Mobilā versija
+2.4°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
18. janvāris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Politiskā mazasinība (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Vērojot haotiskos jaunās valdības vadītāja meklējumus, neviļus radās aizmetnis satīriskam dēku romānam, kurš sāktos ar epizodi, kad nakts vidū pilsoni X no miega skavām izrauj paģērošs tālruņa zvans: “Vai jums gadījumā nav intereses par premjerministra amatu?… Apdomājiet līdz brokastlaikam.” Ir vismaz pusducis variantu sižeta tālākai attīstībai ar daudziem negaidītiem pagriezieniem, ieskaitot premjera meklēšanai radītā štāba ekspedīcijas pa Latvijas nostūru aizkaktiem, kur mīt politiskās konjunktūras baciļu neskarti tautiski tīrradņi, no viņu vidus tad arī izķer vienu. Iztēles rotaļa, protams. Bet var gadīties, ka ne gluži no gaisa ķertas epizodes. Nav izslēgts, turpinoties politiskajai mazasinībai jeb akūtam valstsvīru/sievu trūkumam, tās pārskatāmā nākotnē vērosim realitātes tuvplānā.

Lai gan premjera kandidatūras izvēli bija apgrūtinājuši jau pierastie partiju cīkstiņi, tie nav vienīgais traucēklis jaunās valdības tapšanai. Var patikt Solvita Āboltiņa vai ne, bet otra tāda paša svara līdera “Vienotībā” pagaidām nav. Ja nu pavisam godīgi – arī citi koalīciju veidojošie spēki nevar lielīties ar plašiem valdības vadīšanai piemērotu kandidātu sarakstiem. Kurš derētu – pats nevēlas uz nezināmu laiku pamest jau iekoptu lauciņu. Kurš gatavs uzņemties atbildīgo pienākumu – nebauda Saeimas vairākuma atbalstu: vai nu pieredzes pamaz, vai citu iemeslu pēc krīt cauri sietam. Visnotaļ dīvaina situācija, ņemot vērā aktivitātes pirms katrām Saeimas vēlēšanām: allaž no jauna dzimstošās partijas un citi varas ņemšanai radītie veidojumi it kā apstiprina lielas sabiedrības daļas gatavību apgūt politisko rūdījumu un pārtapt augsta līmeņa vadītāju personībās. Tomēr tas ir tikai šķitums, jo krietna tiesa pamet laukumu pēc saskaršanās ar pašu pirmo politisko dzirnavu gaņģi. Bet pārbaudi izturējušie nereti apjūk jaunajos spēles noteikumos, nav gatavi pierādīt sevi valstiskā auditorijā un palaikam kaut ko iepurpina tādu pašu kompleksu mocītu domubiedru grupās. Tas atlikums, ko tiešām drīkst dēvēt par politiķiem, ir stipri mazskaitlīgs, un nemainīgi kritiski pret Saeimu un valdību noskaņotā mūsu sabiedrība dara visu iespējamo, lai varas kalnā kāpjošie noslēgtos savos amatu steliņģos un ministriju lēņos. Šiem cilvēkiem būtu krietni vairāk iemeslu sevi jaudīgāk motivēt politiskā brieduma pakāpes un personības spilgtuma izpausmēs, ja lielo burkšķēšanu pa ķēķiem elektorāts nomainījis pret pastāvīga publiska dialoga uzturēšanas pieprasījumu. Diemžēl vēlētāji pēc nobalsošanas par kādu sarakstu gandrīz neizmanto tiesības aicināt deputātu godu dabūjušos regulāri atskaitīties. Līdz ar to šis krēsls daudziem šķiet vien apsaukāšanas vērta sinekūra*.

Talantīgi valsts vadītāji un citu veidu līderi aug, rūdās un briest kopā ar nozīmīgas sabiedrības daļas atbalstītu politisko spēku. Par to varam tikai skumji pasmaidīt, zinot mūsu varas partiju īsos mūžus. Patlaban daži asāku ēdienu cienītāji jau ieminējušies, ka vajadzētu atlaist šo Saeimu un sākt gaišās nākotnes valdības būvniecību tukšā vietā. Bet no pieredzes jau labi zinām, cik ērmīgi sanāk pēc šādiem projektiem celtie nami un kas paliek pāri, šķībajām sienām sabrūkot. Vienīgais jēdzīgais variants – iespējami spraigi trenēt politikas karavīrus visās publiskās komunikācijas disciplīnās, lai kaut ducis tuvotos ģenerāļa pakāpei.

* Sinekūra – amats, kas dod labus ienākumus, bet gandrīz vai vispār nav saistīts ar konkrētu pienākumu pildīšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Viela pārdomām.

  2. Latvija ievirzīta plutokrātu ceļā un joņo ar pilnu jaudu!

  3. šoreiz tantei pagadījās īpaši šķidrs literārs ūdentiņš… 🙂

    Patreizējās interešu bandiņas(nepamatoti dēvētas par
    partijām), tika formētas jau kopš Pilsoņu kongresa dibināšanas.
    Pilsoņu kongresu veiksmīgi nogremdēja un paši salēca
    tagadējos varas grupējumos lielāko tiesu visi “ņe to komuņist,
    ņe to nacionaļist”-i.
    Iznākums ir tikai likumsakarīgs.
    Struktūra aprakstīta visumā precīzi.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+