Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. jūnijs, 2016
Drukāt

Princeses Pokahontas ceļojums uz Angliju

Foto: ekrānšāviņš no youtube.com un wikimedia Commons.Foto: ekrānšāviņš no youtube.com un wikimedia Commons.

Kreisajā pusē Pokahonta, kādu viņu iztēlojās Disneja studijas mākslinieki, labajā - Simona van de Pases 1616. gada zīmējums.

1995. gadā uz ekrāniem nonāca Disneja studijas pilnmetrāžas animācija “Pokahonta”, kas veltīta neparastai indiāņu meitenei. Interesanti, ka savukārt 1595. nereti tiek minēts kā viens no Pokahontas iespējamajiem dzimšanas gadiem – precīzāki dati nav zināmi; tikpat labi viņa var būt dzimusi kā 1590., tā arī 1596. gadā.

Taču skaidri zināms, ka 1616. gada 3. jūnijā Pokahonta, gan zem Rebekas Rolfes vārda, izkāpa krastā Lielbritānijā. Kopā ar vīru, tabakas audzētāju Džeimsu Rolfi, viņa bija ieradusies kā britu Virdžīnijas nometnes vēstniece, un jauno sievieti uzņēma kā karalisku personu. Galu galā viņas tēvs bija virsaitis pār 30 algonkinas indiāņu ciltīm, un, kaut gan neviens no 27 Pouhatana bērniem nav tieši uzskatāms par viņa titula mantinieku, kur nu vēl meita, taču saglabājušās ziņas, ka tieši Pokahonta bijusi virsaiša mīļākā meita. Katrā ziņā Londonā viņa tika uzņemta ar visiem karaliskās ģimenes loceklim atbilstošajiem pagodinājumiem, kā arī tikās ar karalieni Annu un karali Džeimsu I.

Pokahonta nesastapa Viljams Šekspīrs, kaut gan tiek uzskatīts, ka tieši viņas nākamā vīra Džeimsa Rolfes vētrainais kuģojums uz Virdžīniju kalpojis par pamatu drāmai “Vētra”. Diemžēl arī pašai indiāņu “princesei” vairs nebija lemts atgriezties savā dzimtenē – uz kuģa atceļā viņa nomira no tuberkulozes…

Pokahontas bērnība bija tam laikam un viņas ciltij gluži parasta, tiesa, saglabājušās ziņas, ka meitene esot bijusi gaužām spītīga, patstāvīga un palaidnīga, par ko ģimenē saukta Matoakas (“izlutinātā”) vārdā. Taču Pokahontas agrīnajos pusaudžu gados, 1607. gadā, Virdžīnijā ieradās baltādainie, kuri šeit vēlējās izveidot apmetni.

Sākums bija grūts. Viens no vīriem, kuriem bija uzticēta apmetnes izveidošana, kāds Džons Smits, tika sagūstīts. Leģenda vēsta, ka viņš palicis dzīvs, tieši pateicoties Pokahontai, jo virsaitis nespēja atteikt savai mīļākajai meitai. Citi avoti apgalvo, ka Pokahontas līdzdalība Smita liktenī esot bijusi minimāla vai pat vispār nekāda. Taču ir arī skaidrs, ka savukārt britu apmetne, kuras iemītniekiem gāja grūti, bez Pokahontas zināšanām par vietējiem augiem un ārstniecību pavisam noteikti būtu iznīkusi īsā laikā.

Saglabājušās arī neskaidras ziņas par to, ka ap 1612. gadu Pokahonta bijusi īsu laiku precējusies ar algonkinu kareivi vārdā Kokoums, taču skaidri zināms, ka 1613. gadā viņu sagūstīja briti, cenšoties panākt pārsvaru sarunās ar Pouhatanu. Kad Pokahontai radās iespēja atgriezties pie tuviniekiem, viņa to neizmantoja, bet gan pieņēma kristīgo ticību, Rebekas vārdu, un 1814. gadā apprecējās ar tabakas audzētāju Džeimsu Rolfi.

Gadu vēlāk abiem piedzima dēls Tomass, kurš kļuva par vienu no lielākajām tabakas plantatoriem Ziemeļamerikā, bet vēl pēc gada Pokahonta devās liktenīgajā ceļojumā uz Eiropu…

Lielbritānijā daudzus fascinēja jaunā indiāņu sieviete, citiem viņa karaliskā izturēšanās šķita neīsta un augstprātīga. Pati Pokahonta labprāt gribēja palikt Anglijā, un viņas vēlēšanās piepildījās visai traģiskā veidā: pēc visai pēkšņās nāves jaunā sieviete tika apglabāta Sv. Jura baznīcā.

Anglijā uzauga Pokahontas dēls Tomass, kurš pārcēlās uz mātes dzimteni jau pieaudzis.

Jaunākajos laikos vairākkārt mēģināts atrast Pokahontas mirstīgās atliekas un pārvest tās uz Ameriku, jo daudzuprāt viņa ir modernās Amerikas māte.

Interesanti, ka Disneja filma “Pokahontas”, neraugoties uz tās daudzajām vēsturiskajām neprecizitātēm, bija pirmā, kuras sižets balstās pieaugušas krāsainās sievietes dzīvesstāstā. Savukārt Pokahontas cilti, pamunkus, ASV valdība atzina tikai pērn – turpat 400 gadus pēc Pokahontas nāves un 20 gadus pēc multfilmas…

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+