Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Prezidents: jautājumi par sabiedrības saliedētību ir nedaudz pārspīlēti


berzins_leta6

Jautājumi par sabiedrības saliedētību ir nedaudz pārspīlēti, Mazākumtautību padomes sēdē vakar atzinis Valsts prezidents Andris Bērziņš. Padomes sēdē prezidents kopā ar studentiem un skolēniem no dažādu mācībvalodu skolām pārrunāja jaunatnes līdzdalību saliedētas sabiedrības veidošanā Latvijā.


Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jautājumi par sabiedrības saliedētību vairākumā gadījumu ir politiski inspirēti, lai papildinātu politiķu atbalstītāju rindas īpaši pirms nozīmīgiem sabiedriski politiskiem notikumiem vai balsojumiem.

Vienlaikus diskusijā vairākkārt izskanējis viedoklis par interneta vides anonīmo komentāru nereti naidīgo un šķeltniecisko ietekmi uz sabiedrību, kas rada izkropļotu priekšstatu par dažādu tautību attiecībām Latvijā.

“Manuprāt, jautājumi par sabiedrības saliedētību ir nedaudz pārspīlēti. Varbūt dažiem politiķiem tas ir kā glābšanas instruments, lai stiprinātu savu varu.

 

Es palieku pie pārliecības, ka Latvija savos dibināšanas gados ir bijusi stipra un arī būs stipra savā nacionālajā daudzveidībā. Tā ir mūsu bagātība, jo mēs vēlamies dzīvot kopā mierīgā un saskanīgā valstī. Vienlaikus nekad nevar būt tā, ka vairs nav ko uzlabot,” atklājot sēdi, teicis Bērziņš.

 

Sēdes dalībnieki lielākoties pauda viedokli, ka daudz nozīmīgākas par sabiedrības saliedētības koncepcijām un instrukcijām ir cilvēku savstarpējās attiecības ikdienā, nedalot pilsoņus pēc tautības, bet gan tuvinoties pēc kopīgām interesēm.

Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs īpaši uzsvēris nepieciešamību iestāties pret vēstures faktu falsifikāciju, atgriežoties pie tās patiesajiem avotiem.

Augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis norādījis, ka savā augstskolas pasniedzēja pieredzē nav saskāries ar asām pretrunām dažādu tautību studentu attiecībās, gluži pretēji – viņa pieredze liecina par sabiedrības jaunākās daļas spēju saprasties un sadarboties neatkarīgi no dzimtās un mācību valodas. Kā daudz lielāku draudu jauniešu uzskatu veidošanā Baumanis minējis dažādu spēku vēlmi un iespējas ietekmēt jauniešu viedokli, noskaņojot tos pret kādu sabiedrības grupu vai tautību.

Daugavpils Universitātes studentu padomes priekšsēdētājs Artjoms Pučinskis uzsvēra vēsturisko tradīciju un ģimenes lomu jaunās paaudzes audzināšanā, ko pašlaik arvien vairāk aizņem arī interneta mediji. Tādēļ izšķiroša nozīme ir izglītības kvalitātes paaugstināšanai, lai jaunie cilvēki spētu patstāvīgi spriest un domāt, veidojot savu viedokli un tieši neietekmējoties no dažādiem radikāliem, naidu kurinošiem viedokļiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+