Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. marts, 2012
Drukāt

Puse Latvijas ceļu ir uz sabrukšanas robežas

bedres_leta

Eiropas Komisija apsver iespēju pārtraukt struktūrfondu līdzfinansējumu zemās ceļu būvniecības kvalitātes dēļ mūsu valstī, tajā pašā laikā aizvadītajā gadā tā arī netika apgūti visi ceļu būvei paredzētie līdzekļi. Ja šis būtu daiļliteratūras darbs par mūsu skarbo dzīves ikdienu, tad finālā galvenajam varonim, iespējams, būtu jāņem virve un jādodas uz mežu…

 

Tomēr šī nav daiļliteratūra, tādēļ ceļu būves stāstā iesaistītie bez manāma satraukuma vai kaut nelielas vainas apziņas turpina barot autovadītājus ar solījumiem par skaistāku nākotni. Piemēram, ka šogad ceļu sakārtošanā tiks ieguldīts deviņu gadu laikā lielākais ES struktūrfondu finansējums. Piemirsts gan piebilst, ka daļa no tā ir aizvadītajā gadā plānotie, bet neapgūtie līdzekļi, un nav nekādas garantijas, ka šogad līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši ES kvalitātes prasībām. Katrs autovadītājs var uzzināt, ka laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam ceļiem tiks izmantoti 560 miljoni latu no ES struktūrfondiem un salaboti vai no jauna izbūvēti vairāk nekā tūkstoš simts kilometru.

Līdzekļu izmantošana, protams, nedrīkst būt pašmērķis, jo darba rezultāta rādītājs nav izlietotās summas, bet sakārtotie ceļi. Līdzekļi ir izaicinājums un iespēja, kas jāizmanto par ceļu būvi atbildīgajām amatpersonām.

Eiropas Komisija pārmet Latvijai nekvalitatīvu rezultātu, izbūvējot ceļus par ES struktūrfondu līdzekļiem.

 

Par to var pārliecināties arī katrs autovadītājs kaut vai uz nesen izbūvētā Rīgas apvedceļa, kurā jau veidojas bedres, lai gan EK prasības paredz līdzfinansēto ceļu kalpošanu 20 gadu garumā. Kāds izskatīsies šis apvedceļš pēc diviem gadu desmitiem, ja jau pēc gada redzami seguma bojājumi?

 

Šoreiz nav runas par slikto Briseles onkuli, kurš grib ierobežot Latvijas patstāvību un neļauj būvēt sliktus ceļus par ES līdzekļiem. Runa ir par spēju pašiem pārvaldīt valsti un pašiem īstenot vitāli svarīgus procesus, piemēram, attīstīt ceļu infrastruktūru. Pārņem kauna sajūta, iepazīstoties ar publiskās telpas informāciju, ka Latvijai līdz marta beigām būs jāskaidro EK pārstāvjiem, kā mēs pārbaudīsim ceļu kvalitāti, citādi naudu vairs nedabūsim. Vai tas apliecina, ka līdz šim nav veikta ceļu būves un remonta kvalitātes kontrole, bet varbūt veicēji tomēr nav pietiekami kvalificēti un ar padomju skolas tradīcijām mūsdienu ceļu būves ekspertiem ir par maz? Iespējams, ka jāmet malā kautrība un jāaicina talkā eksperti no valstīm, kurās ceļu stāvoklis ar daudz labāks, lai EK atsūta speciālistus, kas palīdzētu pašmāju meistariem ceļu kvalitātes nodrošināšanā, jo līdzšinējā situācija signalizē ne tikai par līdzekļu, bet arī prasmju trūkumu.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+