×
Mobilā versija
-5.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
9. novembris, 2017
Drukāt

Pilsoniskās izglītības pētījuma dati pārsteidz un satrauc (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēdējo piecu gadu laikā varētu būt augusi skolēnu uzticību valdībai un politiskajām partijām, taču Latvijas jauniešu pilsoniskās izglītības līmenis vērtējams kā viszemākais Baltijas jūras reģiona valstu vidū.

Skolēni tika testēti un aptaujāti, lai noskaidrotu, cik zinīgi viņi ir demokrātiskas valsts pārvaldes jautājumos, cik aktīvi pilsoņi viņi grasās būt un vai apzinās pilsoņu līdzdalības nozīmi valstiskos procesos. Testā bija 88 jautājumi. Aptaujā, kurā noskaidroja skolēnu attieksmi pret sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, bija 179 jautājumi.

Pētījuma ietvaros Latvijā tika anketēti un testēti 3224 astoto klašu skolēni 147 skolās – 106 latviešu, 38 krievu un trīs divplūsmu skolās. Atbildes tika vērtētas, piešķirot punktus. Skolēni, kas ieguvuši vismaz 563, tikai ieskaitīti augstākajā – A kompetences līmenī, seko B līmenis, kas arī tiek uzskatīts par samērā augstu, C līmenis, kas ir viduvējs, kā arī D līmenis – zems. Rezultāti nebija iepriecinoši: pētījumā iesaistīto dalībvalstu skolēni vidēji testā ieguva 500 punktus, bet Latvijas skolēni ar 492 punktiem ir zem vidējā līmeņa. Pozitīvi izcēlušies rīdzinieki un Pierīgas bērni, kuru sasniegums ir virs 500 punktiem, bet lauku skolēnu pilsoniskā izglītība izrādījusies krietni zemākā līmenī. Krievu un latviešu skolās vidēji Latvijā skolēnu zināšanas pilsoniskuma jautājumos būtiski neatšķiras.

Interesanti, ka viens no testa jautājumiem ļoti sakrita ar šā brīža situāciju Latvijā. Tajā tika jautāts par valdības tiesībām noteikt skolēnu mācību valodu (sk. uzziņu). LU Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske pētījuma prezentēšanas dienā nevarēja pateikt, ko Latvijas skolēni atbildējuši uz šo jautājumu, taču solīja sīkāku informāciju sniegt tuvākajā laikā.

Vislabākos rezultātus pilsoniskuma testā uzrādīja Dānijas skolēni, kam sekoja Taivānas un Zviedrijas jaunieši. Atkal krietni priekšā citiem baltiešiem ir igauņi. Vēl sliktāka aina paveras, ja saskaita, cik Latvijas skolēnu ieguvuši augstākos – A un B – līmeņus. Izcilnieku ir tik maz, ka pēc šā rādītāja Latvija ierindojas 5. vietā no beigām.

Pētījuma laikā tika arī noskaidrota skolēnu attieksme pret dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, tika vaicāts, kā valsts demokrātiju ietekmē, ja vienai kompānijai vai valdībai pieder visi valsts preses izdevumi. Latvijā 10% skolēnu atbildējuši, ka tas demokrātijai nāk par labu, 36% pauda neitrālu attieksmi, bet 54% atzina, ka tas būtu slikti. Līdzīgi ir arī citu dalībvalstu rādītāji. Nez kādēļ 35% Latvijas skolēnu atzinuši, ka demokrātijai par sliktu nāk publiska valdības kritika. Kopumā secināts, ka Latvijas skolēnu paustais ir līdzīgāks nevis Ziemeļvalstu, bet gan citu postsociālisma valstu skolēnu viedoklim. Te gan jāpiebilst, ka tieši Krievijā saskaņā ar šā pētījuma rezultātiem strauji audzis pilsoniskās izglītības līmenis. Pētniece Ireta Čekse gan pieļauj, ka Krievijas gadījumā skolēni atbildējuši to, ko no viņiem sagaida, nevis to, ko domā.

59,8 procenti Latvijas skolēnu pauda uzticību valdībai, 45,6 procenti Saeimai un 39,7 procenti politiskajām partijām. Salīdzinājumā ar 2009. gada pētījumu uzticēšanās pieaugusi. Taču interesanti, ka lielāku uzticību šīm institūcijām pauduši tieši krievu skolu skolēni. Piemēram, Saeimai uzticas tikai 40,9 procenti latviešu skolu skolēnu, bet pat 58,7 procenti krievu skolu skolēni. Te gan arī jāaizdomājas: vai tiešām krievu skolu skolēni ir pozitīvāk noskaņoti vai arī atbild to, ko, viņuprāt, no viņiem sagaida. No skolēnu sniegtajām atbildēm arī secināts, ka gan skolās, gan arī ģimenēs maz runā par politisko situāciju citās valstīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. ko bazieties virsu skolniekiem tie ari vairs nav mulki taka kundzini saciet jau rakt sev kapa vietas

  2. Ka visas cilvekus necienosas kapvalstis uz musu planetas ari Latvija vairakumam cilveku ir bedigs kalpu naqbdzibas stavoklis.Vajadzigs,lai demokratizetu stavokli,likumdosanas iztradni veidot visiem pilsoniem no 18 gqadiem caur specialu kodetu interneta saitni,induvidualo kodu izsniedzot svinigi 18 gadu sasniegusiem.Vajadzigos likumus ierosina gan saema,gan pilsoni,tad likumu saema sakarto pa variantiem un dod valsts pilsoniem pa internetu dot papildinajumus vai noliegumus-pilsoni atsuta saemai atpakal savus papildinajumus vai svitrojumus,saema atkal sakarto tekstus un dod pa interneta kodeto saitni pilsoniem balsot ‘par’ vai ‘pret’ likums tiek pienemts ar balsojoso matematisko vairakumu,to paraksta prezidents un izsludina valsts vestnesi,Tad ari plsoni pasi,nevis kaut kadi 100 cilveki veidos likumus pasi tos ieveros un skatises lai citi tos ievero-pasi sevi vadis-citadi man ari 100 cilveku likumi uz mani neattiecas.Ta nekur nav,bet ta butu pilsoniska sabiedriba,kas pati sevi vada.-uzlabota valsts parvalde,izmantojot sodienas tehnologijas.Kas lidzigs bija senaja Roma kur pilsonu sapulce likumus pienema par kuriem skalaki kliedza.

    • Par likumdošanu prāto individs,kurš pat vārdu Saeima bez kļūdām uzrakstīt nevar.
      Starp citu,Romā bija senāts.Kaut kas līdz]īgs tam ko tu raksti bija senajā Grieķijā un viduslaikos Novgorodā.

  3. “Ko sēsi – to pļausi!” Latviešu tautas sakāmvārds.
    Par ko pētnieki pārsteigti, par ko satraukti?

  4. “Pētniece Ireta Čekse gan pieļauj, ka Krievijas gadījumā skolēni atbildējuši to, ko no viņiem sagaida, nevis to, ko domā”
    Un kāpēc tikai Krievijā? Pieļauju, ka dažā labā no izcilnieku valstīm arī. Un tieši mūsējie ir atbildējuši to, ko viņi DOMĀ. Būtu interesanti redzēt šī testa jautājumus un pamēģināt atbildēt pašam.

  5. Nekā pārsteidzoša te nav. Ko ta jūs gribat lai skolēni šiem RIJĪGAJIEM un SHĒMOTĀJIEM valdībā dziedātu slavas dziesmas…. ????? Tad jau jāsaka ka rezultāts vēl daudz par labu .

  6. Latvijas skolēnu paustais līdzinās postpadomju valstu skolēnu paustajam? Protams, jo tādi esam! Kāpēc mūsu skolēniem būtu jāatbild kā zviedriem?

  7. Jaunatne uz dzīvi skatās ar skaidrām acīm un domā ar GAVU,ne tā kā valdība,ar RESNO galu.Jauniešiem pareizs vērtējums.Šī,pastāvošā zagļu iekārta ar STEIGU JĀLIKVIDĒ.Viņai vieta aiz restēm

  8. Diemžēl mājās vairāk runā par to,ko var atļauties ģimene iegādāties katru mēnesi-iztiku un pārējās pirmās nepieciešamības lietas. Par paēdušu valdību ģimenēm nav ko satraukties.

  9. Jaunatne ir pareizi novērtējusi anketā uzdotos jautājumus ar reālo dzīvi.Uz papīra demokrātija ,dzīvē ,ja nav blats, nekas nesanāk.

Draugiem Facebook Twitter Google+