Latvijā
Izglītība

Rīgas skolu līmenis: Ko apgalvo dome un kā ir patiesībā 16

Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs (No kreisās), RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un RD priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piedalās preses brīfingā par izglītības kvalitātes rādītājiem Rīgas mikrorajonu skolās. Foto – LETA

Rīgas domes vadība nav gatava reformēt galvaspilsētas skolas, jo nepiekrīt, ka daļa Rīgas skolu nespēj nodrošināt pietiekami augstu izglītības kvalitāti.

No visām 115 Rīgas skolām nevarot prasīt tādu pat izglītības kvalitāti kādu sasniedz skolēni valsts ģimnāzijās. Tāpēc Rīgas dome gatava pati finansēt un sagaida, lai arī valsts turpina līdzfinansēt vidusskolas klases pat tādās galvaspilsētas skolās, kurās centralizētos eksāmenus kārto vien daži 12. klases absolventi, kā tas ir, piemēram, 29. vidusskolā.

Tā vietā, lai domātu, kā uzlabot izglītības kvalitāti, Rīgas dome ir meklējusi kļūdas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā pētījumā, kurā cita starpā ir izvētīts skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos.

Ko apgalvo Rīgas domes vadība?
IZM pasūtītais pētījums par centralizēto eksāmenu rezultātiem ir melīgs. Piemēram, pētījumā noskaidrots, ka 7 Rīgas skolās absolventu vidējie rezultāti nesasniedz pat 30% no maksimālā rezultāta, bet Valsts izglītības satura centra (VISC) publiskotie rezultāti par eksāmenu rezultātiem pērnā mācību gada beigās apliecina, ka Rīgā ir tikai divas tādas skolas. Turklāt IZM pasūtītajā pētījumā centralizēto eksāmenu (CE) indekss noteikts 2015./2016. gada eksāmenu rezultātiem, dalot ar skolēnu skaitu attiecīgās skolas 12. klasē šajā mācību gadā.

Kā ir patiesībā?
IZM pasūtītā pētījumā un IZM pakļautībā esošā VISC dati par skolēnu sasniegumiem eksāmenos patiešām atšķiras. Tas tāpēc, ka VISC absolventu sniegumu rēķina, ņemot vērā, cik skolēnu kārtoja konkrēto eksāmenu. Savukārt CE indeksā IZM vidējo eksāmenā sasniegto rezultātu attiecīgajā skolā dalīja ar skolēnu skaitu 12. klasē, taču tagad izrādās, ka ļoti daudzi tiek atbrīvoti no CE vai dažādu iemeslu dēļ tos nolemj nekārtot. Latvijā ir pat 30 skolu, kur pat puse bērnu nekārto CE. Vispopulārākais iemesls ir nesekmība un skolu kavēšana. IZM gan pagaidām šo skolu sarakstu nepublisko. Pētījuma autors Jānis Turlajs uzsver: veidojot indeksu, tika ņemts vērā kopējais 12. klases skolēnu skaits tāpēc, ka visu šo skolēnu apmācībā ir izmantoti valsts resursi. Katram skolēnam seko valsts nauda un, jo vairāk skolēnu nekārto CE, jo nelietderīgāk tā tikusi izmantota.

J. Turlajs arī norāda, ka pētījumā izmantots skolēnu skaits iepriekšējā mācību gadā. IZM izplatītajos materiālos gan bija minēts 2016. gada 1. septembris, bet tā esot bijusi tehniska kļūda.

Ko apgalvo Rīgas domes vadība?
Rīgā ir augsta izglītības kvalitāte, jo starptautiskais PISA skolu salīdzinājums atklāja, ka Rīgas skolēnu prasmes risināt dažādus uzdevumus ir augstākas nekā viņu vienaudžiem citviet Latvijā.

Kā ir patiesībā?
PISA salīdzinājuma vadītājs Latvijā Andris Kangro atzīst, ka arī Rīgā ir ļoti liela izkliede starp skolēnu sasniegumiem. Valsts ģimnāziju audzēkņi ir krietni priekšā zemākas kvalitātes skolu skolēniem. Viņš uzsver: nevar teikt, ka Rīgā ir pietiekama izglītības kvalitāte visās skolās.

Saistītie raksti

Ko apgalvo Rīgas domes vadība?
Nav korekti skolas vērtēt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tādējādi netiek ņemta vērā skolēnu panākumi dažādās mācību olimpiādēs, citas iegūtās balvas, sociālā situācija attiecīgajā apkaimē un vai tā ir vienīgā skola apkaimē.

Kā ir patiesībā?
IZM paudusi, ka centralizēto eksāmenu indekss būs tikai viens no kritērijiem, ko izmantos, iesakot pašvaldībām reorganizēt konkrētas skolas. Līmenis, kādā skolu absolventi spēj nokārtot eksāmenus, tomēr ir viens no retajiem objektīvajiem izglītības kvalitātes rādītājiem.

Plašāk par Rīgas domes un IZM amatpersonu argumentiem lasiet rītdienas “Latvijas Avīzē” vai meklējiet e- izdevumā!

LA.lv