Pirmbrīdis 0
Agijas Sūnas mākslas galerijā līdz 10. maijam apskatāma mākslinieka Roberta Koļcova personālizstāde “Vizuāls”.
“Viskomfortablāk es jūtos tad, kad zīmēju līniju, jo tā mani klausa. Lai cik banāli tas izklausītos – mēs esam kā veci draugi, kas labi saprotas. Rakstot doma aizskrien pa priekšu rokai, tieši tāpat ar mani notiek darba procesā. Līnija projicē manas sajūtas, es nedomāju par tās vilkšanu, viss notiek it kā pats no sevis. Runājot neviens no mums taču nedomā par alfabētu, burti kombinējas paši no sevis,” tā par sevi saka mākslinieks Roberts Koļcovs, kuram mākslas bāze vienmēr ir bijusi un joprojām ir līnija.
R. Koļcova izteiksmes veids ir kļuvis par raksturīgu un nešaubīgi atpazīstamu mākslinieka rokrakstu. Viņa radošais veikums visvairāk asociējas ar figurālām kompozīcijām, kurās, atsaucoties uz jūgendstila estētiku, dominējošu vietu ieņem eleganta, skaidra līnija. Dažādie tēli iedzīvināti grafikās, stājglezniecības un monumentālās glezniecības darbos.
Viņa māksla, paša vārdiem runājot, neesot mainījusies: “Es mēdzu eksperimentēt, bet nevienam nerādu šo eksperimentu rezultātus, jo tie nerada manī lepnuma sajūtu. Tur vēlme būt citādam dominē pār mākslu, un mani tas neapmierina. Par to, ka darbs ir izdevies, ka tas ir pabeigts, liecina lepnuma sajūta, kas tevi piepeši piepilda. Tā uz mirkli ļauj kļūt lecīgam, iet pa ielu pašpārliecināti.” R. Koļcovs latviešu mākslā nav nešaubīgi akceptēts putns. Viņa māksla jau pēc savas formulas it kā neatbilst laika diktētajam uzstādījumam, jo tajā vienlīdz nozīmīga idejiskajam, emocionālajam piepildījumam vienmēr bijusi arī amatnieciskā varēšana. Mākslinieks pats atzīst, ka viņam ļoti svarīgs ir tieši formulējums – vizuālā māksla. Darbošanās ideju līmenī nesniedzot gandarījumu. R. Koļcova mākslas darbi vienmēr ir ļoti izstrādāti, pabeigti, estetizēti. Viņš nekad tos neizstāda neierāmētus, un arī to var uzskatīt par izteiksmes veidu. Iespējams, ka viņa grafikās ir par daudz greznuma latviešu mentalitātei – līnijas, kas sagriežas sarežģītās elipsēs, veidojot svešzemju augu lapas un no realitātes attālinātu tēlu stāvus, un aizraušanās ar tik spēcīgu un vienlaikus arī bīstamu izteiksmes līdzekli kā zelta krāsa.
Savā piecpadsmitajā personālizstādē mākslinieks aicina novērtēt īpaši izstādei “Vizuāls” tapušās grafikas un gleznas, uzsverot, ka “vizuāls nekādā ziņā nav tas, ar ko būtu jānodarbojas visu mūžu, bet tas neapšaubāmi ir tas, kā dēļ ir vērts tērēt savu dzīvi”.
To centrā joprojām – izsmalcināta un manierīga figurālā kompozīcija, augu un dabas motīvi, jūgendstilam pietuvināta līnija, simbolu klātesamība, ritms kā prioritāte un arvien jauni jautājumi, kas nodarbina autoru.
R. Koļcovs saka: “Vizuāls – kā attēlojums parādībām, kas nav redzamas vai attēlojamas, kas ir dzirdamas, saožamas, iedomājamas, kā nenoliedzams pierādījums ētera uztveršanai, kā himna noticēšanai. Situācija, kurā mākslinieks cenšas sevi atkārtoti un metodiski novietot, ir rīcība, kuras iznākumā gandrīz tiek saķerts pirmbrīdis, kad domas vairs nav un darbība vēl joprojām fiksē notiekošo. Ļoti individuāli, intīmi ikvienam. Darbība (zīmēšana) veicina domu, doma veicina darbību, rezultāts ir virpulim līdzīga parādība, kas spēj ieraut un aizkustināt pirmajā brīdī absolūti nesaistītas sfēras. Šis pieminētais PIRMBRĪDIS gandrīz tiek saķerts, saklausīts, tiek sajusta tā smarža, bet klāt tam nav iespēju tikt.
Kā gandarījums par būšanu tā tuvumā ir radītie mākslas darbi, kas, atrodoties uz šīs netveramās robežas, ir pilnas ar smaržu, garšu un tuvuma sajūtu, radot iespēju skatītājam pietuvoties katram sev iespējamajam virpulim.”
R. Koļcovs beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Kopā ar Aivaru Vilipsonu 90. gadu sākumā dibinājis populāro, nu jau par laikmeta zīmi kļuvušo grupējumu “Pasīvā dekadence”, kas līdztekus abu mākslinieku spožām kopizstādēm bijis daudzu Latvijas zīmējumu izstāžu organizators daudzu gadu garumā. Viņš ir arī pazīstams interjera gleznojumu meistars, kā arī veidojis ilustrācijas vairākām grāmatām un preses izdevumiem. Izstādēs piedalās kopš 1991. gada.
