Pret meliorāciju neiebilst nēģi un mailītes 0
Savulaik mākslīgi pārveidoto ūdensteču posmu atjaunošana to dabiskā veidolā pozitīvi ietekmējusi atsevišķu zivju sugu populāciju.
Eksperti secinājuši, ka lielākajai daļai ūdensnotekās biežāk sastopamo sugu, kā, piemēram, līdaka, asaris, rauda, grundulis u. c. pēc meliorācijas sistēmas pārbūves vai atjaunošanas ir raksturīga izplatības un īpatņu blīvuma samazināšanās. Tomēr atsevišķas sugas, piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis, mailīte, kā arī upes un strauta nēģi, ūdensnoteku uzturēšana var ietekmēt arī pozitīvi.
Ik gadus ūdensnoteku pārbūves un atjaunošanas darbu apjoms sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus kilometrus, stāsta Dabas aizsardzības departamenta vecākā eksperte Ilze Sabule. Izpētes laikā apsekotajās ūdensnotekās kopumā konstatētas 27 zivju un nēģu sugas, tostarp gan aizsargājamas, gan arī zivsaimnieciski nozīmīgas sugas. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR speciālisti veica 20 par ūdensnotekām pārveidotu ūdensteču pārbaudi.
Sugu izmaiņas visbiežāk ietekmē ūdensteču dziļuma izmaiņas vai dzīvotņu daudzveidības samazināšanās, kā arī smilšu un nogulumu īpatsvara palielināšanās.
Eksperti atzīst – ja arī vienas atsevišķa viena grāvja atjaunošanas vai pārbūves nozīme zivju faunas aizsardzībā, visticamāk, ir neliela, viena gada laikā paveiktais tomēr sniedz vērā ņemamu ieguldījumu.
Mazināt ūdensnoteku pārbūves vai atjaunošanas nelabvēlīgo ietekmi var, veicinot oļainas vai akmeņainas gultnes veidošanos, novēršot uzduļķojuma, smilšu un nogulumu nonākšanu ietekmētajā ūdensnotekā un citos ūdensobjektos.
Nelabvēlīgo ietekmi var samazināt arī pasākumi zivju bojāejas samazināšanai, kā arī migrācijas un dabiskā pieauguma iespēju saglabāšanai. Uzturēšanas pasākumu nelabvēlīgo ietekmi var samazināt, arī ierobežojot vienā gadā veicamo meliorācijas darbu apjomu.
