Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. decembris, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 28.12.2015.

PL51-2015-700

abonet_pogapirkt_poga

 

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Kā dzīvosim 2016. gadā
Nākamgad gaidāmas būtiskas pārmaiņas sociālajā jomā – darba tiesību, sociālās un bērnu tiesību aizsardzības, ģimenes lietās. Daži jaunumi attieksies arī uz pensionāriem un invalīdiem.
Lai gan cerējām vairāk, tomēr arī 10 eiro ir nauda – no 2016. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 370 eiro. Pensijas kļūs nedaudz lielākas pensionāriem, kuri tās sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvu kapitāla indeksu. Precizēts tiek arī daudzbērnu ģimenes statuss.

Elektroniski veselības pakalpojumi
“Ko nozīmē e-pakalpojumi medicīnā, un kā tos var izmantot?” jautā Dzintra no Limbažiem.
E-pakalpojumi izveidoti, lai mēs ātri, ērti un efektīvi saņemtu vēlamos pakalpojumus vai konsultācijas no dažādām iestādēm vai amatpersonām. Vajadzīgs tikai dators, minimālas iemaņas darbā ar to un interneta pieslēgums. Tostarp e-veselība nozīmē elektronisku datu uzkrāšanu un pieejamību pacientiem un mediķiem: elektroniskas pacientu medicīniskās kartes, receptes, darbnespējas lapas un daudzus citus pakalpojumus. Tas domāts, lai padarītu pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku, taupītu laiku un būtu liels ieguvums veselības aprūpes sistēmai kopumā, bet… reālā situācija neatbilst iecerei. Kāpēc? Par to rakstā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.

Ķiploka aizstājēji
Vairākiem augiem raksturīgs patīkams ķiploku aromāts, un tos var izmantot kā garšvielu ķiploku vietā. Šie augi ir veselīgi un vitamīniem bagāti, tāpēc tos noteikti vērts iekļaut savā ēdienkartē.
Ārstniecības ķiplocene (Alliaria petiolata). Tai pieskaroties, gaisā izplatās spēcīga ķiploku smarža, tāpēc katram kļūst skaidra šā garšauga nosaukuma izcelsme. Svaigas sasmalcinātas lapas var likt uz sviestmaizēm, pievienot salātiem un gaļas ēdieniem. Tām ir ķiploku aromāts un maiga sinepju garša. Kādi vēl augi ir ķiploka līdzinieki?

Siers bez maksas ir tikai slazdā
Aukstā laikā lauku mājās zem grīdas sākas rosība – pelēni cītīgi skrubina grīdas dēļus. Trakāk ir ar žurkām, kuras veido garas alu sistēmas. Ar kādām metodēm efektīvāk izskaust grauzējus? To iznīcināšanas pamatā ir trīs veidi – slazds, inde un līme. Kuru no tiem izvēlēties?

Ceļam godā reņģes!
No reņģēm iespējams pagatavot vairākus ēdienus ne tikai ikdienas maltītei, bet arī svētku galdam. Stāsta un rāda Pūres restorāna “Terase” šefpavārs NAURIS HAUKA. – Man šķiet, ka zutis Latvijā tiek pārvērtēts, tam ir neadekvāta cena: 40 eiro kilogramā par svaigu zivi un 50 eiro – par kūpinātu. Savukārt reņģes nepelnīti tiek noniecinātas. Tādu attieksmi šīs zivis nav pelnījušas, – gluži vai reņģu advokāta lomā šķiet iejuties enerģiskais šefpavārs. – Vajadzīga tikai izdoma, un no reņģēm var tapt daudzveidīgas uzkodas.
Nauris no kūpinātām reņģēm gatavo pastēti, no marinētām – salātus, bet svaigās cep speciālā mīklā. Receptes žurnālā!

Kā nezaudēt C vitamīnu
Lai gatavā ēdienā būtu vairāk vitamīnu un minerālvielu, vislielākā uzmanība jāvelta tieši C vitamīnam, jo tas ir visgaisīgākais – zūd gan skābekļa, gan karsēšanas ietekmē. Saglabājot šo vitamīnu, tiks glābti arī pārējie!
Uztura speciāliste Linda Šlēziņa stāsta par to, kā pareizi uzglabāt un gatavot dārzeņus.

Kas palīdzēs pret sāpēm
Kad iesāpas galva vai mugura, no smeldzes cenšamies atbrīvoties, lietojot pretsāpju tabletes. Aptieku plaukti gluži vai lūst no visdažādāko nosaukumu medikamentiem. Kurš būs vispiemērotākais? Kā to lietot, lai gūtu maksimālu labumu un neiedzīvotos nevēlamās blaknēs?
Sāpes mūs brīdina, ka organismā kaut kas nav kārtībā, tāpēc to remdēšana būtu pieļaujama, tikai zinot cēloni. Kā uzsver Vidzemes slimnīcas algologs Guntis Iļķēns, nav pareizi nomākt neskaidras izcelsmes pirmreizējas sāpes. Īpaši tas attiecas uz vēderu, jo var būt aklās zarnas iekaisums un citas kaites, kas, nesaņemot mediķu palīdzību, jau dažu stundu laikā var beigties ļoti bēdīgi.
Arī neizprotamas spēcīgas galvassāpes mēdz brīdināt par briesmām, piemēram, par asinsizplūdumu galvā, kas nekavējoties jānovērš, lai smadzenes neietu bojā.
Bīstamas var būt pēkšņas sāpes rokās un kājās – ja asinsvadu nosprostojis trombs, nepieciešama tūlītēja medicīniska iejaukšanās.
Neapdomīgi lietojot pretsāpju zāles, slimība var tikt ielaista un kļūt grūtāk ārstējama. Turklāt tās ne vienmēr būs īstais līdzeklis, teiksim, ja galvassāpes izraisījis augsts asinsspiediens.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+