Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. aprīlis, 2012
Drukāt

Pilsētas vides uzlabošanai Belgradā likvidē čigānu apmetnes

belgrada_afp_10

 

Par spīti starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Amnesty International” iebildēm Serbijas galvaspilsētas Belgradas mērija nojaukusi pilsētā esošās čigānu apmetnes, informē ziņu aģentūra “Associated Press”. Tūkstoš tur dzīvojošie čigāni pārvesti uz piepilsētā esošām teritorijām, kurās viņi varēs dzīvot metāla vagoniņos.

 

 

Sūkstās par nekārtīgo apkārtni

Aptuveni 250 Belgradas čigānu ģimenes no viņu līdzšinējām dzīvesvietām tika aizvestas vairākos autobusos, bet viņu piederumi uz jaunajām mājvietām pārvesti ar kravas automašīnām. Pēcāk buldozeri noārdīja saceltās koka būdas. Ziņu aģentūra “AP” informē, ka noskaņojums autobusos sasēdinātajiem čigāniem bijis visai atšķirīgs – vieni izplūduši asarās, citi brīnījušies par notiekošo, bet vēl kādi priecājušies, ka nebūs vairs jādzīvo netīrībā un dubļos un ka tiek pārvesti uz jaunām mājām. Nu jau nojauktā čigānu apmetne atradusies netālu no luksusa klases viesnīcas un aptuveni simt metrus no nesen uzcelta jauna dzīvojamo māju kompleksa “Jaunā Belgrada”, kura īpašnieki sūkstījušies, ka netīrīgās apkārtnes dēļ dzīvokļi šajā rajonā nav īpaši pieprasīti. Tagad vietā, kur līdz šim mitinājās čigānu kopiena, tiks būvēta autobusu pietura un ceļš, kas vedīs līdz nesen pilsētā uzceltajam tiltam.

 

Par čigānu apmetņu nojaukšanu neapmierinātību pauduši cilvēktiesību aizstāvji, kuri uzskata, ka čigāni tiekot diskriminēti, un norāda uz to, ka Belgradas mērija kopš 2009. gada aprīļa īstenojusi septiņas šādas čigānu apmetņu nojaukšanas tūres, lai atbrīvotu vietu pilsētas infrastruktūras uzlabošanai, informē ziņu aģentūra “Reuters”.

 

“Amnesty International” pārmet Belgradas amatpersonām, ka tās neesot pietiekami daudz runājušas ar romu tautības cilvēkiem, mēģinot viņus pārliecināt labprātīgi mainīt dzīvesveidu.

 

Lai parādītu 
normālu pasauli

Tikmēr Belgradas vadība uzsver, ka līdz ar šādu apmetņu nojaukšanu čigānu kopienas pārstāvji saņems pienācīgus personu apliecinošus dokumentus un viņu bērni tiks nodrošināti ar atbilstošu izglītību. “Šie bērni redzēs, ka viņiem nav jādzīvo šādos apstākļos, ka šāds dzīvesveids nav kaut kas tāds, kam viņi ir nolemti. Šiem bērniem jāparāda, ka viņi var dzīvot tāpat kā cilvēki normālā pasaulē,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” skaidroja Belgradas pašvaldības pārstāvis. Arī pats Belgradas mērs Dragans Djilass vairākkārt aizstāvējis šādu vēršanos pret čigānu kopienām, norādot, ka romu dzīve noteikti būs labāka jaunajās apmetnēs, nevis pašu radītajos graustos. Viņš arī skaidroja, ka čigānu dzīvesveids un tā radītās neērtības pārējai sabiedrībai ir problēma, ar kuru nākas saskarties daudzām Eiropas valstīm, arī Serbija ar to cīnās iespējami labākajiem līdzekļiem. “Mēs mēģinām risināt šīs problēmas,” uzsvēra Belgradas mērs. Serbijā dzīvo apmēram 500 tūkstoši čigānu, tas ir aptuveni septiņi procenti no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.

Pēdējā laikā aizvien lielākas iebildes pret čigānu dzīvošanu graustu rajonos un nehigiēniskos apstākļos ceļ arī Slovākija. Tur labējās partijas “Mūsu Slovākija” līderis Marians Kotleba nesen savā īpašumā ieguva zemes gabalu, kur aptuveni 900 čigānu uzcēluši nelegālu apmetni un kas atrodas netālu no nesen nodedzinātās 14. gadsimta pils. Īpašumu no iepriekšējā īpašnieka viņš ieguvis apmaiņā pret solījumu “sakārtot lietas”. Un Kotleba jau piedraudējis no viņam tagad piederošās zemes padzīt čigānu kopienu. Eiropas Savienība pagaidu mītņu izveidošanai čigāniem piesolījusi atvēlēt trīsarpus miljonus eiro.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+