoloģiju beidza SIA “BRZA Agro” darbinieki, īstenojot ES atbalstītu projektu “Daugavas lejteces straumju izpēte jaunas HES tehnoloģijas attīstībai”.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Mērījumu mērķis ir atrast Latvijā vispiemērotāko vietu Latvijā pirmajai caurteces jeb tā saucamās brīvās ūdens plūsmas hidroelektrostacijai (CE), ko varētu ievietot upē jau nākamajā gadā, kā arī pētīt upes potenciālu.

Viens no projekta dalībniekiem Latvijas Fizikālās enerģētikas institūta pētnieks Jānis Kalnačs uzsver – elektroenerģijas ražošana CE ir viens no perspektīvākajiem atjaunojamo energoresursu ieguves veidiem. To dēvē par zemūdenes un vēja elektrostacijas kombināciju vai par ūdenī iegremdēto vēja ģeneratoru. Pēdējos desmit gados šis stacijas visā pasaulē attīstās ļoti strauji un arī Latvijai nevajadzētu stāvēt malā. J. Kalnačs teic, ka ir izveidojusies vesela nozare, kas ir ļoti cieši saistīta ar ātri augošo paisuma–bēguma staciju nozari – tā saucamajām mēness elektrības stacijām. To jauda ir mērāma pat simtos tūkstošos megavatu. “Latvijas apstākļos, kur paisuma un bēguma nav, runa ir par daudz pieticīgākām jaudām – līdz megavatam. Ja veido caurteces elektrostaciju parkus, tad var runāt par līdzvērtīgām jaudām ar mazajām hidroelektrostacijām,” skaidro pētnieks. Tāpat daudzās valstīs jau izmanto jūras straumju un jūras viļņu elektrostacijas.

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Krimināls

VID darbinieki apturējuši noziedzīgu grupējumu, kas darbojās taksometru pakalpojumu jomā

Valsts parāds arvien palielinās, strauji pieaug arī procentu maksājumu apmērs: “Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP”

Grupa Latvijas entuziastu kopš 2010. gada jau bijuši pieredzes apmaiņā vairākās valstīs, tostarp Nīderlandē, Lielbritānijā un citur, kur redzējuši gana daudz CE praktisku izmantošanas piemēru. Arī Ķīnā, ASV, Vācijā jau ražo turbīnas CE. Elektroenerģijas ražošana šajās brīvās ūdens plūsmas stacijās mazāk nekā citas HES kaitē dabai, ļauj izmantot ūdens enerģiju, kas ir neizsīkstošs atjaunojamais resurss, turklāt bez maksas, un to neapliek ar nodokli, ir arī citas priekšrocības. Pie nosacītiem CE trūkumiem jānosauc upju aizsalšana Latvijā – šajā gadījumā CE turbīna no ūdens ir jāizņem.

Projekta vadītājs Ansis Kalnačs stāsta, ka patlaban jau ir izpētīts CE iekārtu tirgus. Visticamāk, Latvijā uzstādīs peldošo vai pie krasta stiprināmo CE. Iemesls – tās nav hidrobūves, kam vajadzīgi daudzi un dārgi saskaņojumi. CE, visticamāk, atradīsies uz Daugavas, kur hidroelektrostaciju lejtecē var atrast pietiekami stipru straumi (optimāls straumes ātrums ir 2 – 4 m/s). A. Kalnačs teic, ka CE būvniecības ieceres īstenošanai patlaban tiek meklēta arī nauda.

“Gribētu būvēt staciju ar vairāku simtu kilovatu lielu jaudu un pirmajos tās darbības gados pētīt, cik piemērota Latvijas apstākļiem tā ir,” tā J. Kalnačs. Vairāku simtu kilovatu jaudas EC varētu izmaksāt aptuveni Ls 200 000 – 300 000. Šajā projektā iesaistītie eksperti uzskata, ka jaunajai CE jāražo elektroenerģija kopējam tīklam, nevis kādai privātpersonai. Pētnieks piebilst, ka tirgū ir nopērkami simtiem dažādu turbīnu un svarīgi ir izvēlēties Latvijai vispiemērotāko. Savukārt A. Kalnačs domā, ka Latvijai vispiemērotākās būtu krastā stiprināmās vai arī virsūdens CE. Piebildīšu, ka Latvijā ir 216 upes, uz kurām būvēt vai kurās ievietot neko nedrīkst saskaņā ar Saeimas lēmumu. Par piemērotām plūsmas ģeneratoru iegremdēšanai atzītas 12.

Viedoklis

Ekonomikas ministrijas pozīcija

Ūdens caurteces hidroelektrostacijas parasti tiek veidotas valstīs, kur nepieciešamais dabas resurss – upes – ir lielākas un straujākas, un līdz ar to atbilstošāk ir izmantot tieši šo tehnoloģiju. Latvijā šādu tehnoloģiju izmantošana ir vērtējama kā viena no iespējām, kā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ražot elektroenerģiju, taču vienlaikus šīs tehnoloģijas piemērotība Latvijai jāvērtē no izmaksu, potenciālo ieguvumu un vides aizsardzības aspekta.