Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. marts, 2013
Drukāt

Radošie kvartāli vēlas RD atbalstu – 10 000 latu gadā

foto - Letafoto - Leta

Lai nodrošinātu radošo kvartālu un teritoriju turpmāku pastāvēšanu un saglabātu aktīvas kopienas, šai iniciatīvai nepieciešams pašvaldības atbalsts. Kā vienu no īstermiņa risinājumiem Radošo kvartālu un teritoriju asociācija (RKTA) saskata jaunas pašvaldības finansējuma programmas izveidošanu jau no nākamā gada, paredzot katram radošajam kvartālam vidēji 10 000 latu dotāciju, ko tās varētu izmantot administratīvajiem tēriņiem un darbinieku algošanai, un komunālo izdevumu segšanai.

Asociācijas priekšsēdis Oļegs Ņikitins šodien, runājot par radošo kvartālu tuvākās piecgades attīstības plāniem, norādīja, ka patlaban izstrādāt kādus plānus vai stratēģijas būtu utopiski, jo vairākums šo radošo kultūras centru nav pārliecināti par nākotni pat pusgadu ilgā termiņā, un tiem nepieciešams pašvaldības atbalsts.

Ņikitins skaidroja, ka radošie kvartāli patlaban atrodas neapskaužamos apstākļos – kaut arī kultūras projektiem pieejami finansējuma konkursi un grantu programmas, taču radošo kvartālu piedāvājumus viegli izkonkurē tradicionāli pasākumi vai veiksmīgas biznesa idejas. Ieņēmumi, kurus radošie kvartāli gūst no pasākumu rīkošanas, tiek novirzīti organizēšanas izdevumu segšanai un nekustamā īpašuma apsaimniekošanai.

Sarežģītākā situācija veidojas ar administratīvajiem izdevumiem, jo ieņēmumu plūsma ir nestabila. Par radošo kvartālu attīstību lielākoties rūpējas cilvēki, kas tajā iegulda savu brīvo laiku un enerģiju no darba brīvajā laikā, taču arī šim entuziasmam var pienākt beigas. Daudzas radošas personības, kuru idejas paliek nesadzirdētas un tām panākt atbalstu neizdodas, pamet valsti.

Vienlaikus privātās iniciatīvas rezultātā izveidojušies kultūras centri pilsētai nodrošina lielu pienesumu – tie sakārto vidi, piepilda to ar kultūras aktivitātēm, piesaista plašu auditoriju un var veicināt tūrismu un pilsētas atpazīstamību, kā arī stiprina kopienas un veido publisku telpu, socializēšanās vidi, tādējādi aktivizējot un saliedējot sabiedrību. Tāpat radošie kvartāli var būt nozīmīgs atbalsts nodarbinātībā, gan radot darba vietas, gan iesaistoties mūžizglītības projektos. Patlaban Rīgas radošajos kvartālos kopumā tiek nodarbināti aptuveni 500 cilvēku, vēl apmēram tikpat tiek piesaistīti sezonāli.

Taču līdz šim radošie kvartāli atbalstu no Rīgas domes nav saņēmuši, drīzāk otrādi. Piemēram, Kaņepes kultūras centram papildus ikdienas raizēm radušās neskaitāmas viedokļu nesaskaņas ar apkaimes iedzīvotājiem – uz tām reaģējusi Rīgas pašvaldības policija, un tagad pret kultūras centru ierosinātas jau 24 tiesvedības. Divās no tām kultūras centrs uzvarējis, pārējās 22 joprojām ir aktīvas.

Roterdamas Erasmus universitātes lektore Ieva Rozentāle norādīja, ka, ņemot vērā radošo teritoriju pienesumu, citviet pasaulē tām tiek nodrošināts valsts un pašvaldību atbalsts. Piemēram, Nīderlandē, radošie kvartāli ir apzinātas plānošanas rezultāts – kopš 2007. gada Amsterdamā izveidota īpaša aģentūra, kas atrod neizmantotas ēkas un piedāvā tās maziem, radošiem uzņēmumiem, tādējādi panākot, ka pamesti nami tiek apsaimniekoti, savukārt jaunajiem uzņēmējiem pieejamas telpas par zemām izmaksām, slēdzot terminētus nomas līgumus un sedzot telpu izmantošanas amortizācijas izdevumus.

Pašvaldības Eiropā atbalsta kultūras centrus arī citos veidos, piemēram, iekļaujot pilsētas kultūras vidē un sniedzot finansiālu atbalstu, palīdzot nodrošināt infrastruktūru un nepieciešamības gadījumā uzņemoties vidutāja lomu starp radošās industrijas pārstāvjiem, institūcijām un apkaimes iedzīvotājiem. Tomēr Rozentāle atzina, ka šīs atbalsta formas tiek arī kritizētas, norādot, ka veidojas nevienlīdzīga situācija pret citiem mazajiem uzņēmējiem, tiek apšaubīta modeļa ilgtspēja un notiek ģentrifikācija – attīstoties kultūras centriem, ceļas apkārtējo īpašumu vērtība, un pašiem attīstības aizsācējiem dārdzības dēļ nākas meklēt citu vietu.

Arī Rīgas radošie kvartāli no pašvaldības vēlētos sagaidīt līdzīgu atbalstu, piemēram, sakārtojot infrastruktūru, attīstot veloceliņus. Ņikitins piebilda, ka radošo kvartālu kultūras procesos nevajadzētu iejaukties, jo tie attīstās paši par sevi, taču pašvaldība varētu palīdzēt ar komunikāciju, iesaistoties pasākumu popularizēšanā un, piemēram, ļaujot izvietot informāciju par tiem uz pašvaldības afišu stabiem. Tāpat pašvaldība varētu daļu funkciju uzticēt nevalstiskajam sektoram ne tikai gaismas festivāla “Staro Rīga” vai kultūras programmas “Baltā nakts” gaitā, bet arī, piemēram, svinot pilsētas svētkus. Pašvaldība varētu gan iesaistīties kopienu vadībā, zīmējot apkaimju kartes, gan arī radītās platformas izmantot atgriezeniskās saites iegūšanai, organizējot sabiedriskās apspriešanas.

Pretī radošie kvartāli piedāvā uzņemties un atbalstīt tādas pašvaldības funkcijas kā, piemēram, pilsētas popularizēšana, pilsētvides attīstība, vides sakārtošana, kultūras pasākumu organizēšana, mūžizglītības projekti, kā arī kultūras mantojuma saglabāšana ne tikai materiālā, bet arī zināšanu izpratnē. Kā piemēru Ņikitins minēja cepurnieka profesiju – patlaban to pieprot vairs tikai trīs aptuveni 68 gadus vecas kundzes. Jaunpienācēju šajā profesijā nav, taču radošās darbnīcas var kalpot kā “ligzda” profesijas turpināšanai.

Radošo kvartālu pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešama sadarbība ar pašvaldību un pilsētas līmeņa vīzija par to nākotni, un tad ar maziem ieguldījumiem varētu panākt lielus ieguvumus. RKTA būtu gatavi iesaistīties nepieciešamo kritēriju izstrādē, pēc kuriem varētu identificēt, kas ir un kas nav radošais kvartāls, kā arī piedalīties citu nosacījumu izstrādāšanā finansējuma saņemšanai.

Pašvaldības pārstāvji piekrita, ka radošajiem kvartāliem Rīgā ir liela nozīme un tie pat esot pieminēti un iekļauti Rīgas stratēģiskajos dokumentos, taču Rīgas domes Pilsētas stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls atzina, ka par to attīstību pagaidām nav domāts. Viņš norādīja – pat ja pilsētas mērogā radošo kvartālu ekonomiskais pienesums nav būtisks, jāņem vērā arī tas, ka tie pievelk jaunus, ekonomiski aktīvus cilvēkus un kalpo kā viens no iemesliem, kāpēc palikt Rīgā un Latvijā. Rīgas radošajiem kvartāliem ir liels potenciāls ne tikai tāpēc, ka pilsētā ir daudz piemērotu vietu šādas darbības attīstīšanai, bet arī tāpēc, ka tajā jau ir vairākas patstāvīgas, strādājošas teritorijas un organizācijas, kuras turklāt izveidojušas savu asociāciju.

Radošo kvartālu pārstāvji uzskata – ja pilsēta to atzīst par vērtību, nepieciešams runāt arī par atbalstu, jo arī pilsēta ir ieinteresēta to pastāvēšanā un attīstībā. Ruskuls savukārt uzsvēra, ka arī mērķprogrammas izveidošanai ir nepieciešams politisks atbalsts, un tādā gadījumā būtu jāizstrādā kārtība, kas un kādā uz finansējumu var pretendēt, un jāslēdz līgumi, kuros skaidri atrunāti finansējuma izlietošanas mērķi un sasniedzamie uzdevumi.

Radošo kvartālu pārstāvji gan pauda neapmierinātību, ka tiem gadu no gada ikreiz katrā situācijā ir no jauna jāpierāda savas darbības nozīme un pienesums pilsētas dzīvē. Tikmēr realitātē radošie kvartāli pārdzīvo smagu periodu, kuru mākslas centra “Totaldobže” vadītājs Kaspars Lielgalvis raksturoja kā “daudz vairāk, nekā krīze”.

Piemēram, “Totaldobže” vēl spēj turpināt darbu, tikai pateicoties tam, ka par VEF teritorijā esošajām telpām jāmaksā ievērojami zemāka nomas maksa, nekā to tirgus cena, bet māksliniekiem, kas uzstājas mākslas centrā, tiek maksāti simboliski honorāri, vai arī tie netiek maksāti vispār. Kalnciema kvartāla pārstāvji piebilda, ka kvartāls sevi piecu gadu laikā pierādījis kā kvalitatīvu kultūras centru, un vēlētos paplašināt piedāvāto programmu, taču bez atbalsta tas būtu sarežģīti. Savukārt Kaņepes kultūras centra vadītājs norādīja, ka, piemēram, viņa gadījumā 10 000 latu dotācija noderētu, lai nosegtu 4000 latu nomas maksu gadā par skvēru pie kultūras centra, kur agrāk bijusi autonovietne. Papildus līdzekļi no malas ļautu arī nosegt apkures rēķinus ziemā, lai apmeklētājiem varētu atvērt ne tikai pirmo, bet arī kultūras centra otro stāvu.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norādīja, ka radošās industrijas termini, stratēģija, pasākumi un pienākumi sabiedrībā nav gana skaidri un tie ir jāskaidro sabiedrībai. “Joma ir ļoti dažāda, tās spektrs ir no viena cilvēka pārliecības līdz strukturētām vienībām. Asociācijas esamība ir kritiski svarīga, lai būtu iespējama sistemātiska un konstruktīva saruna un lai nonāktu pie konkrētām atbalsta idejām,” uzsvēra Princis.

Vienlaikus arhitekts uzsvēra, ka radošajiem kvartāliem jebkurā gadījumā būs jāpamato, kā nevalstiskais sektors spēs pildīt pašvaldības uzdevumus, un tikai tad būs iespējams slēgt līgumus, kuriem seko finansējums. Arī Ruskuls piekrita, ka “visas labās idejas var nograut juristi”, pasakot, ka šāda veida atbalsts neatbilst pašvaldības funkcijām un šādu nekritiski piešķirtu dotāciju tiesiskumu varētu apšaubīt arī Valsts kontrole un citas pašvaldību darbu uzraugošas institūcijas.

Rīgas Urbānā institūta līdzdibinātājs Jonass Buhels šodien pauda prieku, ka uz sanāksmi ar radošajiem kvartāliem bija ieradušies arī vairāki partijas “Vienotība” politiķi, viņu vidū arī mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte, vides aktīvists Uģis Rotbergs, domes deputāte Ieva Akuratere, domnieks Valdis Gavars un citi, taču viņš uzsvēra, ka dialogs ar pašvaldību nedrīkst būt tikai priekšvēlēšanu aktivitāte. “Tai ir jābūt kvalitatīvai un stabilai komunikācijai,” uzsvēra Buhels.

Vienlaikus viņš piebilda, ka uzņēmējiem, kas veido un darbojas radošajos kvartālos, nepieciešams sniegt atbalstu ne tikai finansiāli – viņš uzskata, ka ne mazāk nozīmīgi būtu nodrošināt uzņēmējiem papildus zināšanas un iespējas, kā piesaistīt papildus finansējumu no dažādiem Eiropas Savienības projektiem, sponsoriem, mecenātiem, un lai šos resursus uzņēmēji spētu izmantot pēc iespējas gudrāk un efektīvāk.

RKTA un pašvaldības pārstāvji bija vienisprātis, ka par šiem jautājumiem nepieciešamas papildus tikšanās, kurās pārrunāt ne tikai finansējuma jautājumus, bet arī idejas, kā risināt radošo kvartālu attīstības un sadarbības jautājumus ar institūcijām un tuvējās apkaimes iedzīvotājiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+