Mobilā versija
+5.7°C
Katrīna, Katrīne, Trīne, Kate, Kadrija
Sestdiena, 25. novembris, 2017
1. septembris, 2017
Drukāt

Pilsētniece dodas uz laukiem. Skolā tikai 28 bērni (29)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Liepājniece Paula Miķelsone šodien skolas gaitas sāk Grobiņas pagasta sākumskolā Dubeņu ciemā – apmēram 15 kilometrus no mājām un septiņus kilometrus no Grobiņas. Turklāt viņa nav vienīgā, kas uz šo sākumskolu dodas, neraugoties uz to, ka citas skolas ir tuvāk un ka Dubeņu skola principā ne ar neko īpašu neatšķiras no citām sev līdzīgām. Jā, svaigi renovēta, plaša un gaiša, jauki skolotāji un jaukā vietā priežu silā, taču tādas ir daudzas Latvijā. Arī ar līdzīgām nelaimēm – mazu un rūkošu skolēnu skaitu, neuzticību no paša novada ļaudīm. Kad dodos uz Dubeņiem, kāds Grobiņas novada domes darbinieks nosaka: “Neviens ģēnijs jau Dubeņos nav izaudzis. Grobiņas un Liepājas pilsētu skolās tomēr izglītības līmenis ir augstāks un konkurence lielāka. Nav jau grūti Dubeņos būt labākajam starp diviem.” Tomēr vietējā vara uzskata, ka skolai Dubeņos jābūt.

Tikai 28 skolēni

Grobiņas pagasta sākumskola ir viena no mazākajām Latvijā – pagājušajā mācību gadā tās četrās klasēs mācījās 28 skolēni, tajā skaitā 1. klasē – astoņi. Šogad plānots aptuveni tāds pats bērnu skaits, 1. klasē mācības uzsāks septiņi skolēni. Klāt vēl jāpieskaita 30 pirmsskolas apmācības bērni, kas uzturas šajā pašā skolas ēkā.

Sākumskolā bērnu skaits visus tās pastāvēšanas 25 gadus svārstījies ap 40, reiz pat 1. klasē bijuši 16 skolēni. Skolotāja Elmīra Rozenberga pārliecināta, ka zemākais punkts skolēnu skaita ziņā sasniegts – šobrīd skolas gaitas sāk bērni, kas dzimuši ekonomiskās krīzes smagākajos gados, kad bija zema dzimstība. Turpmāk būšot labāk, jo arī Dubeņos arvien vairāk esot redzami bērnu ratiņi un sievietes gaidībās. Jāizturot vien daži gadi.

Piecas apdzīvotas vietas un katrā skola

“Skolai Dubeņos būs būt!” ar pārliecību man saka Grobiņas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Dabars. Dubeņu ciemā, tai piegulošajā vasarnīcu rajonā un viensētās dzīvo ap 600 cilvēku. Tas jau izveidojies kā Liepājas un Grobiņas guļamrajons. Darba vietu gan neesot daudz: padsmit zvēr­audzētavā, dažas veikalā, skolā (seši skolotāji, trīs pirmsskolas pedagogi, divas auklītes, sētniece, apkopēja, logopēds, pavārs). Daudzi braucot strādāt uz Liepāju, jā, daļa arī savus bērnus vedot līdzi uz Liepājas skolām, taču pieprasījums pēc skolas Dubeņos vienmēr bijis un palikšot. Skolotāji labi, telpas fantastiskas (katrai klasei savs namiņš, tie savienoti ar koridoru), svaigs remonts par Eiropas Savienības līdzekļiem, liels pašvaldības atbalsts. Skola kalpojot arī kā kultūras centrs.

“Mūsu novadā skolu tīkls ir optimāls. Ir piecas apdzīvotas vietas un katrā skola. Pašvaldība nodrošina skolēnu nokļūšanu no mājām līdz skolai un atpakaļ. Pagājušajā mācību gadā mums novadā bija 840 skolēni, šogad – 856, vairāki uz mūsu skolām brauc no kaimiņu pašvaldībām. Protams, viena skolēna izmaksas katrā skolā ir atšķirīgas, pat ļoti, bet visu nevar mērīt tikai ar efektivitāti (sk. uzziņu. – A. D.). Kāds skolu modelis būs nākotnē, atkarīgs no pašu bērnu un vecāku izvēles. Ja gribēs tuvāk mājām, tad pastāvēs gan pamatskolas, gan sākumskolas,” saka Grobiņas novada izglītības nodaļas metodiķis Zigmunds Cinkus.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Arī jauki ,kāda laba ziņa

  2. Alūksnes novada mālupē slēdza par 400 000 renovētu skolu ar lielāku skolenu skaitu jo pagastam nevajag. Kurs maksās par izsķērdību?

  3. 28 bērni un 50 apkalpojošie, bagāti esam

  4. Tikai līmenis ir arvien zemāks….skolu pabeidzot bērni netur līdzi citu skolu bērniem…gudri vecāki domā par labu izglītību saviem bērniem,nevis par atsēdēšana skolā….kur apkopējai lielākā teikšana kā skolotājam

  5. cara laikos, 10-15 bērnu skolās, apvienotajās klasēs(katra savā telpas stūrī), bez kompjūtertāfelēm, iemācīja daudz vairāk, nekā dažā labā skolā mūsdienās.
    Svarīga ir vēlme mācīties, nevis iet izklaidēties: stundu laikā zīmēties ar jaunākajiem “aiponiem”, spamot netā u.t.t.
    Vēl zinātnei ilgi būs jāpūlās, kamēr izgudros, kā debīlajiem sliņķiem no debīlajām biezo ģimenēm ar karoti ieliet zināšanas smadzenēs.

    • Agrāk zināšanas iesmadzeņot palīdzēja dakteris Bērziņš vai smags nekvalificēts darbs kolhozā.
      Tagad kolhozu vairs nav, bet palikusi demokŗātija un pie varas rietumslāvu gērlas.

  6. Un kad Šadurskis ķersies pie savas reformas pa īstam ?
    Kad KNABnoskaidros, kas vainīgs , kur palika ES nauda, renovējot, siltinot,remontējot…, bet zinot, ka tam nav jēgas, jo skolēnu jau nerodas vairāk , bet gan iet vien mazumā ? Un kad ES uzzinās , ka projekts skolā vēl turpinās , bet skola jau tukša, bērnus pašvaldība sasēdināja autobusā un aizveda uz citu skolu -kas atmaksās ES par šo šmaukšanos ? Papētiet Pļaviņu novadā !

    • Un papētiet alūksnes novadā. Kur aizslēdza renovētu skolu mālupē ar lielāku skolēnu skaitu jo pašvaldībai lieku kklapatu nevajag. Kurš atmaksās 400 000 eiro. Cietumā šos darboņus par naudas putināšanu.

  7. īstenībā tā katras ģimenes pazīšana mazajās, mīļajās lauku skoliņās ir šausminoša. Skolotājas uzliek bērniem zīmogu viņu izcelsmes dēļ, pat nemēģina strādāt ar tiem, kas nāk no nelabvēlīgākas vides. Lielajās skolās ar lielāku anonimitāti pret bērniem skolotāji ir mazāk aizspriedumaini, nav tik daudz laika visus likt rāmīšos un apklačot ģimenes, ir jāstrādā. Arī līmenis šādas skolās ar knapi 30 bērniem parasti ir zems, jo ne jau nu pedagoģijas grandi tur strādā. Un cik vispār strādā, cits citu piesedz un ir radoši izdomāt visu, ko lai nav jāmāca pašiem apnikušais priekšmets. tad tādas dienas, tad lapu grābšanas, tad vēl sazin kad. Mācību kvalitāte stipri klibo. Bet izmaksā šīs skolas baisu naudu. Dubeņi ir tik tuvu Liepājai, ka tur nav pamata uzturēt atsevišķu skolu ar 28 bērniem. Un cik šai skolā ir darbinieku? Ka nu slodžu izteiksmē nav pat vairāk par 28!

    • Pilnīgi piekrītu!
      Vērtē pēc savām attiecībām ar vecākiem, un pilnīgi visu zin pat labāk par pašu, kā vajadzētu labāk dzīvot, ko dara nepareizi privātajā dzīvē un visu pārējo. Darbinieču kolektīvs īsts čūsku midzenis (kā jau visos sieviešu kolektīvos), gada beigās pat ir ieinteresēti kādu atstāt uz otru gadu lai tikai sanāktu bērnu skaits, absurds!

    • Te teiktais ir pilnīgas muļķības. Pats esmu sācis skolas gaitas būdams tikai 5 gadus vecs, lauku skolā kur tās sākumā bija tikai 12 skolnieki. Šādā skolā bērni patiesi apgūst skolas programmu pilnībā, jo skolotājs var stundā visu izprasīt un neskaidro paskaidrot perfekti, un bērns nevar slinkot, jo tiek izsaukts katrā stundā, gan atbildēt no vietas, gan pie tāfeles, nav problēmu ar disciplīnu stundu laikā. Viss pārējais ir tikai basņas, atrunas, ja negribas mācīties slinkuma dēļ, vai bērna attīstības līmenis ir tāds, ka tas nevar sekot klases programmai.

    • >> īstenībā, lapsa u.c. . Atbildēt

      Negulieties apakšā katram pretīm skrejošam sunim un “neatpūtieties” publiskās vietās sienmalēs [dažreiz pat augšup uzrautiem brunčiem], jūsu bērniem zīmogus neviens neuzliks !

  8. labi, ka ir mazās skolas- tur mācīties var vieglāk nekā lielajās- klases mazākas, ar katru skolēnu skolotājs var vairāk kontaktēties, pievērst uzmanibu individuāli. līdzīgi kā pie ārsta – jo vairāk pacientu, jo nekvalitatīvāka attieksme.

  9. Kāda vaina?Jo mazāk skolēni,jo vairāk viņiem iemācīs,kas galvenais,nauda vai izglītība?Politiķi atkal grib kaut ko apzagt.

    • Skolotāji brēc, ka, pat neskatoties uz to, ka vidējai izglītībai atvēlētā budžeta daļa ir lielākā ES (tas ir, ļoti labs kopējais sistēmas finansējums), daudziem no viņiem šādā izšķērdīgā daudzu mazu skolu sistēmā sanāk mazas algas. Savukārt, vāji motivēti darbinieki nenozīmē neko labu attiecībā pret darāmo darbu.

  10. ko var muldēt, tas kurš sūta bērnus pie sen jau nokalpojušas skolotājas, kura no mūsdienām neko nerubī, bērnus tikai degradē un aizejot pēc tam uz citu skolu jūtas atpalikuši! Vecāki kas tur sūta savus bērnus ir vai nu nabagi, paši neizglītoti vai nerūp savu bērnu liktenis! neko neteiktu, ja būtu spēcīgs darba kolektīvs, bet šeit nekādas inovācijas, bērni tiek degradēti, nomainiet skolas mācībspēku un tad lepojieties!

    • Nu ,uzreiz var redzēt ,ka esi mācījies uz ielas ,nevis skolā. Gandrīz katrā vārdā pa kļūdai,tik arī ir ,ka kaut kā ar žargonu uz pusēm centies izteikt savas stulbās domeles. “Nerubī”pats pilnīgi neko,kaut kāds savārstījums ,ne koments. Un vēl,nelieto taču svešvārdus ,ja nezini ,ko tie nozīmē,bet vislabāk-paklusē ,kad pieaugušie runā.

      • un uzreiz var redzēt, ka esi ieinteresētā persona!
        nekad tā nenotiek, ka mazā skolā tā skolotāja iet pie katra un kaut ko māca, lai gan tā arī izskatās, ka tas varētu būt viegli izdarāms. Ar visu mazo skolēnu skaitu, bērni atnākot uz Grobiņas, Liepājas skolām līmenī ļoti atpaliek, to vienmēr tikai saka teikšanas pēc par mazajām skolām, lielākajai daļai nemaz nekas vairāk par algu neinteresē. Un šijā skolā tas ir ļoti labi novērojams. Cik gadus jau absolūti nekas nav mainījies, skolotāja netiek laikam līdzi, atsēž tikai laiku līdz pensijai un tēlo upuri, ka baigi cenšas- pie tiem gadiem strādāt ar bērniem nav normāli!

  11. Šadurskis ir noziedznieks pret Latvijas tautu

  12. Ja bija briniskigi skolotaja pie katra vareja piejiet katram paskaidrot “Mila mana maza skola “Tagad ta ka aitu ferma sagrustas dara ko grib “Skolotaja tadam baram piejiet katram nevar `bet vini jau neklausas

  13. Tur tā nodokļu nauda aiziet. Katram skolēnam pa skolotājam. Pie tam lauku skolas taču nevrar konkurēt ar labākajām pilsētas skolām.
    Tas nav normāli, ka par izglītību atbild gan valsts (dod naudu), gan pašvaldības (tās pa visu varu, iztopot vēlētājiem, grib saglābāt šis skoliņas)

    • Patiesībā – iztopot nelielai un stulbai vēlētāju daļai.

    • Tāpēc labākais(arī lētākais) risinājums- visus cilvēkus no laukiem uz Rīgu,laukus apmežojam, ceļus slēdzam, dzelzcelā sliedes novācam. Būs divkāršs labums-nebūs jātērējas cilvēku dzīves apstākļu nodrošināšanā un krievu tanki nespēs līdz Rīgai aizbraukt.

      • krievu tanki varturus vismazāk uztrauc Atbildēt

        savā laikā, pateicoties krievu tankiem, šamējie tika pie varas LPSR un automātiski LatvEurPSR…

  14. 1957g.es sāku iet skolā ,neatceros cik bērni bijām 1.kl. bet 3.4.kl.bija apvienotas.man vēl šodien ir miļas atmiņas,par šo skolu un skolotājiem un vēl palikām internatā.skolotāji mums bija mammas vietā

Draugiem Facebook Twitter Google+