Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. septembris, 2013
Drukāt

Postošā ugunsnelaime saimniecībai Viļķenē atņem lopus, kredīts bankai paliek

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Limbažu novada Viļķenes pagasta zemnieku saimniecībā “Andžiņi” 31. augustā aizdegās kūts un kopā ar lopiem nodega. Tagad par kūti liecina tikai betona pamati un sastumdīta zeme – SIA “Biovela” vīri palīdz saimniekiem sakopt nelaimes vietu. Beigtie lopi aizvesti. Vēl melni vīd degt sākušais, taču apdzēstais malkas šķūnis un gandrīz nodegusī piena māja.

 

Posta aina liela, bet varēja būt vēl lielāka, ja uguns būtu tikusi līdz dzīvojamajai mājai un tās piebūvēm, kas no kūts atradās trīsdesmit metrus. Brīnumainā kārtā lielai eglei skujas jau bija sākušas brūnēt, taču neaizdegās, apsviluši augļu kociņi un puķes.

Saimniekam Modrim Maurītim no pārdzīvojumiem sašķobījusies veselība, divas dienas bijis ārstu uzraudzībā, par notikušo īsti negrib runāt. Saimniece Melita ir runīgāka un saka paldies visiem, kas palīdz nelaimē: kaimiņiem, uzņēmumiem, kooperatīvam “Trikāta”, kam pārdod pienu. Arī kundze joprojām nav attapusies no pārdzīvotā, ugunsgrēkā savainojusi kāju.

“Tas notika ap sešiem vakarā. Bija atbraukuši ciemiņi. Uztaisīju kannā kafiju, bet par stipru un gāju to liet ārā. Pagalmā pretim skrēja slaucējas meitiņa, pluinīja matus un kliedza. Un tad es pamanīju, ka deg lopbarības novietne. Tad sākās haoss, histērija, kliegšana, visi zvanīja glābšanas dienestiem,” atceras Melita Maurīte.
uguns_Melita_Maurite_AD_6

Diemžēl uguns bija ātrāka par ugunsdzēsējiem. Degt bija sācis viens siena ritulis, kas atradās lopbarības novietnē pie pašas kūts. Uguns ātri pārsviedās uz līdzās stāvošajiem trijiem rituļiem, no kuriem pēc tam uz 90. gadu sākumā būvēto kūti. Bet kūtsaugšā – tonnām salmi un siens. Uguns tikusi klāt ātri, karstums un dūmi bijuši tik lieli, ka pat neizdevies no ķēdes atbrīvot pie kūts piesieto suni. Sadega arī viens traktors. Taču galvenais: sadega visas kūtī esošās 56 slaucamās govis, vēl citi lopi, 400 tonnas siena, 60 tonnas salmu, 600 litri degvielas, vakuumsūknis un cita tehnika. Pagaidu aprēķinātie materiālie zaudējumi ir Ls 64 290, bet saimnieks lēš, ka droši var pieskaitīt vēl vismaz pārdesmit tūkstošus. Bet īpašums apdrošināts bija tikai par Ls 30 000. Bankā kredīts. Kā saimniece saka, apdrošināšanas nauda aiziešot bankai un nesegšot pat visu kredītu.

“Nav jau kur sprukt: turpināsim strādāt un cīnīties. Ļoti ceru uz kooperatīva “Trikāta” atbalstu – solīja palīdzēt. Visus šos gadus esam godam strādājuši, saņēmuši balvas un diplomus,” stāsta Melita. Līdz nelaimei “Andžiņi” bija pagasta lielākā lopkopju saimniecība, ik dienu saražojusi pāri par tonnu piena, tagad palikušas divas govis un 33 teles, kas ugunsnelaimes laikā bijušas ganībās.

Saimniece stāsta, ka slaucējas bērni esot atzinušies siena ruļļa aizdedzināšanā. Valsts policija to nekomentē: ierosināta krimināllieta, un notiek izmeklēšana.

“Tā jau bērni nebija slikti. Klausīja, ja teicu, lai neblēņojas. Nāca līdzi mammai uz kūti. Mēs nekad nekur neatstājām sērkociņus vai šķiltavas, bet bērnu mamma bija smēķētāja, šķiltavas vienmēr bija kabatā,” novērojusi Melita. Arī slaucēja pārdzīvojot notikušo. Saimnieki viņu no darba atlaist negrasās.

 

 

Viedokļi

Kā pasargāt lauku saimniecību?

Egīls Seņkāns, SIA “Lestene” vadītājs: “Degt var viss. Arī metāls augstā temperatūrā. Mūsu jaunā un modernā govju kūts ir maksimāli droša pret ugunsnelaimēm: siens, salmi nav ne kūtsaugšā, ne pat tuvumā, govis nebarojam ar sienu, bet skābbarības maisījumiem, taču kā pakaišus izmantojam salmus, pie teļiem ir viens siena ritulis, pa vadiem plūst elektriskā strāva… Tā ka ugunsnelaimi 100% izslēgt nav iespējams. Kūts un lopi ir apdrošināti. Bēdīgāk ir ar divām vecā parauga kūtīm, kurās siens un salmi glabājas tikai aiz ugunsmūra un kuras neesam jaudājuši pilnībā apdrošināt. Te varu tikai teikt, ka bērniem jāmāca nespēlēties ar uguni, nelīst šķūņos pīpēt, kas tā patīk. Esmu vācis cigarešu paciņas siena šķūņos. Tādos brīžos man mati ceļas stāvus, zinot, kas varēja notikt.”

 

Ugunsdzēsības asociācijas priekšlikumi

Latvijā valsts nepietiekami uzrauga ugunsdrošības pakalpojumu nozari, un tam sekas ir vairāki šovasar notikušie lielie ugunsgrēki, uzskata biedrība “Latvijas ugunsdzēsības asociācija” (LUA).

Biedrība uzskata, ka ugunsdzēsības nozares sakārtošanai, jo īpaši ugunsgrēku prevencijai, ir nepieciešams steidzams valstisks atbalsts, jo tas ļautu nākotnē izvairīties no vērienīgām un biežām ugunsnelaimēm. LUA valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris atgādināja, ka ekonomiskās krīzes laikā valsts optimizēja arī ugunsdrošību uzraugošo institūciju darbību. Patlaban tiekot izstrādāti normatīvo aktu grozījumi, lai situāciju normalizētu, taču LUA rosina arī visu ugunsdrošības servisa nozares firmu uzskaiti vai reģistrāciju. „Tas ļautu iegūt pilnīgu informāciju par šī tirgus dalībniekiem un ierobežot tādu nekvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu saņemšanu kā ugunsdzēsības aparātu apkalpošana, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un stacionāro ugunsdzēsības sistēmu projektēšana, uzstādīšana un montāža, kā arī ugunsdrošu materiālu un attiecīgu pakalpojumu izmantošana būvniecības jomā, kas bieži ir par cēloni uguns nelaimēm.” LUA uzskata, ka arī būvniecības jomā Latvijā ir nepieciešams radīt ugunsdrošības likumdošanas mehānismu, kas darbotos no projektēšanas sākuma līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+