Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. augusts, 2014
Drukāt

Polis Tusks vadīs Eiropadomi (2)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Jaunievēlētais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks (no kreisās), pašreizējais prezidents Hermans van Rompejs, itāliete Federika Mogerīni.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks izraudzīts Eiropadomes prezidenta amatam, bet Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni – Eiropas Savienības (ES) augstās ārlietu pārstāves amatam, 30.augustā paziņoja pašreizējais Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

“Ievēlēts. Eiropadome ievēlējusi premjerministru Donaldu Tusku par nākamo Eiropadomes un Eirosamitu prezidentu,” tviterī pavēstīja Rompejs.

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma jau apsveikusi Tusku ar ievēlēšanu augstajā amatā.

“Apsveicu Donaldu Tusku ar to, ka viņš kļuvis par jauno Eiropadomes prezidentu,” tviterī ierakstījusi Latvijas premjere.

Pēc maijā notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ES notiek vadības nomaiņa. Līdz ar līderu izraudzīšanos sestdien beidzas mēnešiem ilgusī stīvēšanās ap amatiem, kurus līdz šim ieņēma Rompejs un Ketrina Eštone.

Trijos augstākajos ES amatos – Eiropas Komisijas (EK) prezidenta, Eiropadomes prezidenta un ES augstā ārlietu pārstāvja amatos – ir jābūt pārstāvētiem abiem dzimumiem, konservatīvo un sociālistu vadītām galvaspilsētām, kā arī Rietumeiropai un Austrumeiropai.

Tuska izredzes uz jauno amatu pieauga pēdējo dienu laikā, pēc tam kad atbalstu Tuskam līdzās Vācijas kanclerei Angelai Merkelei apstiprināja arī Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons.

“Viņš ir ļoti kompetents, ļoti cienīts, un es uzskatu, ka zvaigznes šobrīd viņam ir labvēlīgas,” neilgi pirms Tuska ievēlēšanas sacīja Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs.

Tusks arī vadīs Eirogrupas samitus.

Par galveno Tuska konkurenti tika uzskatīta Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, kaut arī premjere vairākkārt tika noliegusi runas, ka viņa varētu kandidēt uz augsto amatu.

Mogerīni kandidatūra izraisīja strīdus. Vairākas dalībvalstis ministrei pārmeta, ka viņai trūkst pieredzes, turklāt viņa esot pārāk draudzīga ar Maskavu.

Sociālistu līderi Mogerīni kandidatūru apstiprināja pirmssamita sarunās Parīzē, ierodoties Briselē, sacīja Francijas prezidents Fransuā Olands. Viņš gan uzsvēra, ka visi 28 līderi centīsies panākt “konsensa risinājumu”.

Konservatīvais eiroparlamentārietis Elmārs Broks, kurš vada EP Ārlietu komisiju, sacīja, ka izvirzīs Mogerīni “nosacījumus”, pirms apstiprināt viņas nomināciju.

“Šķiet, ka viņa atbalsta daudzus no mūsu priekšlikumiem,” sacīja Broks.

Viņš iepriekš izturējās kritiski pret Mogerīni kandidatūru, norādot, ka viņai trūkst pieredzes, kas ir vajadzīga šim amatam.

Kā citi iespējamie kandidāti uz ES augstā ārlietu pārstāvja amatu tika minēts Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un ES humānās palīdzības komisāre bulgāriete Kristalīna Georgijeva.

Tusks ir pirmais austrumeiropietis, kurš nonāK tik augstā ES amatā. Viņš arī ir pazīstams kā ass Kremļa kritiķis.

“ES vadības komanda ir nokomplektēta,” dažus mirkļus pēc paziņojuma par Tuska un Mogerīni izraudzīšanos apliecināja Rompejs.

Jaunajai komandai būs trīs galvenie izaicinājumi – stagnējošā Eiropas ekonomika, krīze Ukrainā, kas rada “nopietnākos draudus kontinenta drošībai kopš Aukstā kara”, un Lielbritānijas vieta ES.

“Esmu ieradies Briselē no valsts, kas dziļi tic Eiropas nozīmīgumam,” Tusks sacīja ar Rompeju kopīgā preses konferencē.

Tusks jaunajā amatā stāsies 1.decembrī, bet Mogerīni – 1.novembrī.

Tusks ir proeiropeisks, brīvā tirgus principu atbalstītājs. Viņa saknes ir Polijas antikomunistiskajā arodorganizācijā “Solidaritāte”. Premjera amatā viņš ir kopš 2007.gada.

Mogerīni jau labu laiku tikusi uzskatīta par favorīti cīņā par ES augstā ārlietu pārstāvja amatu. Viņas atbalstītāji norādījuši, ka viņa būs jauna seja Eiropai.

Laikā, kad līderus nervozus dara Krievijas agresija Ukrainā, Tuska izraudzīšanās Maskavai raidīs skaidru signālu par ES apņēmību.

Mogerīni kandidatūra sākotnēji izraisīja nopietnus iebildumus. Austrumeiropas dalībvalstis un britu amatpersonas viņai pārmeta pieredzes trūkumu un pārlieku toleranci pret Maskavu.

Samitā jūlijā viņas kandidatūra netika apstiprināta, tomēr sešas nedēļas vēlāk, pēc tam kad Itālija bija paudusi stingru atbalstu sankcijām pret Krieviju, Mogerīni pārvarēja opozīciju.

“Es zinu, ka izaicinājumi ir milzīgi, it sevišķi šajā krīzes laikā,” preses konferencē sacīja Mogerīni. “It visur Eiropā mums ir krīze,” viņa atzina.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Paldies par atbilstošu virsrakstu.

  2. Pieņemamas kandidatūras.

    Nav pieņemams žurnālistu analfabētisms.

    Tusks vadīs Eiropadomi un būs tās prezidents. Tā kā Eiropadome sastāv no dalībvalstu augstākajiem vadītājiem, kuri sanāk sammitos, tad zināmā mērā Tusku ”pievelkot aiz matiem” var saukt arī par Eiropas Savienības prezidentu.

    Virsrakstā pieminētā Eiropas Padome vispār nav ES institūcija. Tā ir 47 Eiropas valstu veidota politiska organizācija un tā pamatā nodarbojas ar demokrātijas un cilvēktiesību jautājumiem.

    Savukārt Mogerini ir ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos.

    Tā lūk. To māca vidusskolā.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+