Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

Premjers neredz būtiskus riskus Latvijas EP deputātu skaita samazināšanā

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nesaskata riskus faktā, ka, iespējams, Latvijai būs jāpārskata savs Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaits, aģentūrai LETA pavēstīja viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Izmaiņas deputātu skaitā, kas pārstāv katru dalībvalsti EP, ir saistītas ar 2016.gadā gaidāmo Horvātijas uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstu saimē, līdz ar to dalībvalstis, tostarp arī Latvija, balsojot par Horvātijas uzņemšanu, rēķinājās, ka tiks pārskatīts eiroparlamentāriešu skaits. Deputātu skaits būs jāpārskata, jo EP ir ierobežots vietu skaits un no 2016.gada būs jānodrošina arī vietas Horvātijas pārstāvjiem.

Premjerministrs Latvijas eiroparlamentāriešu skaita pārskatīšanā būtiskus riskus nesaskata un neuzskata, ka tas varētu mazināt Latvijas ietekmi EP un spējas ietekmēt EP darbu.

Arī pašam Dombrovskim ir ilgstoša darba pieredze EP, un viņš uzsver, ka spēja ietekmēt un panākt kādas konkrētas Latvijas intereses ir atkarīga no katra deputāta aktivitātes, kompetences un vēlmes aktīvi iesaistīties. Arī ar astoņiem deputātiem, kā tas bija laikā, kad premjers bija EP deputāts, ir iespējas panākt pietiekami daudz, uzskata valdības vadītājs.

LETA jau ziņoja, ka no Latvijas patlaban EP ievēlēti deviņi deputāti, taču šis skaits jaunajā parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019.gadam varētu sarukt līdz astoņiem eiroparlamentāriešiem. Lisabonas līgums paredz, ka EP jābūt 751 deputātam. Pašlaik EP strādā 754 deputāti, bet pēc šā gada jūlijā gaidāmās Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) eiroparlamentāriešu skaits sasniegs 766. Šo iemeslu dēļ pēc 2014.gada, kad gaidāmas EP vēlēšanas, deputātu skaitu EP ir jāmazina līdz Lisabonas līgumā noteiktajam.

Patlaban EP Konstitucionālo lietu komiteja nākusi klajā ar pašiniciatīvas ierosinājumu, kas paredz deputātu skaita samazinājumu panākt, atņemot vienu eiroparlamentārieti arī Latvijai. Tāpat pa vienam deputātam zaudētu Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Zviedrija un Lietuva. Savukārt Vācijai pašreizējo 99 deputātu vietā būtu 96 pārstāvji jeb saskaņā ar Lisabonas līgumu maksimālais skaits eiroparlamentāriešu, kas var tikt ievēlēti no vienas dalībvalsts.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc “regresīvās proporcionalitātes” formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām.

No vairākām ierosinātajām formulām EP Konstitucionālā komiteja izvēlējusies šo, jo tādējādi katra valsts zaudē vienu deputāta krēslu. Debatēs deputāti runāja par “pragmatisko risinājumu” un to, ka nav “optimāla risinājuma”, proti, iespējams izvēlēties vien mazāko ļaunumu.

Konstitucionālo lietu komitejas deputātu ierosinājumam nav saistoša spēka. 19.februārī paredzēts balsojums komitejā, bet martā – EP balsojums. Līdz balsojumam komitejā pašreizējais priekšlikums vēl var mainīties.

EP viedoklis vēlāk tiks nosūtīts ES Padomei, kurai nav pienākums ņemt vērā EP viedokli. Gala lēmums par izmaiņām EP deputātu skaitā vienbalsīgi jāpieņem ES Padomei. Pēc tam sava piekrišana jādod EP.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+