Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Politoloģe neredz iemeslu slavēt Rīgas samitu kā kaut ko nebijušu ES vēsturē

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Žaneta Ozoliņa

Nav iemeslu slavēt Rīgā aizvadīto Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitu kā kaut ko nebijušu ES vēsturē, jo tā bija tikai darba tikšanās, Saeimas Ārlietu un Eiropas komisiju kopsēdē pirmdien viedokli pauda ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa.

Ozoliņa teica, ka šobrīd ir jādomā par to, ko darīt tālāk, jo ES ir sarežģītā situācijā un Austrumu partnerības iniciatīva ir atkarīga no daudziem faktoriem.

Eksperte uzskata, ka ES jābūt ilgtspējīgam domāšanas aspektam, kuram traucē pēdējā laika notikumi ES, kad lielāka uzmanība tiek pievērsta nacionāliem jautājumiem, kā, piemēram, Grieķijas parādu problēmas, gaidāmais referendums Lielbritānijā par dalību ES un aktīvās debates par migrāciju.

“Dominē ļoti daudz nacionālo interešu, un mēs saskaramies ar spiedienu Austrumu partnerību iestumt kaut kur stūrī,” teica Ozoliņa.

Tāpat Ozoliņa kritiskus vārdus veltīja ES vēlmei vienmēr demonstrēt vienotu pozīciju. “Vienmēr paliek mantra par ES vienotību, [taču] bieži vien tas tiek izmantots par atrunu, lai nenāktu klajā ar paziņojumiem,” norādīja ārpolitikas eksperte.

Politoloģe arī vērsa uzmanību uz to, ka eksistē slikta komunikācija starp ES un Austrumu partnerības valstīm. “Austrumu partnerības valstīm arī ir jākomunicē – jābūt Azerbaidžānas, Baltkrievijas un Armēnijas pārstāvjiem, kas dodas uz ES valstīm un stāsta savu stāstu, pretējā gadījumā to darīs Krievija,” uzsvēra Ozoliņa.

Kopumā eksperte neredz iemeslu slavēt Rīgas samitu kā kaut ko nebijušu ES vēsturē. Samits bijis tikai darba tikšanās, kas gan pati par sevi bijusi veiksmes stāsts, taču līdz tam, ka Gruzija, Moldova un Ukraina tiks uzņemta ES, norisināsies vēl daudzi samiti.

Jau vēstīts, ka piektdien Rīgā noslēdzās Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits. Samits bija viens no prezidentūras centrālajiem notikumiem. Tā ietvaros pieņemts paziņojums jeb tā dēvētā Rīgas deklarācija, kurā pausts atbalsts visiem mēģinājumiem, kas vērsti uz situācijas deeskalāciju Ukrainā, cienot šīs valsts neatkarību, un izteikts aicinājums sadarboties notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas izmeklēšanā. Tāpat samitā tika pausts atbalsts Austrumu partnerības suverēnām izvēlēm par labu sadarbībai ar ES vai arī cita ceļa meklēšanai.

Rīgas samitā tika pausta arī ES valstu apņēmība liberalizēt vīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu, kad šīs valstis izpildīs nepieciešamos priekšnosacījumu. Augstākās ES amatpersonas atzina, ka tas varētu notikt nākamajā gadā.

Rīgas samitu apmeklēja 28 ES valstu un sešu Austrumu partnerības valstu – Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas un Ukrainas – augsta līmeņa amatpersonas. Tāpat samita ietvaros notika vairāki pavadošie pasākumi, kas pulcēja pilsoniskās sabiedrības, mediju un uzņēmējdarbības nozares pārstāvjus.

Samitu atspoguļot bija ieradušies vairāk nekā 500 žurnālistu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+