Mobilā versija
+2.8°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
8. novembris, 2017
Drukāt

Rietuma: Nacionālajam kino centram ir unikālas funkcijas (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Dita Rietuma

Nacionālajam kino centram (NKC) deleģētās funkcijas Latvijas vidē ir unikālas un cita institūcija tās nevar veikt, aģentūrai LETA sacīja NKC vadītāja Dita Rietuma.

Viņa skaidroja, ka Valsts kontroles veiktajai mazo valsts pārvaldes iestāžu darba izvērtēšanai ir sava loģika, taču cilvēku skaits neesot vienīgais kritērijs šāda veida pētījumos. Pēc Rietumas domām, Ministru kabineta noteikumos NKC deleģētās funkcijas valsts pārvaldē ir unikālas, un cita institūcija tās nevar veikt.

“Šī ir iestāde, kurai analogs ir visās Eiropas valstīs, kas administrē kino nozari, piemēram, Igaunijas Filmu institūts, Lietuvas Nacionālas kino centrs. Tāpēc vajag skatīt arī Eiropas kontekstu un konkrētas nozares institūciju praksi,” teica Rietuma.

Viņa norādīja, ka NKC pilda arī citus Ministru kabineta noteikumos minētos uzdevumus, kas ir vairāk nekā tikai nozares finanšu administrēšanu. Tāpat NKC vadītāja sacīja, ka iestādes darbs tika optimizēts jau pēc 2008.gada finansiālās krīzes, samazinot darbinieku skaitu un atdalot no tā Rīgas kino muzeju.

“NKC dibināts 90.gadu sākumā, ar senām iestrādēm un tradīcijām. Finansējumu kino nozarei ir ne tikai jāizkonkurē, bet arī jāuztur. Tie ir arī lieli projekti, kuros mēdz būt arī miljons eiro, piemēram, filmā “Nameja gredzens”, kuras finansēšanu mēs uzraugām – tāpat kā citās Latvijā topošās filmās,” uzsvēra Rietuma.

Pašlaik NKC strādā 11 cilvēki, kas ir tik pat, cik Igaunijas Filmu institūtā, bet par trīs darbiniekiem mazāk nekā Lietuvas Nacionālajā kino centrā.

Savukārt Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale aģentūrai LETA sacīja, ka Valsts kontroles ziņojumu komentēs tikai pēc iepazīšanās ar to, jo ministrijas rīcībā tas vēl nav iesniegts.

Kā ziņots, nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cik jauki, ka virsrakstā nav latvisku vārdu, kultūras ļaudis rūpejas par mūsu valodas bagātināšanu!

Draugiem Facebook Twitter Google+