Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. februāris, 2012
Drukāt

Putins sola jaudīgāku armiju

tanks_leta

Nevairoties lietot asus izteicienus un skarbus vērtējumus, Krievijas premjerministrs un topošais prezidents Vladimirs Putins laikrakstā “Rossijskaja gazeta” publicētajā rakstā solījis stiprināt valsts militāro varenību. Militārajai jomai un bruņojumam veltītais raksts ir sestais Putina publikāciju sērijā, kurā viņš iepazīstina ar savas prezidentūras prioritātēm.


 

Ar ieročiem grib “iedzīt” cieņu

“Mums nevajadzētu nevienu kārdināt ar savu vājumu. Skaidrs, ka nespēsim stiprināt savu starptautisko pozīciju, attīstīt ekonomiku un demokrātiskas iestādes, ja nespēsim aizsargāt Krieviju,” divas nedēļas pirms 4. martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām savā publikācijā prāto Putins. Draudus valstij viņš saskata NATO pretraķešu vairoga elementos Eiropā un Krievijas pierobežā uzliesmojošajos konfliktos. Tiesa, rakstā tā arī netop skaidrs, par kādiem “reģionālajiem konfliktiem” Putins runā. Lai nu kā, šiem draudiem Kremļa topošais saimnieks apņēmies stāties pretī, modernizējot Krievijas armiju un aizsardzības nozari, tostarp ieroču rūpniecību un bruņojuma ražotnes. “Pagājušā gadsimta milzīgās armijas ir novecojušas,” paziņoja Putins, piebilstot, ka “mūsdienu draudiem jāstājas pretī jaunai armijai”, kura būtu mobilāka un spējīga ātrāk reaģēt.

Netieši norādot uz NATO iesaisti Lībijas konflikta risināšanā un spriedzi ap Sīriju, Putins uzsvēra, ka Krievijai jāpaļaujas uz spēcīgu bruņojumu, lai citu valstu līderi skaidri saprastu Maskavas pozīcijas. Tās demonstrēt Putins iecerējis, turpmākajos desmit gados Krievijas armijai atvēlot 23 triljonus rubļu (409 miljardus latu). Tie tikšot tērēti militāro vienību apmācībai, jo pagaidām dažām vienībām nepieciešamas pat piecas dienas, lai būtu gatavas iesaistīties militārajās operācijās.

 

“Sauszemes spēkos ietilpstošajām vairāk nekā simt regulāro un īpašo uzdevumu brigādēm vajadzētu būt spējīgām militārajām operācijām sagatavoties stundas laikā, bet uz iespējamajām kaujas vietām nogādātām 24 stundās,” rakstīja Putins.

 

Šo vienību atbalstam viņš apņēmies iepirkt vai izgatavot tūkstošiem bruņutransportieru, vairāk nekā 400 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, 28 ar kodolraķetēm aprīkotas zemūdenes, vairāk nekā 50 karakuģus un vairāk nekā 600 kara lidmašīnas, kā arī Krievijas teritorijā izvietot jaunu “S-400” pretgaisa aizsardzības sistēmu un “Vityaz” pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Putins publikācijā iezīmē arī gaidāmās reformas bruņotajos spēkos. Šobrīd Krievijas armijā dien aptuveni miljons cilvēku. Putins grib panākt, lai līdz 2017. gadam 700 tūkstoši no tiem būtu profesionāļi, bet atlikušie – jauniesaucamie. Bet līdz 2020. gadam armijā iesaukto skaits tiktu samazināts līdz 145 tūkstošiem, taču saglabājot miljona armiju. Stāties armijā Putins mudināšot, piesolot dāsnas pensijas, sociālās garantijas un teicamu medicīnisko aprūpi.

 

Baidās no NATO

Apcerot NATO pretraķešu aizsardzības vairoga elementu radītos draudus Krievijas drošībai, Putins vilka paralēles ar Otro pasaules karu. Apgalvojis, ka Padomju Savienība iesaistījās karā, kad tai “negaidīti” uzbruka nacistu armija, Putins sprieda, ka viņš nevar vienkārši ignorēt NATO pretraķešu vairoga elementus pie Krievijas robežām. “Šajā jautājumā nevar būt par daudz patriotisma,” rakstīja Putins.

 

“Šodiena pieprasa spert izšķirošus soļus mūsu gaisa telpas aizsardzībai. Uz šādām darbībām mūs mudina ASV un NATO politika.” Viņš skaidroja, ka Krievija negrasās veidot dārgu pretraķešu vairogu, bet gan tādu, kas būtu pietiekami spēcīgs, lai aizsargātos no jebkādiem uzbrukumiem.

 

“Krievijas militārā un tehniskā atbilde amerikāņu globālajam pretraķešu vairogam un tā segmentiem Eiropā būs efektīva un asimetriska,” rakstīja Putins. Krievijas amatpersonas spītīgi nepievērš uzmanību Rietumu skaidrojumiem, ka Eiropā pretraķešu vairoga elementi nepieciešami, lai pasargātos no Irānas un Ziemeļkorejas draudiem. Putins gan pārliecināts, ka šā vairoga patiesais mērķis ir iznīcināt Krievijas kodolspējas, raksta ziņu aģentūra “AFP”.

Publikācijā viņš mēģināja atspēkot apgalvojumus, ka Padomju Savienība sabrukusi, ciešot neveiksmi bruņošanās sāncensībā ar ASV. Viņaprāt, tas neesot bijis iemesls padomijas iziršanai. Tas noticis, jo “sākās tirgus ekonomika” un vara “nevērīgi izturējās pret cilvēku interesēm”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+