Mobilā versija
Brīdinājums +9.5°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
2. janvāris, 2017
Drukāt

“LA” prognoze politikā: visi paliks savās vietās… Vai tomēr ne (5)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Kā pašvaldību vēlēšanas mainīs Latvijas politisko ainavu?

Nebūtiski. Nevienai no partijām zaudējums (vai uzvara) kādā pilsētā vai novadā nav liktenīgs, tāpēc 3. jūnijā vakarā no partiju birojiem nav cerību sagaidīt tādas emocionālas reportāžas ar drūmām vai priekā reibstošām sejām, kādas bieži var redzēt Saeimas vēlēšanu naktīs.

Ir gan izņēmumi, piemēram, ja “Saskaņa” zaudētu varu Rīgā, tas partijai izsistu svarīgāko pamatu zem kājām. “Saskaņa” visas savas olas ir salikusi groziņā ar nosaukumu “Ušakovs”, un var iedomāties, kas notiek, ja šāds groziņš gāžas. Cita lieta, ka nav nekādu pazīmju, kas šādu scenāriju apstiprinātu, jo konkurējošie spēki Rīgas domes vēlēšanām nepiedāvā ne spilgtus līderus, ne idejas un arī retorika pagaidām ir ļoti bāla, pat salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Ne velti arvien vairāk cilvēku secina to, ko nupat intervijā LTV noformulēja režisors Viesturs Kairišs: “Latvijas [politiskā] vide ir sakārtota. (..) Viņi [politiķi] cīnās tikai par to, lai tādā pašā sakārtotībā tas turpinās.” Tāpēc vēlētāju līdzdalība pašvaldību vēlēšanās būs zema.

Lielāka intriga par vēlēšanu iznākumu ir tādās pilsētās kā Jūrmala, Daugavpils un vēl dažās, taču tā saukto lielo politiku tas ietekmēs maz. Tiesa, pēc vēlēšanām var sekot pārkārtojumi partijās. Piemēram, par atkāpšanos no amata varētu paziņot “Vienotības” priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

 

Vai Kučinska valdība kritīs?

Mūsdienu mainīgajā pasaulē nekas nav droši, bet drīzāk jau ne. Ticamāks scenārijs – amatu zaudēs kāds ministrs. Attiecības koalīcijā nav ideālas, un reitinga pieaugumu alkstošajai “Vienotībai” ļoti nepieciešams apliecināties, bet ar to arī pārāk aizrauties nevar. Tāpēc, visticamāk, arī nākamā gada pirmajā pusē turpināsies “iekšējās opozīcijas” spēles, kādas varēja vērot budžeta apstiprināšanas laikā vai meklējot Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju. Saspīlējums palielināsies gada nogalē. Pirmkārt, atkal būs jālemj par budžetu un nodokļiem. Otrkārt, tuvosies 2018. gads un 13. Saeimas vēlēšanas.

 

Vai Saeima atteiksies no “deputātu kvotām”?

“Vienotības” kongresā atskanēja solījums, ka “nākamgad “deputātu kvotas” nedrīkst pieļaut nekādā formā”, taču nebūsim naivi. Kvotas būs, varbūt tās netiks dalītas tik mežonīgā veidā, kā tas notika pērn. Tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Kaut ko līdzīgu intervijās jau paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis – deputāti esot laikus jāiesaista budžeta apspriešanā. Tas acīmredzot nozīmē, ka “kvotu” dalīšana notiks aizkulisēs un uz parlamentu tās tiks nestas jau slavenajā portfelī.

 

Vai gaidāmas izmaiņas pilsonības un valodas politikā?

Tāda vēlme ir, par ko liecina Valsts prezidenta aktivitātes, ar īpaši atlasītu “ekspertu” muti mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka pirms valsts simtgades nepieciešama kāda “dāvaniņa” integrācijas jomā. Cita lieta, ka sabiedrībā tam nav īpašas atsaucības, tāpēc pagaidām uz priekšu piesardzīgi tiek bīdīts tikai priekšlikums par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem arī tādā gadījumā, ja viņu vecāki nevēlas rakstīt iesniegumu. Ja prezidents nebūs pietiekami uzstājīgs, ļoti ticams, ka šī iniciatīva “iegulsies” kādā Saeimas komisijas atvilktnē, līdzīgi kā tas agrāk noticis ar dažām citām iniciatīvām, kas nākušas no Rīgas pils. Bet, ja R. Vējonis centīsies, lai šis priekšlikums nepazūd no darba kārtības, tas var raisīt plašākas diskusijas, tajā skaitā par izglītības sistēmas latviskošanu, kas valdošajai koalīcijai ir neērta tēma.

Tāpēc drīzāk jau oficiālas izmaiņas nebūs, bet lienošā pielāgošanās krievu valodas vajadzībām gan diemžēl turpināsies.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Samainīsies vietām!

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Katra tauta (t.sk. arī latvāņu lumpeņu “titulnācijas” zombiji) ir pelnījusi tādu “valsti” un tādus “vadošos locekļus” (t.i pie valsts / pašvaldoņu SILES trekni rijošus “vienlīdzīgĀKos cūklopus”), kādus tā dabū uz sava kakla un kādiem ļauj sevi iz(tolerēt) visās atverēs, uz riņķi griežot.”

    =======

    Mediju ziņa (2010. gads): Šīs pašreizējās Latvijas valsts sabiedrības zināmā daļā savulaik populārajam “banānpolitiķim” Joahimam Zīgeristam latvieši bija lieliski izmēģinājumu trusīši – apbrīnojami vientiesīgu “vēlētāju” elektorāts, kas ir tik pat vienkārši, cik lēti apčakarējams. Kad Zīgeristam šāda izklaide kļuva garlaicīga, viņš no Latvijas aizdevās uz savu etnisko “fāterlandi”, bet – pa lēto apčakarējamais, ar neticami “īsu” atmiņu apskādētais, uz polittehnologu pasviestajiem “plikajiem āķiem” uzķerties un jau kuro reizi “vecajam grābeklim uzkāpt” joprojām gatavais šīs valsts “apzinīgo vēlētāju” elektorāts gan nekur nav pazudis…
    —–
    .
    Vecā Grābekļa ‘hīts’.
    ( Iz “O.M.© arChīva” )
    .
    Ņirdz ATKAL Vecais Grābeklis:
    “Tas, kurš man vienreiz uzkāpis ~
    Kaut ‘smagi bietē norāvies’,
    Kā muļķis vēlreiz meklēt skries!…”

    Kad aizmirsts iepriekšējais puns ~
    Kā plika kaula alkstošs suns,
    Sāk grābekļkāpējs ošņāties,
    Kur ATKAL ‘bietē atrauties’:
    Ar ZOMBĒJUMU saskaņā ~
    Skries “patrEJota apziņā”,
    ‘Ņemt “urnu talkā” dalību’,
    Par “svaigu” pases zīmogu.
    (Pa ceļam – badīgs “ēsmu” rīs,
    Ko ‘SILES biedri’ pasviedīs,
    Uz plikiem āķiem uzspraustu ~
    Tas “nospēlē uz publiku”…)
    .
    Jo – ATKAL šim ir ‘ieborēts’:
    “”valsts” ‘rullēs’, ja būs “novēlēts”,
    Par “mazāko no ļaunumiem” ~
    Tiks “pareizie” pie mandātiem!
    (JEBKURA “izvēle” MUMS der,
    Jo – tikai MUĻĶIS VELTI CER,
    Ka “vēlēšanu” FARSS, jebkāds,
    Var “izšķirt, kāds būs rezultāts”…)
    TAD Muļķu Zeme ATKAL “plauks”!!!…”
    (Bet “vaukšķis” – “ilgtspējīgi” kauks,
    Ka – ATKAL “uzkāpts grābeklim”,
    Un puns – vēl lielāks, kā līdz šim…)

    Lūr Vecais Grābeklis uz tiem,
    Kam patīk (?!) palikt VIENTIEŠIEM,
    (Dēļ aumež ĪSĀS atmiņas):
    “Ko – ATKAL ‘blieziens’ kārojas?…”
    .
    “Jauns” Grābeklis? Bet – vecs šim ‘hīts’:
    “Par maz (VĒL!?…) jūties ‘apdauzīts’?
    Kāp VĒLREIZ virsū, ‘nerausties’ ~
    Prieks MUĻĶIM pierē “piešauties”!…”

    =====

    ‘ANNO’ ~ 07.2010. / (…) 09.2014. (neilgi pirms kārtējā “vēlēšanu” FARSA)
    .
    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. Bezatbildīgie žurnzļugas!. Pienāks brīdis , kad jūs būsiet sakūdījuši tautu uz nemieriem un tad es aicināšu jūs pirmos ņemt pie dziesmas, jo analizējot, visu esat bezatbildīgi 25 gadus maisījuši, ka samaksa buš jāsaņem.

  4. beidz dirst visus jus uz mizkasti labakaja gadijuma sliktakaja pie petera

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+