Putinu gaida Japānā: cer pabeigt karu 0
Diplomātiskie apskatnieki ar lielu interesi gaida šoceturtdien un piektdien paredzēto Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīti Japānā un sarunas ar šīs valsts premjeru Sindzo Abi. Tiek pat runāts, ka pozitīva iznākuma gadījumā beidzot tiks sperts liels solis ceļā uz “Otrā pasaules kara pabeigšanu”. Proti, Japāna un Krievija varētu tuvināt pozīcijas jautājumā par Japānai pirms Otrā pasaules kara piederējušo salu grupu un process tuvākā nākotnē vainagotos ar Japānas–Krievijas miera līguma noslēgšanu, jo PSRS mieru ar Japānu pēc kara oficiāli nenoslēdza.
Sarunu darbakārtībā dominē ekonomiskie jautājumi, taču mediji atzīmē, ka Japānas premjers Sindzo Abe par savu misiju uzskata tieši tā saukto Ziemeļu teritoriju, kā japāņi sauc Krievijas šobrīd pārvaldītās Dienvidkuriļu salas – Iturupu, Kunaširu, Šikotanu un neapdzīvoto Habomai salu grupu –, pilnīgu vai daļēju atgūšanu. Japāna balstās 1855. gada Krievijas un Japānas robežlīgumā, kamēr Krievija, kas okupēja Dienvidkuriļu salas pēc 1945. gada, uzskata tās par savu likumīgu kara laupījumu. Šo domstarpību dēļ vairāk nekā pusgadsimtu kavējas miera līguma slēgšana un tāpat bremzējas abu valstu ekonomiskā sadarbība. Tomēr Abe vēlas, lai kompromiss par salām tiktu panākts vēl viņa pilnvaru laikā. Nedēļas sākumā, tiekoties ar bijušajiem Dienvidkuriļu salu iedzīvotājiem, viņš uzsvēra, ka sarunās ar Putinu grasās darīt visu, lai problēmu atrisinātu. Līdz Otrā pasaules kara sākumam minētajās salās dzīvoja ap 17 tūkstošiem japāņu. Kara beigās tie zaudēja mājas un bija spiesti pārcelties uz “lielo” dzimteni. Mūsdienās iedzīvotāju skaits salās ir lielāks – aptuveni 19 tūkstoši, taču saimnieciski Krievijai šobrīd tās ir bezperspektīva nomale. Ja Maskava apsolītu Japānai suverenitātes atdošanu pār salām kaut vai nedefinētā nākotnē, japāņi būtu gatavi investēt. “Abem šī tikšanās ir gan ar personīgu, gan stratēģisku nozīmi. Kopš Abe pirms aptuveni četriem gadiem stājās amatā, viņš kontaktu iedibināšanā ar Putinu ieguldījis ļoti daudz politiskā kapitāla un personīgā laika, noturot vairāk nekā desmit tikšanos ar Krievijas līderi,” gaidāmās sarunas komentē ASV žurnāls “Foreign Policy”. Japāņu politiķim vienošanās ir kas vairāk nekā politisks mērķis, jo par šo lietu savulaik cīnījies arī viņa tēvs Sintaro Abe, kurš bija aktīvs Japānas politikā 50. – 80. gados. Novērotāji Rietumos Putina vizīti uztver kā daļu no smalkas, daudzšķautņainas diplomātiskās spēles. Tokija, mazinot ģeopolitiskās domstarpības ar Krieviju, cer vājināt Ķīnas un Krievijas saites un demonstrēt ASV, ka Japānas ārpolitikai nav obligāti vienmēr jāatbilst Vašingtonas priekšstatiem. Ja Japāna uzstātos kā Krimas un Austrumukrainas dēļ ieviesto Rietumu ekonomisko sankciju sloga daļēja atvieglotāja, tā varētu cerēt uz izdevīgākiem darījumu noteikumiem ar Maskavu. Ne jau velti ASV pēdējā mēneša laikā atkārtoti aizrādījusi Tokijai būt uzmanīgākai sankciju jautājumā un vispār vēlmē draudzēties ar Krieviju. Savukārt Putinam draudzēšanās ar Japānu nepieciešama, lai vājinātu sankciju sekas. Maskavā cer, ka japāņu investīcijas atdzīvinās tās nīkuļojošos Tālo Austrumu reģionus. Turklāt tas būtu mājiens Ķīnai, ka tai reģionā nepieder Krievijas saimnieciskā partnera monopols. Krievijai iespējami draudzīgākā Donalda Trampa nākšana pie varas Baltajā namā it kā paver Japānai plašāku spēles laukumu attiecībās ar Kremli nekā agrāk. No otras puses, ir analītiķi, kas aicina nesteigties ar secinājumiem par Trampa ārpolitiku – tajā vēl pārāk daudz neskaidrību.
