Ekonomika
Bizness

Problēmas nemainās. Ārvalstu investori novērtē Latviju 0

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ikgadējā “Ārvalstu investīciju vides indeksa” prezentācijas pasākumā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Foto – LETA

Latvijā ārvalstu investoru noskaņojums gada laikā ir uzlabojies, trešdien, iepazīstinot ar Ārvalstu investīciju vides indeksu 2017.gadā, atzina tā veidotājs Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka problēmas īpaši nemainās, un pamatā tās ir saistītas ar demogrāfisko situāciju un darbaspēka pieejamību.

Aptaujātie investori Latvijas pievilcības pieaugumu ārvalstu investīcijām pēdējā gada laikā ir novērtējuši ar vidēji 2,5 ballēm no piecām, kamēr 2016.gadā Latvijas pievilcības kāpumu investori vērtēja ar divām ballēm. Savukārt Latvijas politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju vidi investori novērtējuši ar 2,9 ballēm pretstatā 2,3 ballēm gadu iepriekš.
Kā trīs jomas, kurās aizvadītā gada laikā nav redzams īpašs progress, investori minējuši demogrāfisko situāciju, darbaspēka pieejamību, kā arī veselības aprūpes un sociālo sistēmu.

Demogrāfisko situāciju indeksā investori novērtējuši ar 1,6 ballēm no piecām. Turklāt 74% aptaujāto atzinuši, ka šajā jomā gada laikā nav redzējuši nekādus uzlabojumus.

“Jā, demogrāfijā jūs nevarat sagaidīt straujas izmaiņas, bet kaut kādu progresu jūs gribat redzēt. Ja to redzēs, tad šī līkne nebūs ar lejupejošu tendenci. Šajā gadījumā jau investori nevērtē to, cik ir piedzimuši bērni, bet viņi vērtē politikas iniciatīvas, to, kas tiek darīts, lai demogrāfisko situāciju uzlabotu, piesaistītu atpakaļ aizbraukušos u.tml. Mēs šajā ziņā neko pozitīvu neredzam. Un, ja mēs šodien neredzam neko pozitīvu, tad ko mēs varam sagaidīt nākotnē?” intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Sauka.

Darbaspēka pieejamību indeksā investori novērtējuši ar 2,7 ballēm, tostarp 71% aptaujāto šajā ziņā arī neredz nekādus uzlabojumus. “Turklāt, kas zīmīgi, darba tirgū runa ir nevis par darbaspēka produktivitāti, bet tieši pieejamību. Visi kā viens teica, ka Latvijas darbinieku produktivitāti nebūt nevar saukt par sliktu,” intervijā piebilda Sauka.

Vēl viens sektors, kurā pagājušā gada laikā nebija vērojams īpaši liels progress, pēc investoru paustā, ir veselības aprūpe un sociālā sistēma. Tās kvalitāti indeksā investori novērtējuši ar 2,5 ballēm. Turklāt 71% domā, ka pērn tur nav bijuši vērojami uzlabojumi.
Lielākā daļa investoru – 57% – arī nesaskata uzlabojumus tieslietu sistēmā, 55% uzskata, ka nav mainījusies biznesa likumdošanas kvalitāte, bet 52% investoru pauduši, ka Latvijā joprojām valda neskaidrība attiecībā uz dažādiem nākotnes lēmumiem.

“Investori joprojām runā par ļoti ilgiem un sarežģītiem tiesas procesiem, kuri pat spēj paralizēt ikdienas darbu. Citi savukārt min, ka situācija nedaudz uzlabojas. Vienlaikus citātos dominē tāds vārds kā “neefektivitāte”. Mani šajā jautājumā visvairāk baida nevis tas, ka šī sistēma kaut kur klibo, bet tas, ka no Tieslietu ministrijas puses ir redzama akla iespītēšanās un nevēlēšanās redzēt lietas, kuras ir jāmaina. Es patiesi ceru, ka tas ir tikai publiskajā retorikā, jo no otras puses juridiskā izglītība Latvijā ir ļoti spēcīga, un gan Tieslietu padomē, gan citur ir patiešām spēcīgi juristi, kuri par problēmām nevairās runāt. Tādēļ es ceru, ka varbūt šī ministrijas pozīcija ir tikai publiska un politiski motivēta,” aģentūrai LETA pauda Sauka.

Savukārt pozitīvāk nekā iepriekš investori novērtējuši Latvijas izglītības sistēmas un zinātnes kvalitāti. Indeksā tai piešķirta 3,1 balle. Tostarp 17% aptaujāto pilnībā un 40% daļēji piekrituši, ka pēdējā gada laikā vērojuši izglītības sistēmas līmeņa uzlabojumus. Tāpat daudz labāk novērtēts atbalsts no valsts struktūru puses un komunikācija ar tām – 33% aptaujāto pilnībā un 24% daļēji atzinuši, ka pēdējā gada laikā atbalsts ir uzlabojies.

Investoru viedokļi dalās par nodokļu sistēmas kvalitāti – 17% aptaujāto investoru tajā saskata uzlabojumus, 40% tam piekrīt daļēji, bet 43% uzskata, ka pēdējā gada laikā nodokļu sistēmā nekas nav uzlabojies. “Caur rindiņām var lasīt, ka investori netic, ka viss paliks tā, kā ir pieņemts,” atzina profesors.

No atsevišķām Latvijas valdības iniciatīvām vislielāko investoru atzinību ir guvis lēmums ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt reinvestēto peļņu, kam seko eksporta kredītgarantijas un iesācējuzņēmumu darbības vides izveide. Savukārt zemākais vērtējums dots iecerei ieviest “nulles birokrātiju”.

“Ja jūs parunāsiet ar politikas veidotājiem ministrijās, tad viņi ar putām uz lūpām jums stāstīs, kā viss notiek, ka no 50 pasākumiem 45 ir ieviesti, trīs ir procesā un pie atlikušajiem diviem tūliņ ķersies. Uzņēmēji par to visu smejas vai raud, atkarībā no tā, kādā situācijā atrodas. Jo viena lieta ir visas šīs iniciatīvas uz papīra un pavisam cita lieta ir, kā tas izpaužas dzīvē. Visbiežāk investori runā par birokrātiju dažādās e-sistēmās un būvniecībā. Tāpat tika minēta neētiska un nelegāla uzvedība no valsts pārstāvju puses,” minēja Sauka.

Ārvalstu investoru noskaņojuma indekss tapis sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā un 2017.gadā tajā piedalījās 42 uzņēmumi, kuri veikuši ieguldījumus Latvijā.

LA.lv