Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. janvāris, 2016
Drukāt

“Providus” pētnieks rosina veikt VID amatpersonu “izsijāšanu” (5)

Foto: © meryll - Fotolia.comFoto: © meryll - Fotolia.com

Šaubu novēršanai par Finanšu policijas pārvaldes (FPP) un citu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu mantisko stāvokli nepieciešams veikt auditu, uzskata pretkorupcijas eksperts, sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.

Pagājušās nedēļas nogalē un šonedēļ mediju publiskotajā informācijā par VID amatpersonu deklarācijām un mantisko stāvokli Kalniņš saskata nevis korupcijas riskus, bet pazīmes, ka, iespējams, korupcija ir notikusi. Tagad VID vajadzētu “izsijāt un auditēt” šīs amatpersonas, savukārt likt mierā amatpersonas, kurām ir saprātīgs un leģitīms izskaidrojums par saviem ienākumiem un uzkrājumiem.

Ar amatpersonu pārbaudi ir jātiek VID galā pašam, jo Latvijā nav citas iestādes, kas pārbaudītu amatpersonas ienākumu un mantisko stāvokli, norādīja pētnieks.

Ja amatpersonām ir vērā ņemami neizskaidrojami ienākumi un uzkrājumi, kuru izcelsme ir neskaidra, tad viņām principā nevajadzētu strādāt augsta korupcijas riska amatos. “FPP izmeklētājs ir amatpersona, kurai ir augsts korupcijas risks,” uzsvēra Kalniņš.

Problēma ir tajā, ka Latvijā nav līdz galam sagatavots normatīvais regulējums par augsta korupcijas riska amatiem. Viņš uzskata, ka nepieciešams noteikt precīzākas prasības – ja cilvēks ir šādā amatā, tad par ienākumiem ir jābūt lielākai skaidrībai nekā amatā, kur korupcijas līmenis nav tik augsts.

Kā vēstīja Latvijas Televīzija, daudzi VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem – skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk – ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk – no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Pārbaudot vairāku FPP strādājošo deklarācijas, “De facto” bija atklājis, ka FPP izmeklētājs Roberts Dirnēns pēc mātes nāves ir saņēmis pusmiljonu eiro lielu mantojumu. Māte strādājusi par skolotāju, un viņai mantojumā nebija, piemēram, pēcpadomju laikā atgūtu namīpašumu. Taču saviem diviem dēliem viņa glabāja vairāk nekā 500 000 ASV dolāru skaidrā naudā. Aizvadītā gada nogalē Dirnēns no darba Finanšu policijā aizgāja.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. LAI TIK SIJĀ.BŪS ,KAS SHĒMAS TAISA KĀ IZKRĀPT NAUDU NO VALSTS.

  2. Kad vienreiz valstī varēs uz kādām amatpersonām paļauties?Visi korumpēti un kukuļņēmeji!Nevienu nopietni nesoda!Cik var spēlēt paslēpes un izlikties kaut ko darām?

  3. pie viena ari providus

    • Pie viena jāizpurina visi Providi, padomnieki, padomdevēji, sabiedrisko attiecību speciālisti un citi gnīdas, kuri piezīdušies valsts naudai ,un tik sūc.

  4. pareizi ir vecie kukuļņemeji jāpadzen, lai jauni tiek pie siles

Draugiem Facebook Twitter Google+