Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūnijs, 2014
Drukāt

Ratnieki atgriežas no Anglijas Staļģenē un veiksmīgi 
sāk zemeņu biznesu (46)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc atgriešanās no Anglijas Staļģenes pagasta "Vībotņu" saimnieki Gita un Agnis Ratnieki pārsteiguši kolēģus un pircējus ar ļoti augstas kvalitātes siltumnīcā audzētajām zemenēm.

Mērķtiecība, fanātiska darba mīlestība, Anglijā apgūto zināšanu un naudas prasmīga izmantošana, sākot jaunu uzņēmējdarbību Latvijā, ļāvusi Staļģenes pagasta “Vībotņu” saimniekiem Gitai un Agnim Ratniekiem pārsteigt kolēģus un pircējus ar ļoti augstas kvalitātes siltumnīcā audzētajām zemenēm. Pirmās ogas saimnieki pircējiem piedāvāja jau 18. aprīlī – tik agri, šķiet, Latvijā tas nebija izdevies nevienam. Gita smej – nākamajā gadā Ratnieki centīšoties pircējiem ar zemeņu našķi sarūpēt 1. aprīļa pārsteigumu.

Aicinājumu 
atrod Anglijā


Pirms desmit gadiem abi Salaspils ūdensapgādes uzņēmuma “Valgums” labi ieredzētie un cienījamie darbinieki secināja – sapni par savu māju un mauriņu ar Latvijā maksātajām algām īstenot neizdosies. Anglijas dienvidos, Čederā, netālu no Bristoles, atrasts darbs pie šīs valsts mērogiem maza siltumnīcu zemeņu audzētāja, kas ar lauksaimniecību nodarbojas jau piektajā paaudzē. Viņa saimniecība gada laikā vāc divas ražas pa 110 tonnām zemeņu.

“Mums uzreiz iepatikās gan vide, gan arī saimniecība. Sapratām – gribam audzēt zemenes. Es saimniekiem nevarēju paskaidrot, ka strādāju viņiem tā, kā es strādātu sev,” tā Gita. Sešos gados apgūti zemeņu audzēšanas “knifi”, iegūta tik augsta reputācija, ka Anglijas saimnieki piedāvājuši atbalstu mājokļa pirkšanā. Kad redzējuši – pierunāt latviešus uz palikšanu neizdosies, mēģinājuši no citas puses – aicināja kļūt par zemeņu stādu izplatītājiem Latvijā. “Negribam būt kalpi savā zemē,” Ratnieku izvēli pašiem sākt nodarboties ar augļu un dārzeņu biznesu Latvijā pamato Gita. Lai gan neviens no Ratniekiem nav ieguvis lauksaimnieka izglītību, “Vībotnēs” pirms trīs gadiem sākuši ar 0,3 ha platības uzaršanu un nelielas siltumnīcas būvniecību.

Patlaban saimniecībā 3,5 ha platībā audzē zemenes, tostarp siltumnīcā un uz lauka, tomātus, kartupeļus (pirmie jau nobaudīti, tie ir no Skotijas, pēc novārīšanas iegūst lillā krāsu), pupiņas, gurķus, bietes, tostarp sarkanās un dzeltenās, burkānus – agros un lillā krāsā, zirņus, cūku pupas, sīpolus un ķiplokus. Vēl stādīs arī rāceņus, kāļus, bet siltumnīcā pēc zemeņu novākšanas – melones un arbūzus. Saimnieki atzīst – par zemenēm viņi zinot visvairāk, tāpēc šo biznesa virzienu iecerēts attīstīt vispamatīgāk.

Visus “knifus” neatklāj


“Temperatūra siltumnīcā nedrīkst būt zemāka un augstāka par noteiktu skaitli. Ja svārstību robežu pārsniedz, tad zemeņ­oga sāk gulēt, tā veidojas neglīta,” stāsta Agnis. Temperatūras svārstību intervālu viņš neatklāj. “Vībotņu” siltumnīcā redzam, ka plauktos cilvēka krūšu augstumā izvietotajās putuplasta kastēs ogas nav jāmeklē lapās, tās pašas sniedzas plūkšanai. Zemenes šeit iestādītas 1. martā un nākamajās vairāk nekā 50 dienās tām gandrīz ik brīdi klāt bija kāds no saimniekiem. Arī ogu lasīšanā, tāpat kā citos saimniecības darbos, darbojas vien Gita un Agnis. “Mēs spiežam uz kvalitāti un tiešo kontaktu ar pircēju. Viņam jāsaņem vislabākās ogas, tomēr, ja pārdošanā izmantošu starpnieku, tad nezinu par glabāšanas apstākļiem un kvalitāti garantēt nevaru. Cietīšu zaudējumus, tomēr sliktas kvalitātes ogas nepārdošu, vārīšu ievārījumu,” savus darbošanās principus formulē “Vībotņu” saimniece.

Saviem spēkiem un no pašu mežā cirstajiem un lobītajiem kokiem būvētajās divās siltumnīcās aug 3000 ‘Sonātes’ un ‘Rumbas’ zemeņu stādu. Tie pirkti no Jura Švarca SIA “Malnalkšņi ET”, kas stādus ved no Nīderlandes. Zemenēm vajadzīga arī rūpīga vēdināšana un gaisma. Ogu, ko Gita dēvē par princesēm, audzēšanā neizmanto ķīmiskos līdzekļus – tas iespējams, pateicoties sadarbībai ar SIA “Bioefekts”, kas ražo dabiskās baktērijas, kas pasargā augu no slimošanas.

Agnis no metāllūžņu vākšanas punktos iegūtajām caurulēm izveidojis apkures sistēmu, šajā gadā pirmo reizi darbojas arī zemeņu pilienveida laistīšanas sistēma.

Darbošanās principi


“Mēs cenšamies saimniekot ar prātu. Baidāmies no aizdevumiem, tāpēc neīstenojam nevienu Eiropas projektu. Pa metāllūžņu punktiem ir vāktas arī arkla, vagotāja un citu agregātu detaļas. Meklējam, kur lētāk. Nākamajā gadā ceram uzbūvēt zemenēm tuneli. Ideju ir daudz,” tā Agnis.

Gita papildina – pēc naudas tērēšanas 1923. gadā būvētās mājas un 6,5 ha zemes pirkumam viņi ieradušies savā īpašumā bez aizdevumiem un ar 500 eiro. Ļoti palīdzējuši un aizvien palīdz kaimiņi, tostarp lielražotājs “Fito Agro”, kas pirmajā gadā uzaris lauku.

“Vībotnes” izmanto vien kūtsmēslus un “Bioefekta” baktērijas, lai gan nav bioloģiski sertificētā saimniecība. Šā gada pavasaris bijis pirmais, kad Ratnieki no draugiem pavasarī nav aizņēmušies naudu zemeņu stādu pirkumam un pavasara darbiem. “Pērn savelkot galus kopā, secinājām, ka saimniecība darbojas ar nelielu, tomēr peļņu. Vislielākais prieks ir par pircēja smaidu, par skaisto un garšīgo ogu, kas rosina pārvarēt grūtības un darboties tālāk, ” tā G. Ratniece.

“Vībotņu” zemenes Rīgā var nopirkt vien Kalnciema ielas tirdziņā, tās pēc pasūtījuma piegādā arī ie­stādēm un uzņēmumiem. Pirmie daži desmiti kilogramu ogu aprīlī maksāja 25 eiro. Dārgi? “Mēs dažkārt arī darbojamies 24 stundas diennaktī. Salīdzināsim mūsu veikumu, piemēram, ar ēdiena porciju restorānā, viskija pudeli vai no Ķīnas atvestu velosipēdu, kam tirgotājs uzliek 1000% lielu uzcenojumu. Tas šķiet normāli. Ja zemnieks savai izaugsmei vēlas vairāk pelnīt, tad sāk darboties stereotips par viņu. Mums pašiem vajadzētu sevi vairāk novērtēt un saprast, ka varam,” uzskata Gita. Viņa piebilst – it kā dārgās zemenes pērk gan pensionāri, gan arī miljonāri. Savukārt Agnis teic, ka grūtāk ir pārdot zemenes par desmit, nevis par 25 eiro. Saimnieki gribētu, lai šajā sezonā zemeņu cena nekristu zem trīs eiro par kilogramu.

Saimnieki uzsver – viņi var veiksmīgi darboties vien tad, ja piedāvās tirgum ko īpašu – agrās zemenes, agros kartupeļus un retu šķirņu dārzeņus. Ratnieki teic, ka daudzi viņu draugi interesējas par gaitām Latvijā un vēlas no Anglijas atgriezties dzimtenē. “Vajadzētu izveidot īpašu portālu, kur aizbraucēji klāstītu iemeslus, kas viņiem liedz to darīt. Būtu vajadzīgs vien neliels atbalsts, iespējams, jāizveido programma, kas rosinātu cilvēku atgriešanos dzimtenē,” tā Gita.

Ratnieki no pilsētniekiem ir kļuvuši par pārliecinātiem lauku cilvēkiem. “Vībotņu” saimniece uzsver: “Viss šajā dzīvē ir mainīgs, vērtība mainīga visam, izņemot zemei. Ja nu gadījumā kas, es ar savu kartupeli izdzīvošu. Volstrītas brokeris vai menedžeris – nezinu. Zeme ir laime un pasaulē vislielākā vērtība.”

Zemenes1_TS_1Veiksmes formula



Starts


2009. gadā par sešos gados Anglijā nopelnīto naudu nopērk māju un 6,5 ha zemi Staļģenes pagastā,

pirmajā gadā iestāda dārzeņus 0,3 ha platībā un siltumnīcā 500 zemeņu stādus.

Izaugsme


Nākamajos gados izveido divas siltumnīcas, palielina 
zemeņu stādu daudzumu siltumnīcā līdz 3000, bet uz lauka – līdz 7000 stādiem, sāk audzēt dārzeņus 3,5 ha platībā, veido augļu dārzu,

ražu pārdod Kalnciema ielas tirgū un iestādēm, ražas pārpalikumu Nakts tirgū Rīgā.

Nākotne


Aprobēs jaunas zemeņu un dārzeņu šķirnes Latvijas apstākļiem,

veidos tuneļveida siltumnīcu un ābeļdārzu ar retām šķirnēm,

saimniecībā vairāk mehanizēs ražošanas procesus.

Pievienot komentāru

Komentāri (46)

  1. Man prieks par jums! Lai Dievs sveetii juusu darbu un gjimeni 🙂

  2. MALAČI! LAI JUMS VISS IZDODAS !!!

  3. Tas tā dīvaini, ka daudzreiz dārgākas preces ražošana tiek uztverta, kā veiksmes stāsts. Bet tas jau pie latviešiem…

  4. Ja vel valsts Prezidents būtu jauns Kārlis ar savas valsts tautsaimniecības sapratni… Tad Dānija atkal nebūtu tālu un mes nebūtu mēslainē ar zoo un atklaisto Saeimu vēlētiem prezidentiņiem… Kas strādā jau ir arī Staļģenē tikai kas strādā Saeimā tā vāji un ļoti vāji…

  5. No sirds vēlu izaugsmi un noieta tirgu.Savam paziņam ar stāstīju par zemeņu audzēšanu Skotijā,bildes rādiju,bet neieinteresēju – kuļas,bez attīstības perspektīvām….

  6. cepuri nost par apņēmību, ļoti gribētos cerēt kad VID un PVD viņus nepakārs piemājas ābelē, un mēs nelasīsim šeit rakstu “Pateicoties jaunam likumu projektam, bankrotē saimniecība”.
    Lai veicas un nelaižas rokas, ceru viņu piemērs būs laba iedvesma arī citiem:)

  7. Pievienojos visiem pozitīvajiem komentāriem, lai čaklajiem un uzņēmīgajiem cilvēkiem VISS izdodas!

  8. malači!!!!!! turās!!!!!!!!!!

  9. Vareni!Veiksmi!

  10. Jā, Anglijā māk izaudzēt zemenes.
    Ceru, ka šo pieredzi ar vien vairāk Latvijā praktizēs.
    Latvijas pieredze- novāc skaistas ogas un tad ar lāpstiņu saber maisiņā. Kurš tad grib tādas pļockas ēst.:(
    Anglijā tur par zemenei paši nepieskaras, tikai kātiņam, uzmanīgi ieliekot kastītē.
    Lai Gitai un Agnim viss izdodas! Enerģiju un izturību, kā arī daudz klientu!

  11. Prieks par uzņēmīgiem cilvēkiem,lai izdodas!

  12. Prieks par Jums!Lai veicas!

  13. Ziņot to ka brālis ar sievu cīnījās un cīnās ,to maz cilvēki var un spēj.

  14. Cepuri noņemu,šo cilvēku priekšā.Arī es braukšu strādāt uz tālieni,lai censtos palīdzēt savam cilvēciņam šeit mazu biznesiņu atvērt.Negribu pamest Latviju,bet šeit ar godīgu darbu,sākt godīgu biznesu,nav iespējams-tāda ir mūsu valsts 100 ,,gudro,, galvu politika.

  15. Zinot kā viņi strādā…rūpīgi, ar apdomu, sezonas laikā uz maiņām gultas vieta siltumnīca, tad tā odziņa ir zelta vērta. Prieks, ka viens par otru rūpējas un iet roku rokā…ari tam ir nozīme.

  16. tiešām liels prieks par šo jauno ģimenīti.Lai veiksme stāv blakus ik brīdi,jo tas nav viegls darbs,var izjust ik teikumā,ka viņi šo darbiņu ir izlolojuši ārzemēs un savā dzimtenē to turpina ar lielu mīlestību.DIEVA svētību Jūsu darbiņam.

  17. malači,lai veicas!

  18. Malachi! Lai veicas!

  19. Nopirku šīs zemenes pirms pāra nedēļām Kalnciema tirdziņā:) – ļoti ekselenetas!!

  20. Tagad varētu pārmaiņas pēc angļi braukt uz LV strādāt par zemeņu lasītājiem. 😉

  21. Ar darbu un gudru prātu var daudz panākt.Prieks .ka neņem kredītus .Ogas skaistas .

  22. Lai tik turas,lai vinjiem veicas!

  23. Tāds biznesss, ir GODA BIZNESS!!!Un tauta CIENīīS TĀDUS MūSU VALSTS SAIMNIEKUS(GODĪGUS).
    Ne tos! kas par nozagtiem valsts līdzekļiem sev ceļ PILIS UN VILLAS un ienīst savu(nabagu)tautu…

  24. Busu Lv.noteikti aizbrauksu ciemos pagarsot jusu zemenes.Malaci lai jums veicas.

  25. Sestdien Kalnciema tirdziņā pirku-ļoti garšīgas,saldas un stingras ogas!Padārgas gan…ja salīdzina ar ievestām:(

  26. Lai veselība, prieks un izdošanās! No Jums pamācīties katram!

  27. Malači! Prieks par čakliem jauniem cilvēkiem!!!

  28. Nu ko lai saka-MALAČI! Un galvenais,ka nu Jūs esat Staļģenieši un mūsu pagasta lepnums!!!
    Lai veicas-bibliotekāre no Zemdegām.

  29. man prieks un lepojos ar savas draudzenes arī Anitas dēlu un vedeklu.Lai jums jaunieši veicas un lai arī citi jūsu Ratnieki atgriežas.

  30. tiešām lai izdodās,pozitīvi jauks smaids Jums!!!

  31. Prieks lasīt!
    Veiksmi!

  32. liels prieks par vinjiem.malachi un veiksmi it visaa!!!

  33. Malači ! No visas sirds vēlu, lai izdodas viss iecerētais !

  34. Nav jācenšas dabūt atpakaļ visi aizbraukušie, bet tieši šie uzņēmīgie un strādāt gribošie. Jo Latvija pastāvēs ne jau pateicoties uz klaigātājiem un lielāku algu prasītājiem, bet gan uz uzņēmīgiem un ražot spējīgiem cilvēkiem.

  35. Jums jau ir zelta medaļa dzīves olimpiadē,tagad vajadzētu sākt dzīvot!

  36. Man prieks par Jums, lai veicas !

  37. Malači,ko var teikt!!!Prieks par cilvēkiem,kuriem izdodas:)
    Taču problēma ir cita,drīz nebūs kam pārdot zemenes,jo jau kārtējā ģimene sēž lidostā uz čemodāniem, lai pamestu šo valsti pavisam,nav valsts atbalsta iedzīvotājiem:(
    Arī šie nekur nebūtu braukuši,ja valsts atbalsts būtu bijis:(

    • Aizbrauca bez valsts atbalsta, bet arī atgriezās bez tā. Secinājums? Pašiem jāstrādā, nevis jāgaida, kad valsts to jūsu vietā izdarīs.

      • Arī manējie kā aizbrauca pirms 4 gadiem bez atbalsta,tā tagad tikko atgriezās,arī bez atbalsta. Bet dēls jau darbu atradis un strādā,vedekla gaida bērniņu-arī bez atbalsta. Viss notiek.

    • Nevajag fantazēt. Tie lielie vaimanātāji par “valsts atbalstu” nekad nav bijuši tie, kuri parasti pērk labas, bet salīdzinoši dārgas vietējās ogas.

  38. sveiciens Gitai vārda dienā!!!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+