Mobilā versija
+10.3°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
12. februāris, 2017
Drukāt

Andrejs Klementjevs: Reira dīkstāve (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Andrejs Klementjevs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts ("Saskaņa")

Izlasot interviju ar labklājības ministru Jāni Reiru (“Latvijas Avīze”, 8. februāris), vēlos paust arī savu redzējumu par nozares problēmām. Jāpiebilst, ka 11. februārī aprit gads, kopš J. Reirs ir labklājības ministra amatā.

Neskatoties uz ekonomikas augšupeju, Latvijas cilvēku nabadzība aizvien palielinās. Viena piektā daļa jeb 424 000 Latvijas cilvēku ir pakļauti nabadzības riskam, respektīvi, viņu ienākumi uz rokas nepārsniedz 318 eiro. Strauji pieaug pensionāru nabadzības risks – 2014. gadā pensionāru nabadzības risks bija 36,7%, bet 2015. gadā tas ir pieaudzis līdz 41,9%.

Taču labklājības ministrs J. Reirs savā gadu ilgajā darbībā nav piedāvājis nevienu vērā ņemamu priekšlikumu, kas varētu uzlabot pensionāru dzīves līmeni. Tā, piemēram, neapliekamais minimums pensionāriem nav palielināts kopš 2006. gada. 2006. gadā vidējā pensija bija ap 150 eiro un valsts budžets bija ap 4,8 miljardiem eiro, savukārt šobrīd vidējā pensija ir ap 290 eiro un valsts budžets vairāk nekā astoņi miljardi eiro, taču neapliekamais minimums pensionāriem nemainīgi ir 235 eiro. Šāda dīkstāve sociālajā sistēmā ir nepieļaujama.

Savā publiskajā komunikācijā labklājības ministrs uzsver, ka sociālajā sistēmā uzlabojumi nav iespējami, ja cilvēki nesaprot to, ka visiem ir jāmaksā nodokļi. Taču pats ministrs ar savu rīcību tieši veicina cilvēku neuzticību mūsu sociālajai sistēmai. Speciālais budžets ir domāts tam, lai cilvēki maksātu sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pēc tam šo naudu saņemtu atpakaļ pensiju un vecāku pabalstu veidā vai krīzes situācijās kā bezdarbnieku vai slimības pabalstus. Cilvēkiem ir jāredz tas, ka viņu samaksātā nauda tiek tērēta konkrētajiem atbalsta veidiem, nevis administrēšanai un ierēdņu aparāta uzturēšanai. Taču labklājības ministrs atbalsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības aģentūras finansēšanu no speciālā budžeta.

Aizvien netiek risināts jautājums par mazajām pensijām cilvēkiem ar lielu darba stāžu, ko Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plānoja atrisināt caur jauno indeksācijas kārtību, lūdzot sagatavot atbildīgajai ministrijai šo iniciatīvu. Labklājības ministrija to nav izdarījusi un šis jautājums nevirzās uz priekšu jau desmit mēnešus. Ja līdz vasaras sākumam šie priekšlikumi netiks pieņemti, tad indeksāciju nevarēs iekļaut 2018. gada budžeta paketē. Uzskatu, ka šāda rīcība no ministrijas puses ir sabotāža.

Vienlaikus mēs redzam, ka to iestāžu darbs, kas sniedz pakalpojumus sociālajā jomā, nav kvalitatīvs. Piemēram, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā (VDEĀK) joprojām pastāv nopietnas problēmas ar personālu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Taču ministrs saglabā amatā VDEĀK vadītāju, kura profesionālajā darbā ir konstatēti trūkumi un kurš nespēj piedāvāt risinājumus iestādes darba uzlabošanai. Šāda neskaidra ministra rīcība attiecībā uz ierēdņiem, kuri slikti pilda savu darbu, nekādi neveicina iedzīvotāju vēlmi maksāt nodokļus.

Reira kungs savas darbības laikā nepiedāvā uzlabojumus pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, kas turpina slīgt arvien lielākā nabadzībā, taču valdība noraida arī visus opozīcijas priekšlikumus, piemēram, kaut nedaudz celt neapliekamo minimumu pensionāriem vai ieviest atraitņu pensijas, kas pastāv visā Eiropā, izņemot Latviju un Bulgāriju. Vai labklājības ministra J. Reira bezdarbība ir apzināta? Vai arī ministra kungs nav piemērots šim amatam?

 

Visu rakstu lasiet portālā la.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Reira un Čakšas dīkstāve! Jo,piemēram,Čakša sola uzsākt reformas tikai 2018.gadā! Un tas ir vēl viens iemesls sekot gan Igaunijas,gan Grieķijas piemēram-apvienot labklājības un Veselības ministrijas vienā,samazinot kā departamentu skaitu līdz vienam un birokrātu skaitu līdz pirmskara septiņpadsmit!Jo īpaši,ņemot vērā apjomīgo iedzīvotāju skaita sarukumu! Būtu nauda ne tikai ārstu algu palielināšanai,bet arī slimokasu atjaunošanai Latvijā.

  2. Noziegums turpinas!Tā ka neesmu nosūtīts uz atkārtotu arodslimības apstiprinājumu,tad vairs oficiāli vairs neesmu arodslimnieks?Tā ka neesmu atkārtoti nosūtīts uz atkārtotu invaliditātes apstiprinājumu,tad arī invaliditāte ir beigusies?Īstenībā neārstētā arodslimība progrese,sāpes kļūst arvien neciešamakas,bet papīros viss ir kārtībā.Kad noziedznieki tiks saukti pie atbildības par apzinātu kaitējuma nodarīšanu,par fizisko un morālo moku radīšanu?

  3. meistaru plāns bija Latviju finansiāli galīgi uzspridzināt. Tas neizdevās bet valsti gan smagi izkropłoja. Veiksmes stāsts ir tas, ka esam vēl noturējušies pie dzīvības un ne veiksmīgi iznīcināti.

  4. Viss sākās 2008.gadā Atbildēt

    “Viss sākās 2008.gadā,kad sākās pasaules finanšu krīze.Budžeta glābšanai Dombrovska valdība no sociālās apdrošināšanas fonda paņēma pensiju uzkrājumus 800 miljonu latu apmērā.Vienkārši konfiscēja,nevienam neprasot,bez jebkādiem likumīgiem lēmumiem.Saeimas lēmuma nebija.Tātad valdība darīja ko gribēja,bez likumiska pamata.Pēc tam trīs gadus piemēroja negatīvu koeficientu pensiju aprēķināšanā,arī bez jebkāda tiesiska pamata.Likums nosaka,ka Ministru Kabinets var regulēt koeficientu tikai inflācijas robežās.Citiem vārdiem,koeficients var tikai pieaugt,bet ne samazināties.
    Desmitiem tūkstošu cilvēku faktiski zaudēja pensijas 50-150 eiro mēnesī.
    Tas nevarētu notikt nevienā citā pasaules valstī.Patiesībā to varētu saukt par gadsimta laupīšanu.Neviena amatpersona netika sodīta.Gluži pretēji,mēs’izpelnījamies ES uzslavu,bet Dombrovska kungs ieguva atbildīgu amatu.”
    Skat.”Patvaļa un nelikumības Latvijas pensiju sistēmā”,Iļja Gerčikovs,nra.lv,25.maijs 2015.

  5. “Latvijā ir samudžinātas vienā katlā nesavienojamas naudas: sociālā apdrošināšana (ko veido strādājošo apdrošināšanas iemaksas),ir salikta kopā ar pavisam citiem izdevumiem,kurus valdībai ir pienākums segt no pamatbudžeta-izdienas pensijas,pabalsti ģimenēm,bērniem,invalīdiem kopš dzimšanas,černobiļiešiem,dzimšanas un apbedīšanas pabalsti utt.Šim samudžinājumam piešķirts nosaukums”sociālais budžets”.Iestāstīt tautai,ka tā esot pareizi,nebija grūti.Jo atmiņā palikusi padomju laika kārtība,kad bija viens kopējais katls,un partija izšķīra strīdiņus,kuram no tā dot,un kuru atstāt bešā.”
    Skat.”Ivars Redisons: Ne tikai par pensijām,jeb kā valdība parādu kārtoja”,Ivars Redisons,Latvijas sociālo reformu biedrībaspriekšsēdētājs,Delfi.lv,6.aprīlis 2012.

  6. Tu esi vajadzīgs Krievijā, tur iet pavisam sūdīgi.

  7. Pensionētie arodinvalīdi,arodinvalīdi joprojam tiek diskrimineti-netiek ārstēti,nesaņem zāles,nenotiek.veselības pārbaudes,netiek nosūtīti uz atkārtotam invaliditātes komisijam tādejādi atņemot invalīda statusu bez kāda pamatojuma.Par to būtu jāprasa atbildība no darba inspekcijas,invaliditātes komisijas,no ģimenes ārstiem.Tātad par iespēju diskriminet pensionētos darba invalīdus ir atbildīgs Reirs,kurš izvairas pat komentet šādu noziedzīgu darbību.

  8. pensionārs ar 47 g darba stāžu Atbildēt

    Acīmredzot valdošā koalīcija ir izsmēlusi visas iespējas pensionāru sociālo jautājumu risināšanas jomā.
    Redzam ka atklātā veidā saeima sadala finanšu līdzekļus virs 20 miljoniem eiro….un tāpēc koalīcijas deputātu rīcību rādās ka jāsauc par koruptīvu.
    Pensionāri būtu gandarīti ja šie miljoni būtu veltīti viņu sociālā stāvokļa uzlabošanai.
    Visā budžeta apspriešanas gaitā apspriešanai netika izvirzīts neviens koalīcijas priekšlikums pensiju jomā
    Liekas ka vara aizmirsusi ka no sociālā budžeta bankas Parex glābšanai tika izņemti lieli finanšu līdzekļi un patreiz vēl nav atgriezti šajā budžeta sadaļā!!!Tas nav paredzēts arī 2017.g.budžetā.
    Varbūt ka Reirs var paskaidrot sabiedrībai kāpēc ir tā noticis ka netiek pildīts solītais

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+