Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

Pirmsskolas iestādes ir radošs izaicinājums arhitektiem

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Projektējot jaunus bērnudārzus, ir jāņem vērā ne tikai arhitektoniskā pievilcība un ekonomiskais izdevīgums, bet arī psihologu un pedagogu viedoklis, jo viņiem ir lielāka pieredze un izpratne par to, kas bērnam nepieciešams. Par to vienojās nesen galvaspilsētā notikušās diskusijas “Bērnudārzi. Pieredze un perspektīva” dalībnieki. 


 

Jāievēro visas vajadzības

Diskusija, kas marta beigās norisinājās Arhitektu namā, pulcēja ne tikai jomas profesionāļus, bet arī vēl topošos arhitektus, psihologus un pedagogus. Gan runātāji, gan klausītāji diskusijas noslēgumā bija vienisprātis, ka bērnudārzu veidošana un arī atjaunošana ir komplicēts darbs, jo jāņem vērā ļoti dažādas vajadzības un prasības, ko nereti ir sarežģīti savienot. Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa uzsvēra, ka, veidojot jaunus un apsaimniekojot jau esošos bērnudārzus, jādomā par efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu, kā arī nedrīkst aizmirst arhitektonisko pievilcību, kas attīstītas un modernas pilsētvides radīšanā ir ļoti būtiski.

Arī arhitekti apzinās šīs jomas komplicēto dabu un profesionāli pieiet katram jautājumam, nekoncentrējoties tikai uz savu domas lidojumu un idejas oriģinalitāti, bet gan pievēršot pastiprinātu uzmanību tam, lai bērni, kuri ikdienā telpās uzturēsies, justos droši, mājīgi un komfortabli.

Katrs no vecākiem un viņu bērni ir ļoti dažādi, tāpēc prasības, vajadzības un vēlmes ir atšķirīgas, kas nozīmē, ka “jādomā par ļoti daudzveidīgu iespēju klāstu, lai vecākiem būtu iespēja izvēlēties”, uzskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla.

Mārupes pamatskolas psiholoģe Evita Štāla uzskata, ka bērnudārzs ir starts tam, kāds bērns būs skolā, tāpēc ir svarīgi viņu iepazīstināt arī ar normām un robežu izpratni – nepieciešama vide ar sadalītām telpām, lai bērni zinātu, kur ēd un kur guļ. Vide ir būtisks aspekts, kas nosaka to, kā cilvēks jūtas un uzvedas. Labais piemērs no jauna projektēto bērnudārzu vidū ir Rīgas rajona Babītē esošais “Vinnijs”, kas strādā jau sešus gadus. Tā idejas autori ir Regīna un Andris Deičmaņi. Sadarbojoties ar arhitekti Lieni Griezīti un vairākiem pedagogiem un psihologiem, tika izveidots bērniem atbilstošs un mūsdienīgs dārziņš, kurā apvienots funkcionālais ar mājīgo. Kopumā Regīna Deič­mane uzskata, ka “domāšanas un prasību ziņā mēs joprojām esam diezgan lielos stereotipos”, tāpēc nākotnē vairāk ir jādomā par saturu, nevis formu.

 

Radīt drošības izjūtu

2010. gadā arhitektūras kritiķis Artis Zvirg­zdiņš veica plašu Baltijas bērnudārzu izpēti un salīdzinājumu. Izrādījās, ka Lietuva galvenokārt restaurē jau esošos bērnudārzus, savukārt Igaunijā pēdējo gadu laikā ir uzbūvēts ievērojams skaits modernu bērnudārzu. Artis Zvirgzdiņš uzskata, ka, projektējot ēkas bērniem, liela uzmanība jāpievērš “mazu, mājīgu telpu veidošanai, jāparedz daudzas ieejas un noslēgti, individuāli spēļu laukumi”, kas bērnam rada drošības izjūtu, jo būtībā viņš no māju vides, kur ir viens pats ar vecākiem un labākajā gadījumā brāļiem, māsām, tiek ielikts vidē, kur viņam ir jāmācās sadzīvot ar vismaz 15 citām personībām, kas nebūt nav vienkārši arī pieaugušajam.

Bieži diskutēts jautājums skar grupiņu skaitu bērnudārzos – vai labāk ir veidot lielas pirmsskolas iestādes, kurām var piebūvēt arī, piemēram, peldbaseinu (213. bērnudārzs Vesetas ielā 11 Rīgā), vai tomēr veidot personiskāku vidi ar mazāku grupiņu skaitu?

Daina Kājiņa nav pret lieliem bērnudārziem, ja tos pārdomāti, pareizi izplāno un dara to lokāli, katru gadījumu skatoties individuāli. Viņa uzskata, ka viena no būtiskākajām problēmām šodien ir tā, ka, ievērojot dažādas prasības par izmēriem un citiem rādītājiem, nereti aizmirstam reālās vajadzības, tāpēc rezultāts veidojas ačgārns.

Rīgā ir 152 bērnudārzi, taču tikai pieci no tiem atrodas centrā. Mūsdienu dzīves ritms pieprasa maksimāli kompaktu vidi, kas nozīmē, ka daudzi vecāki dotu priekšroku savus bērnus laist centra dārziņā, jo tas ir tuvāk viņu darbavietai. Jau 2011. gadā beidzās metu konkurss par bērnudārza projektēšanu Tallinas ielā 6/10/12a, kurā uzvarēja arhitekti Mārtiņš Jaunromāns un Māra Ābele (arhitektu birojs “Jaunromāns & Ābele”). Darbs pie šī dārziņa ir bijis ļoti komplicēts un domes izvirzītie mērķi augsti, tāpēc piesaistīti dažādu jomu speciālisti, lai izvēlētās detaļas un risinājumi būtu vislabākie. Jaunajam Tallinas ielas dārziņam ir jābūt ne tikai funkcionālam un ekonomiskam, bet arī jāiekļaujas pilsētvidē, tāpēc ir īpaši padomāts par arhitektoniskajiem un ainaviskajiem risinājumiem.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -4.3
Alūksne -9.4
Daugavpils -11.7
Saldus -5.7
Liepāja -5.7
Jelgava -7.2
Ventspils -2.5
Limbaži -10
Madona -11.2
Rēzekne -9.9
Draugiem Facebook Twitter Google+