Mobilā versija
Brīdinājums +19.7°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
24. augusts, 2015
Drukāt

Kāpēc remonta laikā nelaista ceļu, lai neceltos putekļi? Atbildam lasītājam (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Braucot no Suntažiem uz Ķegumu pa ceļu, kuru augusta pirmajās dienās remontēja, braucējiem bija jāizmanto grantētais apvedceļš. Bet uz dzelzceļa pārbrauktuves un tās tuvumā putekļu mākonis bija tāds, ka gandrīz uzbraucu riteņbraucējam. Kam būtu jāgādā par satiksmes drošību remonta laikā? Kāpēc nevarēja šo ceļa posmu nolaistīt ar ūdeni, lai putekļi neceltos?” jautāja Henriks Teivāns Lielvārdē.

Valsts uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova atbild, ka autoceļa posmā Inciems–Sigulda–Ķegums nekas neesot remontēts.

Bet no 5. līdz 6. augustam autoceļa posmā Inciems–Sigulda–Ķegums dzelzceļa pārbrauktuvi remontējis “Latvijas dzelzceļš”. Šajās dienās par apbraucamo ceļu ticis izmantots vietējais grantētais autoceļš Ciemupe–Ogresgals.

Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” pārstāvis Māris Ozols saka, ka putekļus, kas autobraucējiem samazina redzamību, rada nevis sliežu ceļa pārbrauktuve, bet grantētais autoceļš, ar to liekot saprast, ka par autoceļu uzturēšanu un satiksmes drošību tomēr būtu jāatbild uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi”: “Dzelzceļa pārbrauktuvju remonts allaž tiek saskaņots ar vietējo pašvaldību, lai tā laikus brīdinātu autobraucējus par nepieciešamību izmantot apbraucamos ceļus. Bet mums nav tiesību un tehnisku iespēju uzstādīt ceļa zīmes uz autoceļiem, kā arī nodarboties ar ceļu laistīšanu – par drošību jārūpējas autoceļu uzturētājam.”

“Latvijas dzelzceļa” pārstāvis iesaka autobraucējiem būt piesardzīgākiem un samazināt ātrumu, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuves, miglas, putekļu, lietus, snigšanas vai kādu citu redzamību traucējošo apstākļu ietekmē.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ceļu laistīšana var izmaksāt miljonus un mums tādu nav…

  2. Kur Latvijā ir grants celi ? Dolomīta šķembu ceļi gan ,un braukt pa tādiem ir murgs !!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+