Polijas “vampīri” izrādījušies holēras slimnieki 0
Arheoloģiskajos izrakumos iegūtie materiāli no 17. – 18. gadsimta apbedījumiem Polijā liecina, ka lipīgo slimību upurus ļaudis uzskatījuši par “vampīriem” līdzīgiem, tādēļ parūpējušies, lai tie vairs neceltos no kapa un nenestu sērgu tālāk dzīvajiem, vēsta britu laikraksts “The Daily Telegraph”.
Zinātniekus sākotnēji mulsināja, kādēļ vairākiem kāda Polijas ziemeļrietumu ciema viduslaiku beigu perioda kapsētas nelaiķiem pāri kaklam likts sirpis, uz krūtīm sakrauti akmeņi vai cauri ķermenim izdurts metāla stienis, kam it kā vajadzētu novērst šo mirušo celšanos no kapa. Aptuveni simt citādi gluži parastu apbedījumu vidū seši kapi atšķīrās ar minēto apbedīšanas veidu.
Sākotnēji medijos izskanēja, ka atrasti kādu par bīstamiem uzskatītu svešinieku, “vampīru kapi”, jo tieši tā senatnē mēdza nobērēt cilvēkus, kurus apkārtējie uzskatīja par bīstamiem, ļaunuma un dēmonu apsēstiem.
Tomēr ASV Dienvidalabamas universitātes pētniece Leslija Gregoricka, izdarot galvaskausu DNS analīzes, nākusi pie cita slēdziena. Visi “vampīri” bija vietējie ļaudis, taču miruši no holēras periodā, kad Austrumeiropu piemeklēja šīs slimības epidēmija. Laikā, kad sabiedrībai nebija zināšanu par lipīgajām slimībām un to izplatīšanos, cieminiekus acīmredzot biedēja holēra un tās norises gaita. Ļaudis, iespējams, sprieda, ka miruši slimnieki ir “sātana apsēsti” un baidījās, ka tie augšāmcelsies, lai inficētu pārējos.
