Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Pirmo Lietuvas Brīvības prēmiju saņem Krievijas disidents Sergejs Kovaļovs

Foto - AFPFoto - AFP

Svinīgā ceremonijā Lietuvas Seimā jaunizveidoto Brīvības prēmiju saņēma tās pirmais laureāts Krievijas disidents un cilvēktiesību aktīvists Sergejs Kovaļovs.

“Kovaļova darbība kā disidentam, viņa cīņa pret melos un vardarbībā balstītu sistēmu šobrīd ir acīmredzama liecība tam, ka nozīmīgā vēstures periodā var rasties īsti varoņi,” ceremonijā Seimā teica Brīvības prēmijas komisijas priekšsēdētājs un idejas autors deputāts Petrs Auštrevičs. Viņš norādīja, ka Kovaļova darbībai jākļūst par vēl vienu aicinājumu ticēt augstākajiem ideāliem, upurēšanai un kaislībai, kas tolaik dega cīnītāju par patiesām vērtībām sirdīs. “Kovaļovs jau 1969. gadā toreizējā Padomju Savienībā izveidoja pirmo iniciatīvas grupu cilvēktiesību aizstāvībai. Vēlāk tā kļuva par lielāko disidentu kustības saistošo posmu Lietuvā. Kovaļovs aktīvi piedalījās aizliegto periodisko izdevumu izdošanā, kas visgrūtākajos laikos cilvēkiem sniedza cerību,” klāstīja Auštrevičs.

Septembrī Seims pēc liberāļa Petra Auštreviča ierosinājuma nodibināja 5000 eiro (3500 latu) vērto Brīvības prēmiju, kas ik gadu tiks piešķirta par nopelniem cīņā par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju. Prēmijai  nauda tiks atvēlēta no valsts budžeta.

Kovaļovu  par prēmijas laureātu izraudzījās Brīvības prēmijas komisija, bet apstiprināja Seima deputāti. Prēmijas laureāts Kovaļovs 1975. gadā Viļņā tika notiesāts par disidenta darbību un septiņus gadus pavadījā Gulagā. 1995. un 1996. gadā Kovaļovs bija nominēts Nobela Miera prēmijai.

1930. gadā Ukrainā dzimušais Kovaļovs absolvējis Maskavas Valsts Universitāti un kā biofiziķis sarakstījis vairāk nekā 60 zinātniskas publikācijas. Viņš bija viens no 14 aktīvistiem, kas 1969. gadā izveidoja pirmo cilvēktiesību aizstāvju grupu PSRS, viņi paši izdeva ziņojumu par toreizējo situāciju cilvēktiesību jomā. Pēc soda par pretpadomju propagandu izciešanu darba nometnēs 1986. gadā viņam ļāva atgriezties Maskavā, kur viņš aktīvi turpināja darbu cilvēktiesību aizstāvības jomā dažādās organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas “Amnesty International” Maskavas filiāles vadībā. “Seima ēkā ir izstādītās 30 Valsts drošības komitejas safabricētas lietas, kas mums kārtējo reizi atgādina par to drūmo laiku,” uzsvēra Auštrevičs.

Pirmo Brīvības   prēmijas  laureātu   Kovaļovu  komisija izraudzījās no četriem izvirzītajiem kandidātiem: bez Kovaļova prēmijai bija izvirzīti arī Lietuvas  Augstākās padomes bijušais priekšsēdētājs un bijušais Seima spīkers, tagadējais eirodeputāts Vītauts Landsberģis, bijušais Lietuvas nacionālo partizānu kapelāns un vēlākais politieslodzītais monsinjors Alfonss Svarinsks, kā arī bijušais disidents Vītauts Andzjulis. Uz Brīvības prēmiju var pretendēt gan Lietuvas, gan citu valstu pilsoņi, kā arī organizācijas, kas cīnās par brīvību, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Balvu var piešķirt arī par nopelniem starptautiskās sadarbības veicināšanā, kā arī par cīņu par Centrālās un Austrumeiropas tautu pašnoteikšanās tiesību un suverenitātes ievērošanu.

Brīvības prēmija tiks pasniegta ik gadu 13. janvārī – Lietuvas Brīvībasaizstāvju dienā, kad tiek pieminēti tie, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot Viļņas televīzijas torni pret padomju karaspēku 1991. gada 13. janvārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+